Ābelē briest dzidrie āboli, strazdi steidz nolasīt jāņogas, kas nav paspētas novākt. Skaistie Jāņi jau aizmirsti. Daudz skaistu, sirdij prieku un prātam radošu notikumu pagājis, bet katra diena sola kaut ko jaunu. No rīta ceļoties, nezini, kas dienas ritumā sagaida. Lai mums nebūtu garlaicīgi, par to rūpējas mūsu novada dome, pagastu pārvaldes. Prieks par padarīto, bet skumji, kad uzzini to, ka mūsu mīļie deputāti rūpējas par to, kas nemaz nav vajadzīgs.
Vecsaules pagastā pirms pieciem gadiem par Eiropas naudu Mēmeles krastā ierīkoja pludmali, lai būtu vieta, kur peldēties un atpūsties. Volejbola laukums, galdi, soli, tualete, viss, kā pienākas. Taču, lūk, novada dome jau pirms vēlēšanām nolēmusi labiekārtotajā pludmalē ierīkot bāzi jaunsargiem, iepriekš neprasot piekrišanu «iezemiešiem» un arī nedarot to zināmu pagasta iedzīvotājiem!
Saprotu – jaunsargiem vajag kādu bāzi, bet tur taču ir spēcīgi, kustīgi jaunieši, turklāt gudri. Lai iekārto sev bāzi paši, lai sajūt, kā ir, kad paši ir tīrījuši un sakopuši! Paņemt gatavu jebkurš gudrs, tur daudz prāta nevajag. Dzirdēta atsauce, ka tā ir valsts zeme, taču jāsaka – tas ir pārrobežu projekts par Eiropas naudu un domāts pagasta iedzīvotājiem.
Lai nopirktu zemi jaunsargu bāzei, ar miljonu vajadzētu pietikt. Ja padomāsit visi kopā, varbūt atradīsies naudiņa. Zinām, ka ir daudzi projekti, par kuriem maksāta nauda, bet pēc tam tos nav īsti, kur pielietot, un tie pazūd papīrgrozā. Mums nevajag ne tādu domi, ne arī pagasta vadību, kam mēs esam vien piedēkļi un godāti tikai vēlēšanu dienā. Ieliktenis nekad nebūs kopā ar vietējiem iedzīvotājiem un nekad nesapratīs tos. Ja esi vadītājs, tad ir jāizlemj – darbs vai ģimene. Ja svarīgāka ģimene, tad meklē darbu, kur vari veltīt vairāk laika ģimenei.
Mēs vēlamies, lai mūsu pagasta pārvaldes vadītājs ir cilvēks, kas ir kopā ar mums gan mūsu priekos, gan bēdās. Lai mēs varam izteikt savu rūpi, būt kopā, vienkārši kā cilvēkam pieiet klāt un parunāt. Pie mums ir tā – alga ir pietiekama, laiks nav ierobežots, var būt darbā, var braukt savās darīšanās, var nezināt, kas pagastā notiek, nemaz nerunājot par piedalīšanos pasākumos. Vai tā ir vadība, par kuru mēs stāvētu kā siena?
