Iecavas novada pašvaldības un uzņēmēju diskusijā ceturtdien, 25. februārī, nolemts par Eiropas fondu līdzekļiem pārbūvējamos grants ceļus noteikt, izmērot to lietošanas intensitāti.
Šī bija otrā pašvaldības rīkotā diskusija ar uzņēmējiem par lauku ceļu uzlabošanas programmā Iecavas novadam pieejamo 470 000 eiro izlietošanu maksimāli efektīvi. Sanāksmē piedalījās septiņi uzņēmēji, vēstules bijušas nosūtītas 26.
Meklēs līdzekļus
Viens no dalībniekiem bija klāt arī pirmajā pašvaldības un uzņēmēju diskusijā pērn novembrī, bet pārējie vispirms tika iepazīstināti ar programmas nosacījumiem. Projekta vadītāja no pašvaldības puses Sintija Kalēja paskaidroja, ka diskusijas ar uzņēmējiem ir obligāta prasība. Novadam pieejamā summa esot mazāka nekā kaimiņu pašvaldībās, jo Iecavas pusē ir mazāk lielu fermu, pieļauj S. Kalēja. Jau vēstīts, ka līdz ar lopu skaitu svarīgs kritērijs naudas sadalē bija lauksaimniecības zemes platība, bet ap Iecavu ievērojami gabali teritorijas plānojumā iezīmēti ar apbūves mērķi.
Sarunā bija pārstāvēti gan Zorģu puses, gan Zālītes un Ziemeļu apkaimes ražotāji, kuri novērtēja pašvaldības izceltos ceļu posmus un kritērijus to sarindošanai prioritārā secībā. Pēc lietpratēju iepriekš paustā, ar novadam pieejamo summu varētu pietikt viena kritiskā posma kapitālai pārbūvei, lai pēcāk tam būtu vajadzīga tikai ikgadējā uzturēšanas nauda.
Pēc Zorģu mototrases saimnieka Aināra Vilciņa un citu uzņēmēju ieteikuma pašvaldības iepriekš noteiktajiem pievienots satiksmes plūsmas intensitātes kritērijs. Mērīšanu iecerēts rīkot piecos posmos, galvenokārt nosakot komerctransporta intensitāti lauksaimnieciskās ražošanas aktīvākajā periodā augustā un septembrī, kad novāc ražu. Pašvaldības pārstāvji vispirms noskaidros, cik varētu maksāt šāda izpēte, lai noteiktu, vai līdzekļus tai varēs atvēlēt šī vai nākamā gada budžetā.
Citi avoti
Komerctransporta plūsmu plāno mērīt ceļiem no šosejas A7 līdz Jānumiem, kur varētu pagarināt arī skolēnu autobusa maršrutu, jo šeit ir apdzīvota teritorija, no kurienes uz novada mācību iestādēm dodas teju 20 bērnu, informēja deputāts un zemes ierīcības dienesta vadītājs Aivars Mačeks.
Ekonomiski aktīvs apgabals novadā ir pie ceļa no A7 gar Gāršām līdz Podāzeļiem, kas ved uz mēbeļu ražotni «Spals», mototrasi, jātnieku sporta centru «Drostalas». Zorģu pusē par uzlabošanas vērtu uzņēmēji nosauca arī posmu no A7 gar bijušajām darbnīcām līdz Emburgas ceļam, kur rudenī graudus ved arī kaimiņu novada zemnieki.
Satiksmes plūsmu mērīs uz Audrupu ceļa, kur ir ražošanas bāze SIA «Iecavnieks&Co», un uz Rosmes ceļa. Pēdējam gan iecerēts saņemt finansējumu nevis Lauku atbalsta dienesta administrētajā programmā, bet Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības fonda (ERAF) projektu konkursā, plānojot posma asfaltēšanu. Rosmes posms ir vienīgais, kas grants ceļu pārbūvei pieteikts no A7 austrumu puses, jo šeit ieguldījumus pašvaldība plāno piesardzīgi, gaidot starptautiskās līnijas «Rail Baltica» būvi. Rosmes ceļš ir vienīgais, kurā varēja izpildīt ERAF atbalsta nosacījumu par garantētu uzņēmuma piesaisti ar noteiktu izaugsmi un darbavietu palielinājumu. Kā sacīja pašvaldības projektu vadītāja Ineta Bramane, šādas saistības uzņēmusies SIA «Devon Mink Baltic», kas šī gada sākumā pasaules tirgus krituma dēļ ražošanu samazināja par pusi.
Par pašvaldības naudu
Priekšroka programmā ir ceļiem, kur savus projektus iesniedz uzņēmēji. SIA «Spals» vadītājs Jānis Nudiens atzina, ka apsver iespēju pieteikt atbalstu ražotnes pievedceļa sakārtošanai, jo uzņēmumā ik dienu iebrauc smagais transports. Kā sacīja S. Kalēja, šādi projekti kļūst par integrētajiem, saistītajiem pašvaldības ceļiem iegūstot pārbūves prioritāti.
Pēc pašvaldības speciālistu un uzņēmēju vērtējuma no sākotnēji plānotā pārbūves saraksta izņemti četri ceļi. Trijiem posmiem no Dārza ielas Zālītē līdz Bružām, gar Dāzēniem un Zariņiem, kā arī no Podāzeļiem līdz novada robežai varētu pietikt ar pakāpenisku pašvaldības līdzekļu ieguldījumu, jo to stāvoklis neesot kritisks, vērtē domes izpilddirektors Mārtiņš Veinbergs. Savukārt ceļu no A7 gar Lapskalniem līdz Roņiem pašvaldība plāno sakārtot sadarbībā ar jaunatvērtā «Jaunbemberu» karjera īpašniekiem.
Projekta dokumentos ceļu posmiem ir divējāda klasifikācija, skaidroja M. Veinbergs. Pēc pērn pašvaldībā notikušā Valsts kontroles audita mainītas ceļu uzturēšanas klases, vairākiem prioritāri kopjamiem A klases un retāk uzturētajiem C klases posmiem pārejot vidējas uzturēšanas B grupā. Jaunais saraksts domē apstiprināts reizē ar šī gada budžetu, taču pāreja uz jauno klasifikāciju notiek pakāpeniski.
Informāciju par pārbūvei ieteiktajiem ceļiem ievietos pašvaldības mājaslapā iecava.lv, uzņēmējdarbības sadaļā. Tur ikviens var iepazīties ar sagatavotajiem dokumentiem un plāniem, savu vērtējumu un viedokli nosūtot rakstveidā vai elektroniski, informēja S. Kalēja.
UZZIŅAI
Atbalsts grants ceļu pārbūvei Iecavas novadam valsts programmā atvēlēti 470 000 eiro, pašvaldības līdzfinansējums būs 52 222,22 eiro jeb 10%.
Projekts Lauku atbalsta dienestā jāiesniedz līdz 2019. gada 1. decembrim, jāpabeidz ne vēlāk kā 2021. gada 31. decembrī.
Komerctransporta intensitāti plānots mērīt piecos grants ceļu posmos:
A1*: šoseja A7–Jānumi–Vīleikas–V7 līdz Jānumiem;
A2: V1010–Vārnas–Tīrumi–Pukšeļi–Jānumi;
A31/B33**: A7–Papardes–Gāršas–Spītes–Podāzeļi;
A19/A10: V1040–Smiltaiņi–Audrupi–Jaunsvirkaļi;
A20/A11: V1040–Roņi–Tāmas–Renceles–A7.
Vairāk informācijas vietnē iecava.lv, priekšlikumi sūtāmi pa e-pastu: [email protected].
* Ceļu klasifikācija pēc Iecavas novada pašvaldības iepriekšējās sistēmas.
** Ceļu klasifikācija pēc pašvaldības iepriekšējās un šogad apstiprinātās sistēmas.
Avots: Iecavas novada dome.
