Ceļu satiksmes negadījumu skaitam ir tendence pieaugt. Salīdzinot ar sociālisma laikiem, situācija uz rajona ceļiem nav ievērojami uzlabojusies.
Ceļu satiksmes negadījumu skaitam ir tendence pieaugt. Salīdzinot ar sociālisma laikiem, situācija uz rajona ceļiem nav ievērojami uzlabojusies. Tā atzīst Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Bauskas rajona nodaļas priekšnieks Mintauts Lasmanis. Laika periodā no 1970. līdz 1975. gadam rajonā vidēji ik gadu bojā gājuši 15 cilvēku, pērn Bauskas rajonā ceļu negadījumos dzīvību zaudējuši 23, bet ievainoti 140 cilvēku. Arī statistika par šī gada pieciem mēnešiem ir skumja. Uz rajona ceļiem bojā gājuši 11 cilvēku, no kuriem viens bērns. Astoņi nelaiķi bijuši vecumā no 25 līdz 64 gadiem, divi – vecāki par 64 gadiem. Smagus ievainojumus guvuši 20 cilvēku, tajā skaitā trīs bērni vecumā no 6 līdz 9 gadiem, viegli ievainoti 18 cilvēku.
Policija nespēs uzlabot situāciju
M. Lasmanis, kurš ilgus gadus bijis arī Valsts Autoinspekcijas priekšnieks rajonā, atceras, ka autoinspekcijas tiešajiem pienākumiem varējis veltīt tikai apmēram 20 procentu darba laika, jo bijis daudz papilduzdevumu milicijā. M. Lasmanis uzskata, ka Ceļu policijai (CP) pašlaik klājas gandrīz tāpat.
Rajona Policijas nodaļas (RPN) CP priekšnieka vietnieks Aigars Starodubcevs nenoliedz – dažkārt laiks, kuru CP ekipāžas varētu izmantot, rīkojot reidus rajonā, ir jāpavada, uzraugot kārtību dažādos pasākumos, kādu Bauskā, īpaši vasarās, nav mazums. Paiet laiks, kamēr tiek sadzītas pēdas kādam no negadījuma vietas aizmukušajam, kuru pēdējā laikā ir diezgan. A. Starodubcevs pieļauj, ka situāciju daļēji uzlabot varētu CP štata palielināšana. Pašlaik CP ir komplektētas septiņas ekipāžas, kas strādā maiņās.
«Taču Ceļu policija vienpersoniski nevarēs uzlabot satiksmes drošību,» uzskata A. Starodubcevs. «Dažkārt automašīna ir vienīgais iztikas avots ģimenei. Taču ko vadītājs domā, sēžoties pie auto stūres dzērumā? Lieki būtu piebilst, ka smagākās avārijas visbiežāk izraisa tieši iereibuši transportlīdzekļu vadītāji.»
Noteikumi ir jāievēro
«Esmu pamanījis, ka dažs pat necenšas izprast ceļu satiksmes noteikumus, bet par katru cenu pūlas tos «iztulkot» savā labā, lai tikai pārkāpumu, kas bieži vien ir apzināts, attaisnotu,» tā A. Starodubcevs. «Sodi? Tie, manuprāt, ir pietiekami bargi. Ta- ču uztrauc satiksmes dalībnieku bezatbildība. Starp citu, nereti bezatbildība ir vērojama arī no to dienestu puses, kuru pienākumos ir sekot, lai kārtībā būtu ceļa zīmes, ielas un ceļi.
Zviedrijā, piemēram, autobraucējs domā tā: «Man jāuzmanās, lai nepārkāptu satiksmes noteikumus, jo es nedrīkstu tā darīt.» Pie mums liela daļa autovadītāju domā citādi – kā pārkāpt noteikumus, lai «neuzrautos uz inspektora» un paliktu nesodīts. Princips ir – galvenais, turēt acis plati, lai laikus pamanītu ceļu policistu. Tautā valda arī ačgārns uzskats par policiju – mēs diemžēl tiekam uztverti kā soģi, nevis kā kārtības sargātāji. Par iemeslu tam gan nav tikai iesīkstējuši uzskati. Fakts, ka lielākoties ar tām soda naudām, ko iekasē ceļu policija, tiek nodrošināts finansējums policijas nodaļas darbībai. Bet tas ir jautājums, kam nepieciešams risinājums valsts mērogā.
Nesen divu stundu laikā aizpildījām 32 administratīvos protokolus autovadītājiem, kuri šķērsoja Mēmeles tiltu pie luksofora sarkanā gaismas signāla. Lielākā daļa sodīto bija baušķenieki…»
«Satiksmes noteikumu ievērošana – tas ir apliecinājums attieksmei pret saviem pienākumiem,» piebilst A. Starodubcevs.
Šī gada piecos mēnešos rajonā CP aizturējusi un sodījusi 3319 ceļu satiksmes noteikumu pārkāpēju. 227 no viņiem bija «kunga dūšā», bet 1395 pārsniedza atļauto braukšanas ātrumu. Gada pirmajos četros mēnešos pārkāpumu skaitam bija tendence samazināties, maijā, salīdzinot ar pagājušo gadu, pārkāpumu skaits audzis vismaz par vienu trešdaļu. Pērn maijā sodīti 304 autovadītāji, ku- ri braukuši par ātru, šogad – 531.
Jāizglīto skolā
«Ar nožēlu jāsecina, ka jebkurš satiksmes drošības uzlabojums sabiedrībā tiek uzņemts ar lielu pretestību. Arī par satiksmes drošības nodrošināšanu Bauskas ielās.
Ielu izbūvei pilsētā bijis stihisks raksturs. Vairākumam Bauskas ielu pat nav trotuāra, tādēļ gājēji spiesti pārvietoties pa braucamo daļu. Autostāvvietās šogad sabraukti divi cilvēki – arī tas liecina, ka laiks pārdomāt stāvvietu iekārtojumu un izvietojumu.
Attieksmi pret satiksmes drošību var ieaudzināt tikai skolā. Taču tikai dažās mūsu izglītības iestādēs pamatīgi tiek mācīti satiksmes noteikumi. Aizbildinās – nav pasniedzēju. Bet ir taču lieliski mācību līdzekļi, kurus darbā ar skolēniem var likt lietā jebkura skolotāja,» saka M. Lasmanis.
«Katru taču neizvadāsi pa slimnīcām un neparādīsi, kā klājas avārijās ievainotajiem un sakropļotajiem,» piebilst A. Starodubcevs. «Jāšaubās, vai visiem redzētais spēs kaut ko mainīt apziņā. Diez vai arī tad, ja mēs, ceļu policija, palūgtu ārprātīgos «skrējējus» palīdzēt savākt kādu ceļmalā guļošu un ar kaulu šķembām piedzītu asiņainu recekli – visu, kas palicis pāri no kārtējā satiksmes negadījuma upura,» tā uzskata CP priekšnieka vietnieks.
Pilnmēness izraisa avārijas
Visvairāk negadījumu, lai cik tas liktos savādi, notiek labvēlīgos laikapstākļos un uz taisna, līdzena ceļa, uzsver M. Lasmanis. Par iemeslu negadījumiem šajos apstākļos viņš min lielos ātrumus un straujo bremzēšanu, braucēja ceļā patrāpoties šķērslim.
Vai uz rajona ceļiem ir tā dēvētie «melnie punkti»? Lietuvā ir pat ieviesta jauna brīdinājuma zīme ar melnu punktu centrā.
Latvijas Autoceļu direkcijas (LAD) Bauskas nodaļas ceļu būvinženieris Vilnis Mezeriņš norāda, ka satiksmes negadījumu ievērojama koncentrācija atsevišķos ceļu posmos nav izteikta. Taču…
LAD nodaļā ir aplūkojama rajona ceļu karte, kurā atzīmēti visi satiksmes negadījumi atbilstoši ģeogrāfiskajam novietojumam. Visblīvāk ar atzīmēm ir noklāts ceļš Rīga–Bauska–Lietuvas robeža (A-7). Bauskas rajonu ceļš A-7 šķērso posmā no 32. līdz 85. kilometram. Visvairāk negadījumu reģistrēts Iecavā un Bauskā, taču ir ceļa posmi, kuros aptuveni vienā un tajā pašā vietā atkārtoti notikuši satiksmes negadījumi. Lai gan apgalvojums par palielinātu ģeomagnētisko zonu (tautas valo- dā – āderu) ietekmi uz satiksmes dalībniekiem visbiežāk tiek uztverts skeptiski, literatūrā ir sastopamas hipotēzes, ka, šķērsojot šādu spēcīgu āderi, transportlīdzekļa stūre neuzmanīgāka vadītāja rokās var neprognozēti «nostrādāt» un būt par iemeslu automobiļa «samešanai».
No satiksmes drošības viedokļa kā posmi ar paaugstinātu bīstamību rajonā tiek atzīmēti šosejas A-7 un ceļa Jelgava–Staļģene–Code krustojuma apkārtne, ceļš A-7 dzelzceļa Jelgava–Krustpils pārbrauktuves apkaimē (Iecavas pagastā), kā arī pie pašas Rīgas rajona robežas. Pēdējo trīs gadu laikā 16 avāriju (divās no tām ir bojā gājušie) notikušas apmēram trīs kilometru garā posmā, kas sākas aptuveni 12 kilometru aiz Bauskas, braucot Rīgas virzienā.
Māņticīgi ļaudis bīstamo posmu Iecavā pie dzelzceļa pārbrauktuves saista ar faktu, ka ceļa drenējošais slānis tur uzvests no kapukalna smiltīm. Savukārt rajona Centrālās slimnīcas ātrās palīdzības dienesta mediķi ievērojuši sakarību – dažādi negadījumu, tostarp arī avāriju «uzplūdi» gaidāmi, iestājoties pilnmēnesim. Kāda daļa šeit taisnības – to lai spriež katrs pats. Taču būtu aplami nerēķināties ar tiem faktoriem, kas pirmajā brīdī var šķist mazsvarīgi.
Latvija – bēdu leja Eiropas valstu fonā
CSDD statistika liecina: 1998. gadā Latvijā reģistrēti 25,7 tūkstoši satiksmes negadījumu. 4,5 tūkstoši (jeb 18 procentu) no tiem bijuši negadījumi, kuros ir cietušie. 627 cilvēki zaudējuši dzīvību, 5414 ievainotu.
Rēķinot bojā gājušo skaitu uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, 50 valstu vidū Latvija stabili ir priekšgalā, nedaudz atpaliekot no Portugāles (1996. gada dati). 1996. gadā Latvijā bojā gājušo skaits uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju bija 23,8, pērn – 27,4. 1996. gadā Latvijā uz 100 tūkstošiem bērnu bojā gājuši 5,8, pērn – 9,8. Arī tas ir viens no sliktākajiem rādītājiem Eiropas valstu vidū.
Negadījumos iesaistīti gados jauni cilvēki
Latvijā visvairāk negadījumu notiek laikā no maija līdz novembrim. Vidēji vismazākais skaits smagu satiksmes negadījumu (ap 10 dienā) bijis otrdienās, visvairāk (ap 14) – piektdienās un sestdienās. Visvairāk smagu satiksmes negadījumu (27 procenti no kopskaita), ko izraisījuši iereibuši satiksmes dalībnieki, reģistrēts sestdienās un svētdienās.
Visvairāk smagi negadīju- mi notikuši laikā no plkst. 12 līdz 24, maksimumu sasniedzot laika posmā no plkst. 16 līdz 20. Smagus negadījumus iereibušie transportlīdzekļu vadītāji visvairāk izraisījuši laikā no plkst. 20 līdz 8 (maksimums ap plkst. 5).
No 1000 vadītājiem, kas iesaistīti satiksmes negadījumā, vidēji visvairāk (163) ir vecumā no 18 līdz 20 gadiem, 106 – no 21 līdz 24 gadiem. Pērn negadījumos bojā gājušo vidū visvairāk (150) cilvēku bijis vecumā no 25 līdz 34 gadiem. Šajā pašā vecuma diapazonā ir arī visvairāk ievainoto – 1184.
Zīmīgi, ka apdzīvotās vie- tās notikuši 80,3 procenti no visiem satiksmes negadījumiem, 68,2 procenti no visiem smagajiem negadījumiem. Apdzīvotajās vietās avārijās miruši 43,7 procenti no visu bojā gājušo kopskaita, ievainojumus guvuši 65,8 procenti.
Analizējot negadījumu skaita iedalījumu pēc veidiem, pirmajā vietā (47,4 procenti no kopskaita) ir sadursmes. 18,1 procentā gadījumu noticis uzbraukums stāvošam transportlīdzeklim, 13 procentos – nobraukums no ceļa, 7,3 procentos – uzbraukums gājējam.
38,6 procenti no visiem smago negadījumu veidiem ir uzbraukums gājējam. Šajos negadījumos dzīvību zaudējuši 212 cilvēku, 1636 ievainoti.
