Konference «Sociālā dialoga un darba tirgus attīstība lauku reģionos» vakar, 6. jūnijā, notika Īslīces pagasta «Bērzkalnos».
Konference «Sociālā dialoga un darba tirgus attīstība lauku reģionos» vakar, 6. jūnijā, notika Īslīces pagasta «Bērzkalnos».
Latvijas Lauksaimniecības un pārtikas nozaru arodu biedrības organizētajā pasākumā piedalījās nozares vadītāji no Latvijas, rajona uzņēmēji un pašvaldību pārstāvji.
Par pašreizējo situāciju Latvijas lauksaimniecībā konferencē vēstīja Zemgales reģionālās lauksaimniecības pārvaldes direktora vietnieks Guntis Liepa. Ik gadu valstī samazinās lauksaimnieciskās ražošanas apjoms, par vairākiem miljoniem sarūk lauksaimniecībā nodarbināto ienākumi, samazinās darbavietu skaits laukos. Pēdējos gados arvien vairāk izmanto sezonas strādniekus vai pat nolīgst viņus darbā uz dažām dienām. Šādiem strādājošajiem liegtas sociālās garantijas. Arī darba tirgus attīstības tendences Latvijas laukos neveidojas īpaši optimistiskas. Zemkopības ministrija joprojām uzskata, ka laukos izdzīvos tikai tie, kuri maksimāli spēs samazināt produkcijas pašizmaksu. Valsts budžetā lauksaimniecības attīstībai ir paredzēti tikai trīs procenti. «Ja zemnieki izmaksās neierēķina savu darba algu, tikai tad lauksaimnieciskā ražošana mūsu valstī ir rentabla,» tā G. Liepa. Viņš izteica cerību, ka, tikai iestājoties Eiropas Savienībā (ES), varētu gaidīt pozitīvas attīstības tendences mūsu laukiem. «Kad Latvija kļūs ES dalībvalsts, tad viņi nebūs ieinteresēti, lai mūsu bezdarbnieki plūstu uz rietumiem,» vēstīja G. Liepa.
Konferencē piedalījās arī Vācijas celtniecības, lauksaimniecības un apkārtējās vides arodbiedrības projektu vadītājs Kristians Kohs un Anhaltes Saksijas pavalsts lauksaimniecības un mežsaimniecības darba devēju apvienības izpilddirektors Peters Haince. Vācu arodbiedrību līderi bija izbrīnīti par mūsu valsts nesakārtoto likumdošanu, kas joprojām maz aizsargā darba ņēmējus. Nākotnes perspektīvu Latvijas lauksaimniekiem vācieši saskata viņu pārkvalifikācijā. Tam jāveltī arvien vairāk uzmanības un arī līdzekļu. Izglītots un mūsdienu ekonomiskajos procesos orientēts lauku cilvēks būs interesants un tīkams prasīgam darba devējam. Vācieši piedāvāja arī dažus konkrētus sadarbības projektus, kuru rezultātā varētu celt lauku ļaužu kvalifikāciju Latvijā.
