Bauskas rajonā 17. un 18. septembrī notika Latvijas vispārizglītojošo skolu mājturības un amatu mācības skolotāju metodisko apvienību seminārs.
Bauskas rajonā 17. un 18. septembrī notika Latvijas vispārizglītojošo skolu mājturības un amatu mācības skolotāju metodisko apvienību seminārs.
Rosina interesi par Bausku
Bija ieradušies vairāk nekā 60 Latvijas visu rajonu un Rīgas pilsētas pedagogu. Semināra vieta šoreiz tika izraudzīta visai netipiski. Par to stāsta viešņa – Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības satura un eksaminācijas centra (ISEC) mājturības un mājsaimniecības speciāliste Agra Kampuse: «Esmu arī Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas pasniedzēja. Lekcijās iepazinos ar kādu studentu – zēnu amatu mācības skolotāju. Reiz viņš atveda savu audzēkņu darbiņus, kas tapuši kokapstrādes nodarbībās. Tie man šķita bezgala jauki. It kā nekas īpašs – pagalītes, kokmateriālu atgriezumi, bet kāda fantāzija un veidotāju attieksme!
Studentu sauc Valdis Žeikars. Viņš ir Bauskas 1. vidusskolas pedagogs. Kad sākām domāt par semināra norises vietu, man nebija šaubu, ka jādodas uz Bausku. Ja Valdis strādā tik radoši, tad viņa kolēģiem citās rajona skolās noteikti arī varētu būt labas idejas.»
Mājturība ir svarīgs priekšmets
Semināra atklāšana un pirmā nodarbība notika pilsētas 2. vidusskolā. Tās direktore Vera Grigorjeva klātesošos iepazīstināja ar rajona Izglītības pārvaldes (IP) izstrādāto koncepciju, kurā mājturības mācību priekšmetam ir noteikta prioritāte. Tas nepieciešams, lai jauniešus sagatavotu patstāvīgai dzīvei.
Jau trešo gadu IP sadarbībā ar Bauskas rajona Padomi organizē skolu mājturības un amatu mācības kabinetu skati. Meiteņu mājturības labākos kabinetus un veiksmīgākos skolotājus vērtēšanas komisija jau noteica iepriekšējos mācību gados. Šogad galvenā vērība tiks veltīta zēnu amatu mācības kabinetiem. To iekārtošanā ir vajadzīgi lielāki ieguldījumi.
IP vadītāja Astrīda Štāla atzīst, ka mājturības mācīšanā meitenēm mūsu rajonā ir sasniegta augsta kvalitāte. Liels nopelns ir priekšmeta metodiskās apvienības vadītājai Rudītei Sprancei – ar iniciatīvu apveltītai un mērķtiecīgai pedagoģei. Lieliski mājturības kabineti darbojas vairākās izglītības iestādēs, kā, piemēram, Bauskas 2. vidusskolā, pilsētas pamatskolā, Bārbeles pamatskolā un citviet.
Semināra dalībnieki par iespaidu trūkumu nevarēja sūdzēties, jo programmā bija iekļauts arī pilsētas pamatskolas, 1. vidusskolas, Uzvaras vidusskolas, Mežgaļu un Codes pamatskolas apmeklējums.
Gatavo patstāvīgai dzīvei
ISEC speciāliste Agra Kampuse «Bauskas Dzīvi» informē par standartiem, kas noteikti mājturības mācīšanā. Pati svarīgākā ir sadzīves prasmju apgūšana, lai jaunieši varētu pilnvērtīgi dzīvot, uzturēt sevi un rūpēties par vidi. Ir nepieciešamas zināšanas par veselīgu uzturu, apģērbu, mājokļa iekārtošanu un citas prasmes, bez kurām sadzīvē nav iespējams iztikt.
Tikpat nozīmīga ir jaunu tehnoloģiju un dažādu materiālu pārzināšana. Mācību procesā bērni var izvēlēties darbu ar tekstilmateriāliem, papīru, apgūt kokapstrādes un metālapstrādes elementāras iemaņas. Mājturība ir obligāts priekšmets 5. – 9. klašu skolēniem. Viņiem jau ir pirmsskolas iestādēs un sākumskolā gūtā pieredze, mācoties atšķirt materiālu struktūru un īpašības.
Dalījumu «zēnu darbi» un «meiteņu darbi» Agra Kampuse uzskata par arhaisku un mūsdienu situācijai neatbilstošu. Viņa precizē, ka, runājot par mācību priekšmetu, ir jālieto vienots nosaukums «mājturība», bet skolēniem jānodrošina iespējas brīvi izvēlēties darbu ar materiāliem. Interešu izglītības iestādēs jau sen zēnu un meiteņu darbi netiek šķiroti.
Prezentē radošu veikumu
Pilsētas 2. vidusskolas mājturības skolotāja Indra Vasiļkova un viņas kolēģe Daiga Balama, kura strādā Bauskas pamatskolā, seminārā prezentēja kopīgu radošu darbu «Projektu metodes izmantošana skolas estētiskajā noformēšanā». Pētījums aizvadītajā mācību gadā tika iesniegts Bauskas rajona skolotāju radošo darbu konkursam un guva atzinību.
Indra Vasiļkova teic, ka darbā ir apkopotas idejas, kas projektu nedēļā realizētas abās izglītības iestādēs. Autores piedāvā precīzi izstrādātu projektu vadīšanas modeli, informē par vērtēšanas kritērijiem un procesa norisi. Fotoattēlos var aplūkot skices un gatavus darbus, kas jau ir kļuvuši par skolu interjeru dekoratīviem elementiem.
Materiālu izvēle ir liela, bet augstas kvalitātes izejvielas maksā dārgi, secina Indra. Tāpēc viņa cenšas izmantot audumu atgriezumus, dziju pārpalikumus, retāk atļaujoties «ekskluzīvas lietas», kā, piemēram, zīda apgleznošanu.
