Priekšvēlēšanu laiks rosina biežāk nekā citkārt izvērtēt šodienas dzīvi, iespējas un grūtības. Neviļus uz to rosina arī dažādās politiskās aktivitātes, ko mums demonstrē partiju pārstāvji.
Priekšvēlēšanu laiks rosina biežāk nekā citkārt izvērtēt šodienas dzīvi, iespējas un grūtības. Neviļus uz to rosina arī dažādās politiskās aktivitātes, ko mums demonstrē partiju pārstāvji. Visgrūtākais ir neapmaldīties lētā populismā un tukšā frāžainībā – gan politiķu, gan vēlētāju. Uz šādām pārdomām mani rosināja priekšvēlēšanu diskusiju raidījumi Latvijas Televīzijā «Milžu cīņas». Īpaši pārdomas raisīja politiķu tikšanās ar zemgaliešiem. Publikā dominēja viens viedoklis – mums visiem tagad grūti klājas. Tieši gaušanās mani neapmierina visvairāk. Ikdienā, daudz cilvēkos esot, redzu ko pavisam citu. Pozitīvu piemēru ir ļoti daudz. Mēs esam apraduši ar tiem, bet neapdomīgi paļaujamies vieglākajam – vaimanāt par grūtībām.
Pārdomas rosina tikai daži pēdējo dienu vērojumi. Sestdien devos uz Bauzes tirgu un auto nācās novietot Dārza ielā. Viss tirgus laukums, arī blakus ieliņas mašīnām pilnas. Tā sanāca, ka lielveikalā «Elvi» stundas laikā vajadzēja iepirkties divas reizes. Abas reizes stāvēju rindā, kas vienlīdz gara bija pie visām trim kasēm. Tātad cilvēki iepērkas, pārvietojas. Vajag ielūkoties kaut vai SIA «Aips» autobusu kustības sarakstā. Reisu uz Rīgu kļūst arvien vairāk.
Protams, joprojām ir daudz neizdarību, valdības muļķīgas, dažreiz pat ciniskas rīcības. Pirms par to skaļi vaimanāt, vajag padomāt, kāpēc tā ir.
Kas ir lielākie vaimanātāji? Tie, kuri savulaik negribēja, nespēja, neuzdrošinājās riskēt. Nepārmetu vecajiem ļaudīm, par kuru likstām atbildība jāuzņemas politiķiem, tomēr pusmūža un jaunu cilvēku gaušanās man nav pieņemama. Kaut vai vienas, lai arī nežēlīgas patiesības dēļ, – mēs dzīvojam laikmetā, kad par sevi vari parūpēties tikai pats. Patiess izrādās vecais, labais Raiņa dzejolis, kurā teikts, ka pašam viss ir jādara, jādomā, jācīnās, jāizsver un pašam sev laimei durvis jāatver. Jāieklausās milzīgajā priekšvēlēšanu informācijas gūzmā un pašam vien jāizsijā zelta graudi no pelavām. Galvenais, nepalikt vienaldzīgam!
Priekšvēlēšanu jezgu jācenšas pārdzīvot ar skaidru galvu, domājot par sevi un nebaidoties ņemt, ko dod. Koncerti, grāmatas, pildspalvas, somas un krekliņi dzīvē noderēs, īpaši, ja ielāgosim patiesību, ka pašam vien par visu jārūpējas. Ne jau dāvātais rakstāmrīks, brīvbiļete vai grāmata lai nosaka mūsu izvēli.
Jāapzinās, ka šis ir sarežģītais priekšvēlēšanu laiks, kad patiesi ir jādomā par politiku, politiķiem, viņu solīto un padarīto. Kaut gan dzīvē neiztikt bez paradoksiem. Sarunā ar paziņu par priekšvēlēšanu izvēles grūtībām patīkami pārsteidza viņas šaubu motivācija: «Es tuvojos finišam: no 20 sarakstiem esmu nonākusi līdz diviem. Mājās vēl un vēlreiz klausos skaņdarbus «Dziesma, ar ko tu sācies?» un «Kādēļ man dziedāt svešu dziesmu?». 5. oktobra rītā noklausīšos tās vēlreiz un tad došos uz vēlēšanu iecirkni.» Varbūt piedalīties vēlēšanās var arī tā?
