Latvijā Rīcības programma īpaši jutīgām teritorijām, kurās ietilpst arī Bauskas rajons, apstiprināta 2004. gada 18. martā ar Ministru kabineta rīkojumu Nr. 163.
Latvijā Rīcības programma īpaši jutīgām teritorijām, kurās ietilpst arī Bauskas rajons, apstiprināta 2004. gada 18. martā ar Ministru kabineta rīkojumu Nr. 163.
Jutīgām teritorijām – Rīcības programma
Lai samazinātu un turpmāk novērstu ūdeņu piesārņojumu ar nitrātiem, kas cēlušies no lauksaimnieciskās darbības, 1991. gada 12. decembrī pieņemta Eiropas Savienības direktīva 91/676/EEC jeb tā saucamā Nitrātu direktīva. Tajā izvirzītas prasības dalībvalstīm noteikt īpaši jutīgas teritorijas, izstrādāt Rīcības programmu šai zonai un īstenot pasākumus, lai samazinātu ūdeņu piesārņojumu ar nitrātiem.
Viens no Rīcības programmā noteiktajiem pasākumiem videi nekaitīgas kultūraugu mēslošanas sistēmas nodrošināšanai ir augsnes minerālā slāpekļa monitorings. Agroķīmisko pētījumu centra speciālistiem, sadarbojoties ar saimniecībām, pagājušā gada rudenī īpaši jutīgajās teritorijās izvēlēti 48 lauki, kur katru gadu agri pavasarī un vēlu rudenī, pirms ziemas sākšanās, paredzēts noteikt nitrātu un amonija slāpekļa saturu 0 – 30, 30 – 60 un 60 – 90 cm dziļā augsnes slānī. Pētījumu vietās noteiktas koordinātes un augstums virs jūras līmeņa, lietojot globālās pozicionēšanas uztvērēju. Sagatavots arī kartogrāfiskais materiāls, kur atzīmētas pētījumu vietas.
Pēc minerālā jeb augiem izmantojamā slāpekļa satura dažādos slāņos vēlu rudenī var spriest par augsnes un iespējamo ūdeņu piesārņojumu ar slāpekļa savienojumiem. Savukārt, zinot minerālā slāpekļa daudzumu augsnē pavasarī, var precīzāk aprēķināt slāpekļa virsmēslojuma normas ziemājiem, kā arī secināt, vai šis virsmēslojums jādod nekavējoties vai arī augiem kādu laiku pietiks ar augsnē esošajiem slāpekļa krājumiem.
Analīzes veic 12 vietās
Laikā no 12. līdz 18. aprīlim Agroķīmisko pētījumu centra speciālisti noņēma augsnes paraugus 12 rudenī izvēlētās pētījumu vietās Bauskas rajonā, tajā skaitā septiņās bija ziemāji. Visos paraugos noteikts nitrātu un amonija slāpekļa saturs pēc starptautiski atzītas metodes (ISO/TS 14256-1). Iegūtie rezultāti pārrēķināti kilogramos hektārā, lai noteiktu minerālā slāpekļa krājumus dažādos augsnes slāņos.
Paraugu analīzes rāda šādu ainu: visos augsnes slāņos ir ļoti maz (1 – 4 kg/ha) vai gandrīz nav amonija slāpekļa. Nitrātu slāpeklis 0 – 30 cm augsnes slānī variē no 4 līdz 41 kg/ha, 30 – 60 cm slānī – no 2 līdz 107 kg/ha, 60 – 90 cm slānī – no 2 līdz 56 kg/ha. Vairāk nitrātu slāpekļa augsnē ir tajās pētījumu vietās, kurām raksturīgs paaugstināts organisko vielu saturs augsnē (ap 3,0% un augstāks).
Siltais, pietiekami mitrais rudens pagājušajā gadā veicināja augsnes organisko vielu mineralizāciju un amonija slāpekļa nitrifikāciju, tādēļ jau rudenī šādās platībās analīzes uzrādīja vairāk nitrātu slāpekļa. Ziemas periodā ir notikusi nitrātu slāpekļa ieskalošanās dziļākos augsnes slāņos. Paaugstināts nitrātu slāpekļa saturs lielākoties konstatēts arī tur, kur ziemājiem rudenī iestrādāts 20 un vairāk kilogramu slāpekļa hektārā, vai arī gadījumos, kad ziemāju laukā pirms gada ir audzēti rapši, pākšaugi vai bijusi atmata.
Konkrētas normas attīstības fāzēm
Plānojot slāpekļa virsmēslojuma kopējo normu un pirmo devu, jāņem vērā, ka augi augšanas un attīstības sākumā spēj izmantot slāpekli nitrātu formā no virsējā 0 – 30 cm augsnes slāņa. Vēlākās attīstības fāzēs tie patērē mēslojumu arī galvenajā sakņu izplatības zonā (0 – 60 cm) esošos augsnes minerālā slāpekļa krājumus. Jārēķinās arī, ka daļa 30 – 60 cm slānī esošā nitrātu slāpekļa var zust, ieskalojoties dziļākā augsnes slānī. Amonija slāpekli augi lielākoties izmanto pēc tam, kad to augsnes mikroorganismi ir pārvērtuši nitrātu formā. Pirmo slāpekļa virsmēslojuma devu 4 – 6 t/ha ziemas kviešu ražas ieguvei varētu plānot mazāku (35 – 45 kg/ha N) un dot vēlāk iepriekšminētajos gadījumos, kad augsnē var prognozēt paaugstinātu nitrātu slāpekļa saturu. Lielāka slāpekļa deva (60 – 70 kg/ha N) būtu nepieciešama pārējās augsnēs vai arī novājinātos un retos sējumos.
Spriežot pēc minerālā slāpekļa satura augsnes 0 – 60 cm slānī, kopējā slāpekļa virsmēslojuma norma visā veģetācijas periodā 4 – 6 t/ha ziemas kviešu ražas ieguvei varētu būt robežās no 100 līdz 150 kg/ha N.
***
Skaidrojums
– Pirmā slāpekļa virsmēslojuma deva ziemājiem jādod tad, kad augiem sāk veidoties jaunās saknītes baltā krāsā un augsnes temperatūra ir sasniegusi piecus līdz sešus grādus, par ko liecina māllēpju ziedēšana.
– Intensīvi augsnes slāpekli augi sāk uzņemt tikai tad, kad zemes temperatūra ir tuvu desmit grādiem.
