Bauskas rajona Padomes politiķi, amatpersonas un uzņēmēji (21 cilvēks) no pieredzes apmaiņas brauciena uz ASV Latvijā atgriezās 22. aprīlī. Aizokeāna valstī mūsu rajona pārstāvji pavadīja 12 dienu.
Bauskas rajona Padomes (RP) politiķi, amatpersonas un uzņēmēji (21 cilvēks) no pieredzes apmaiņas brauciena uz ASV Latvijā atgriezās 22. aprīlī. Aizokeāna valstī mūsu rajona pārstāvji pavadīja 12 dienu.
Kā informēja Stelpes pagasta padomes priekšsēdētājs Elmārs Jukonis, pārskatu par brauciena gaitu sagatavojusi RP izpilddirektore Dagnija Ludrika. Iespējams, tādēļ pašvaldības vadītājs un vairākums viņa kolēģu rakstiski neatbildēja uz “Bauskas Dzīves” jautājumiem par ASV gūtajām atziņām un to realizāciju. Lasītājiem piedāvājam amatpersonu sagatavoto pārskatu bez tūrisma aspektiem, intervijas ar dažiem politiķiem un uzņēmējiem.
Ziemeļvirdžīnija – “valsts smadzenes”
Latvijas pārstāvniecības ANO (Ņujorka) un Latvijas vēstniecības ASV (Vašingtona) diplomāti baušķeniekiem pastāstīja par pienākumiem, atbildību un mūsu zemei svarīgām lietām, kuras risina dažādās starpvalstu sarunās un komisijās. Piemēram, bezvīzu režīma ieviešana starp Latviju un ASV.
Ziemeļvirdžīnijas reģionālās komisijas izpilddirektors Marks Gibs un administrācijas darbinieki seminārā viesus iepazīstināja ar vietvaru. Tajā pašlaik dzīvo 1,8 miljoni cilvēku. Ziemeļvirdžīnijas reģions ir viena no visstraujāk augošajām pašvaldībām. Plānots, ka ap 2020. gadu iedzīvotāju skaits sasniegs 2,4 miljonus.
Reģionālā komisija nopietni plāno apbūvi, ceļu un infrastruktūras uzlabošanu un paplašināšanu, sociālo un veselības aprūpi, kā arī izglītības nodrošināšanu. Reģionā iegulda lielus līdzekļus. Tas palielina dzīves dārdzību un piespiež cilvēkus, kas nespēj par to samaksāt, doties prom uz lētākām dzīvesvietām.
Attīstībai tērē iekasētos nodokļus. Ja naudas nepietiek paredzēto pasākumu realizācijai, pašvaldība ir tiesīga pieņemt lēmumus par nodokļu palielināšanu. Iedzīvotāji to saprot un atbalsta, jo izmanto ekonomiski augstā līmenī sakārtoto dzīves vidi, izglītības sistēmu, atpūtas un pakalpojumu servisu.
Ziemeļvirdžīnijas reģionā nav lielu rūpniecības uzņēmumu. Teritorijā ir “valsts smadzenes”, tās intelektuālos pakalpojumus – IT, biotehnoloģiju, biznesa, vadības u. c. jomās – izmanto visi štati.
Reģionālajā komisijā mūsu rajona pārstāvji ieguva vērtīgu ieskatu pašvaldību teritoriju plānojumu izstrādāšanā, dažādu programmu, plānu un stratēģiju veidošanā un projektu realizācijā. Kaut arī ASV pašvaldību teritorija platības, iedzīvotāju skaita un līdzekļu apmēra ziņā ir ievērojami lielāka, problēmas un to risinājumu virzieni, un metodes daudzviet ir diezgan līdzīgi, tās varētu būt arī mūsu darbības tuvākā vai tālākā nākotnē, uzsver D. Ludrika.
Pilsētai pieder lidosta
Baušķenieku apmeklētās reģiona pilsētas Lisburgas (38 tūkstoši iedzīvotāju) Dome nodarbojas ar ļoti līdzīgām lietām kā pie mums. Pašvaldība plāno attīstību, sniedz izglītības, kultūras, sociālos, komunālās saimniecības, labiekārtošanas, drošības u. c. pakalpojumus. Kā jau visur Amerikas Savienotajās Valstīs, arī Lisburgas vietvara ļoti daudz pievērš uzmanību sabiedriskajai drošībai. Pilsētai ir Policijas departaments, tajā strādā 75 dažādu rangu policisti.
Neparasti, ka Lisburgas pašvaldībai pieder aktīvi funkcionējoša un moderna lidosta ar dažādu modeļu un izmēru lidaparātiem. Tie nodrošina gan privātos, gan sabiedriskos reisus valstī un ārpus tās robežām. Lidosta vietvaras budžetam dod ievērojamus līdzekļus.
Uzmanības vērts bijis arī kompleksais atpūtas parks, kur brīvajā laikā var nodarboties ar dažādām aktivitātēm – peldēt, izmantot trenažieru zāli, spēlēt dažādas sporta spēles vai atpūsties skaistā vidē.
Jau plāno nākamo budžetu
Mūsu rajona pārstāvji Ziemeļvirdžīnijas reģionā apmeklēja arī Herndonas pilsētu (23 tūkstoši iedzīvotāju). Pilsētas mērs Stephens de Beneditis un izpilddirektors Anselens Aktings pastāstīja par pašvaldības darbu, administrācijas uzdevumiem, struktūru, īpaši par budžeta sastādīšanu. Amerikas kolēģi jau plāno 2008. gada pašvaldības finanšu dokumentu. Tik agri to darīt ir iespējams, jo ieņēmumi ir pašvaldības nodokļu maksājumi, nevis valsts dotācijas, kā tas lielākoties ir pie mums.
Herndonas šīgada budžeta ieņēmumi ir 45 miljoni dolāru. Tie ir aptuveni 24 miljoni latu, kas ir 2,4 reizes vairāk nekā Bauskas RP gada budžets. Ar vietējo pašvaldību finansēm tas nav salīdzināms.
Amatpersonas stāstīja par plānotajiem ieguldījumiem, kā nodrošina pakalpojumus iedzīvotājiem. To cena dažādām ļaužu grupām ir atšķirīga. Bauskas kolēģi saņēma materiālu par Herndonas nodokļiem, kas ir gandrīz par visu un dažādos apmēros. Amerikāņi tiešāk un aplinkus visās sarunās uzsvēra principu – gribi labi dzīvot – maksā! Par velti nekas netiek dots un no nekā nerodas.
Pārdod pakalpojumus
Baušķenieki apmeklēja arī Fairfaksas pavalsts centru. Pašvaldībā ir viens miljons iedzīvotāju. Tā sadalīta deviņos mazākos apgabalos. Pavalsti vada iedzīvotāju ievēlēta valde (desmit cilvēku). Tautas priekšstāvji nav atkarīgi no politiskām partijām. Arī Fairfaksas pavalsts centra pašvaldības amatpersonas apsprieda nākamā gada budžetu (3,4 miljardi dolāru). Vietvara finansē valsts izglītības sistēmu, attīsta uzņēmējdarbību un gādā par sabiedrisko drošību.
Interesants mūsu rajona pārstāvjiem šķitis Amerikas kolēģu stāstījums par attieksmi pret iedzīvotājiem kā klientiem. Ļaudis grib saņemt augsta līmeņa pakalpojumus, tātad par tiem maksā, tas palielina pašvaldības budžetu. Tādēļ vietvara rūpīgi cenšas izzināt savu klientu vajadzības un nodrošināt tās.
Vērtīgs un interesants bijis Amerikas kolēģu stāstījums par IT pakalpojumiem. Mūsu rajona pašvaldību vadītāji un amatpersonas secinājušas, ka Latvija, ieviešot epārvaldi, ir uz pareizā ceļa.
Ļoti grūti salīdzināt
Savus novērojumus ASV atklāj Vecumnieku pagasta padomes priekšsēdētājs Rihards Melgailis, Mežotnes pašvaldības vadītāja Inese Dombrovska un Viesturu pagasta padomes priekšsēdētāja Aija Udalova.
Kāds palicis iespaids par Amerikas pašvaldībām? Nosauciet to prioritātes!
R. Melgailis: – Pašvaldību struktūra ASV ir mazliet sarežģītāka nekā mums. Mēs nebijām štata, kas ir ļoti liela vietvara, bet Ziemeļvirdžīnijas reģionālajā un vietējās pašvaldībās.
Jāņem vērā, ka Amerikā viss ir liels, gan iedzīvotāju skaits, gan teritorijas un ēkas, kurās viņi uzturas, gan plāni un budžeti. Ļoti grūti bija salīdzināt. Mēs varam tikai pretstatīt pašvaldību struktūru, funkcijas, ko katra līmeņa vietvara dara.
Ziemeļvirdžīnijas reģions ir tuvu Vašingtonai. Izdevīgās dzīvesvietas iedzīvotāju skaits pēdējo desmit gadu laikā palielinājies apmēram par 600 tūkstošiem. Viņi imigrējuši ne tikai no Amerikas iekšienes, bet no visas pasaules. Diemžēl mēs bijām Ziemeļvirdžīnijā, kad notika masu slaktiņš augstskolā. Viena no vietējo pašvaldību prioritātēm ir integrēt iebraucējus ar dažādu mentalitāti, dzīvesveidu, kultūru utt.
Vietējās pašvaldības nefinansē skolas, to dara reģionālā vietvara. Tāpēc pašvaldībām krietni vairāk naudas paliek pārējām funkcijām, kas ir līdzīgas mūsējām.
Mazliet citādāka amerikāņiem ir nodokļu sistēma. Mums nav vietējo nodokļu, kas būtiski ietekmē budžetu, proti, veido līdz pat 20 procentu lielu daļu. Vēl viena atšķirīga vietējo pašvaldību funkcija ir policijas uzturēšana. Dažkārt likumsargu šefs kā vietvaras struktūrvienības vadītājs strādā domē.
Mani pārsteidza Lisburgas ļoti sakārtotā teritorija, ielu un ceļu kvalitāte, tas, ka nav sastrēgumu.
I. Dombrovska: – Iepazītās pilsētu pašvaldības nodarbojas gandrīz ar to pašu. Atšķirībā no mums, tās garantē sabiedrisko drošību. Tai amerikāņi pievērš ļoti lielu uzmanību. Piemēram, Herndonas pilsētā (23 tūkstoši iedzīvotāju) strādā 70 policistu. Pie mums ir pavisam cita situācija. Bauskai ir par pusi mazāk iedzīvotāju, tos apkalpo tikai pāris likumsargu.
Vietvaras ļoti daudz domā par ceļu sakārtotību. Daudzviet ir ātrgaitas šosejas. Novēroju, ka šoferi pilsētās ir ļoti pieklājīgi. Tikko tu vari sākt domāt, ka iesi pāri ielai, uzreiz autovadītājs apstājas un palaiž.
Jautājām Amerikas kolēģiem par apkārtējās vides labiekārtošanu. Viņi tieši, tāpat kā mēs, algo uzņēmumus vai speciālistus. Mazākus darbus pašvaldības veic saviem spēkiem.
Otrā līmeņa vietvarā – pavalsts centrā Fairfaksā – tāpat kā pie mums, speciālisti strādā ar sociālajām problēmām, atkarībām, palīdz iedzīvotājiem adaptēties.
Kādas noderīgas atziņas esat guvuši? Kā tās realizēsit?
R. Melgailis: – Noderīgi būtu izveidot iedzīvotājiem informatīvu materiālu par pašvaldību administrācijām, dažādiem pakalpojumiem, dienestiem, izglītību, komunālajiem pakalpojumiem utt.
I. Dombrovska: – Jāpaaugstina sabiedriskā drošība. Jādomā par pašvaldības policistiem, lai būtu lielāka kārtība. Pašlaik par Mežotni atbildīgajam iecirkņa inspektoram ir trīs pagasti. Kad likumsargs ir vajadzīgs vakaros, viņš nav pieejams. Pašvaldības policists varētu regulāri iet reidos, īpaši brīvdienās siltajā gada periodā. Tad pieturās pulcējas jaunieši, viss tiek demolēts un lauzts. Šādos gadījumos sabiedrība ir bezspēcīga.
Līdzekļi vietvaras policista algošanai padomes budžetā atrastos, bet vispirms vajadzīgs cilvēks, kurš varētu to darīt.
Vides labiekārtošana ir dārga, tādēļ mēs izdarām minimumu. Taču šo jomu vajadzētu vairāk plānot, kā arī tai ziedot prāvākas summas. Jāveido puķu dobes, bērnu rotaļu laukumi un atpūtas vietas.
Ļoti labi būtu, ja, līdzīgi kā Lisburgā, Bauskā būtu liels atpūtas centrs, kuru varētu izmantot gan bērni, gan vecāki. Tajā katrs var atrast savām interesēm atbilstīgas nodarbes, pieejams baseins, tenisa korti, trenažieru zāles, vingrošana utt. Šāda iestāde būtu ļoti vērtīga. Tādēļ Mežotnes pašvaldība piekrita sadarboties ar Bauskas baseina cēlēju – zemnieku saimniecību “Strīķeri”. Mums ir divas skolas, kuru vadība gatava plānot stundas tā, lai bērni varētu braukt peldēt. Vēl amerikāņi izmanto epārvaldi. Tās attīstību pie mums arī varētu sekmēt.
A. Udalova: – Uzskatu par pozitīvu ASV nodokļu un drošības sistēmu, kā arī to, ka vēlēšanās nepiedalās politiskie veidojumi. Neviens ASV vietējās pašvaldībās ievēlētais nav atkarīgs no politiskām partijām. Par to būtu jāpadomā ne tikai mūsu rajona līmenī, bet arī valsts mērogā. Turklāt svarīgi, ka daudz līdzekļu ASV pilsētu un pašvaldību attīstībā iegulda uzņēmēji. Radās priekšstats, ka viss galvenokārt balstās uz komersantiem.
Kā pavadījāt brauciena brīvo laiku?
R. Melgailis: – Pa ceļam no vienas pašvaldības uz otru lūkojām kultūras un tūrisma vietas.
I. Dombrovska: – Brīvā laika nebija ļoti daudz. Pastaigājāmies pilsētās, bijām muzejos. Daudzviet Amerikā tie ir bez maksas, taču ar lielām drošības pārbaudēm. Daudzdzīvokļu māju pirmajos stāvos ir uzņēmēju veidotas galerijas vai skaisti ziemas dārzi.
Neesot nemaz tik ideāli
Pārdomas pēc pieredzes apmaiņas brauciena atklāj delegācijas dalībnieki komersanti. SIA “Piebalgas” (kokapstrāde) valdes loceklis Eduards Ivanovs teic: “Redzējām, kā citur cilvēki strādā. ASV un Latvijā ir atšķirīgas situācijas. Grūti pateikt, ko noderīgu esmu guvis. Interesanti, kā Amerikā organizē darbu daudznacionālai tautai. Protams, viens no nosacījumiem – cilvēkiem jāmaksā liela alga. Nodokļu politikai jābūt pretimnākošai.
Agrāk sabiedrība “Piebalgas” produkciju eksportēja uz ASV. Pašlaik vairs ne, jo Latvijā ir augstas cenas. Taču vienmēr ir noderīgi zināt iespējas, ja kāds tirgus nav pieejams.”
SIA “Teiksmas” (pārtikas un auto rezerves daļu tirdzniecība, mašīnu remonts) valdes priekšsēdētājs Egils Millers secina: “Nav nemaz tur viss tik ideāli. Taču biznesu daudz vieglāk attīstīt, jo ir pirktspēja. Te vairāk jādomā, lai panāktu kaut kādu rezultātu darbiniekiem, pašiem lai paliktu pāri. ASV vienalga, ko dari, viss notiek.
Autoservisa jomā amerikāņi nesniedz tik daudzveidīgus pakalpojumus. Savukārt pārtikā iedzīvotāji lieto ļoti daudz pusfabrikātu, viņi negatavo ēst mājās. Patika, ka veikalos dažādi augļi ir sagriezti gabalos. Tirgotāji un ražotāji dara visu, lai pircējam mazāk būtu jāpiepūlas mājās. Ēstuvēs “Mc Donald” ir garas rindas. Tāpēc amerikāņi kļūst aizvien dūšīgāki. Mums nepārprotami ir kvalitatīvāks ēdiens.
Pārtikas preču klāsts mums ir līdzīgs. Atšķiras iepakojumi, piemēram, kečupi, sulas ir lielā plastmasas tarā. Nevar teikt, ka ASV viss ir pats labākais. Arī pie mums ir ļoti daudz teicamu lietu. Vienīgais – vajadzīga pirktspēja.”
Gandrīz kā komunismā
SIA “Bērzkalni” (viesu nams, kokapstrāde, mežizstrāde, kafejnīca) valdes priekšsēdētājs Māris Sīmanis stāsta: “Amerikāņi, atšķirībā no mums, mežus necērt. Noderīgu informāciju guvu arī viesnīcās, kurās dzīvojām. Noskatījos, ko dod klientiem ēst, ko klāj uz gultām.
ASV dzīvo gandrīz vai kā komunismā. Mēs te tik peramies pa nežēlīgo kapitālismu. ASV pamatskolās nekas nav jāmaksā, ej, mācies, darbojies! Arī privātuzņēmējiem pavisam cita dzīve. Apgrozījuma nodoklis pie mums ir 18 procentu, bet viņiem nodokļi ir septiņi un mazāk procentu. Akcīzes nodokļa vispār nav, benzīns maksā 35 santīmus litrā. Ielās katra otrā automašīna ir džips.
Ceļi ASV ir labi. Var tikai pabrīnīties – mēs nevaram šķembas līdzeni izšķūrēt, tur trīs četros līmeņos ceļi izbūvēti caur klintīm. Visiem vajadzētu aizbraukt uz ASV pamācīties, kā strādāt!”
Brauciena ieguvumus atklāj SIA “Kronis” (konservēšana) valdes loceklis Aivars Svarenieks: “Es savācu vairāku preču – sulu, konservu – paraugus, kuras arī mēs ražojam. Analizēsim iepakojumu un cenas.
Apskatījām vairumtirdzniecības noliktavas. Nedaudz iepazinos ar preču piegādes organizāciju veikaliem.”
***
Viedokļi
Kā vērtējat mūsu rajona vietvaru sadarbības iespējas ar apmeklētajām pašvaldībām Amerikā?
– R. Melgailis: – Savulaik Ziemeļvirdžīnijas reģionālajā komisijā viesojās pašvaldību delegācija no Štutgartes (Vācijas). Pašlaik viņiem ir laba sadarbība ekonomikas, izglītības, dzīvokļu celtniecības un IT jomās. Tā kā delegācijā bija uzņēmēji, kādreiz tā varētu veidoties, jo problēmas mums ir līdzīgas.
– I. Dombrovska: – Nākotnē tā būtu iespējama. Pie mums ievieš epārvaldi. Fairfaksas pavalsts centrā viss notiek caur internetu. To mēs varētu no viņiem mācīties.
