Codietis Kristaps Kaņeps un viņa draudzene baušķeniece Anete Strika ir kaislīgi makšķernieki. Kopīgiem spēkiem abi novembra sākumā, dienu pēc Lāčplēša dienas, Mūsā noķēra sešus kilogramus smagu līdaku.
Kristaps makšķerē kopš piecu gadu vecuma. Šo nodarbi iemācījis kaimiņš, kopā ar kuru codietis copē gājis ļoti bieži. Pirmā Kristapa makšķere bija bambusa miets.
«Kad vien iespējams, esmu pie ūdens un makšķerēju,» nosaka Kristaps.
Skaisto līdaku codietis noķēra Mūsā, pie «Musa Raceland» trases. Zivs bija sešus kilogramus smaga un 96 centimetrus gara. Lielā līdaka noķerta «uz dzīvā» – mazas raudiņas.
Kristaps un Anete todien makšķerēt devās pēcpusdienā, īsi pirms pulksten četriem, kad jau veidojās pamatīga krēsla un drīz vien kļūtu tumšs. «Anete ļoti gribēja pamakšķerēt. Aizbraucām. Noķērām vienu mazu līdaciņu, bet viena aizmuka. Iestājās jau tumsa, un nolēmām doties mājup. Pirms prombraukšanas izdomāju vēl pēdējo reizi iemest. Divas minūtes pagaidīju, un pludiņš pagāja zem ūdens, piecirtu, un zivs bija uzķerta,» stāsta codietis. Līdaka iepeldēja zālēs un sapinās. Pastāvēja liela iespēja, ka pārtrūks makšķeraukla. «Iedevu Anetei makšķeri un pats metos ūdenī ar visām drēbēm. Līdz viduklim biju cauri slapjš, bet galvenais uzdevums izpildīts – zivi noķērām,» smaidot stāsta Kristaps. Viņam šī ir lielākā līdaka, kādu izdevies iegūt. Pērn Kristaps ar spiningu «piemānīja» piecus kilogramus smagu zivi.
«Kopā ar Aneti braucam makšķerēt arī uz jūru butes. Draudzene vairāk ķer ar spiningu uz gumijas zivtiņas. Mums patīk būt pie dabas, patīk process, bet lielāko prieku sagādā sajūta, ka ēsmas galā pieķērusies zivs,» par savu un Anetes aizraušanos stāsta codietis.
