Vecumniekos ar maskošanos, trokšņošanu un auglības rituāliem sestdien, 27. februārī, nosvinēti Meteņi – senie latviešu pavasara gaidīšanas svētki.
Lai iezīmētu jaunu ciklu gadskārtu griežos, kad īsās ziemas dienas sākušas stiepties garākas, priekšpusdienā budēļi un citi tēli devās uz Vecumnieku pagasta «Robežniekiem», kur ciemiņus sagaidīja Leontīna Grinberga un Mārtiņš Reitmanis. Staltie budēļi, ķekatas un čigāni izstaigāja visus pakšus un pieskandināja pagalmu.
Sātīga zupa
Lauku sētas saimnieki tika apdziedāti, izdancināti un ievilkti jautrās izdarībās, ticot, ka paražas nesīs auglību un svētību, vairos labklājību un prieku. Namatēvs un namamāte kuplā skaitā sanākušos viesus bagātīgi pacienāja, liekot galdā pīrāgus, pašu kultu sviestu ar kaltētiem tomātiem, mājās sietu sieru, maizi un citus labumus, kā arī sasildot tuvu un tālu ceļu mērojušos budēlīšus ar sātīgu zupu.
«Cienastam jābūt tādam, lai budēļi būtu apmierināti un labvēlīgi pret mums. Jācer, ka rituāli vairos auglību un raža būs padevusies,» sacīja M. Reitmanis. Meteņdienas izdarības šajās mājās norisinājušās pirmoreiz.
Ciemošanās «Robežniekos» satuvināja latviešu un lietuviešu tradīciju daudzinātājus – folkloras kopas «Tīrums» no Bārbeles, «Artava» no Ogres, «Saulala» no Biržu rajona Lietuvā, Vecumnieku tautas nama senioru deju kopu «Ozols».
Vabalninku kultūras centra vadītāja Lina Vireļuniene ar lietuviešu saimnieku veltēm «Robežnieku» ļaudīm pateicās par uzņemšanu un vēlēja auglību: «Lai visas nelaimes šai sētai iet ar līkumu!»
Meteņa mīziens
Skaļš un krāšņs bija maskotais gājiens cauri ciemam uz Jauno ezeru. Uzmanību piesaistīja Vecumnieku brašie ugunsdzēsēji, Vecumnieku vidusskolas, pirmsskolas grupas «Spārītes», Stelpes pamatskolas audzēkņi un skolotājas. Visaktīvāk savu dabu izrādīja budēļi, liekot lietā daudzos atribūtus – steberus, mietus, bērzu rīkstes, zvanus u. c.
Uzkalniņā pie ezera īstie Zemgales budēļi, kas dzīvo Vecumnieku novadā, aicināja sanākušos ļauties jautrībai un kopīgi modināt dabu no ziemas miega. Pavasaris tika gaidīts ar skanīgu dziedāšanu, jestriem dančiem, lielīšanos, spēkošanos. Trīs stiprākie un prātīgākie vīri balvā ieguva budēļa galveno simbolu – salmu cepuri, ko darinājušas Vecumnieku floristes. Ar skaļām gavilēm un izsaucieniem «brrr» un «būūū» tika sveikti Didzis Petunovs no Vecumniekiem, televīzijas šovā «Saimnieks meklē sievu» iepazītais Jānis Kauķis no Valles un Mārtiņš Brazauskis no Bārbeles. «Man labi veicās, sacenšoties naglas dzīšanā bluķī. Esmu trenējies – vienubrīd strādāju celtniecībā,» atklāja bārbelietis.
«Šādos svētkos piedalos pirmoreiz. Foršs pasākums! Izmēģināju «vilkties krampjos». Lai gan izdarībām ir simboliska nozīme, priecājos par iegūto balvu,» sacīja J. Kauķis.
Gan bērni, gan pieaugušie ar nepacietību gaidīja budēļa svētību – Meteņa mīzienu. Veikli tika ķertas no visstaltākās priedes mestās konfektes, kas lejup bira kopā ar laimes pogām un sniegu.
Pašķir mākoņus
Meteņu svinēšana ezermalā noslēdzās ar salmu bumbas un sievas sadedzināšanu, simbolizējot ziemas beigas un pavasara sākumu. Pēc rituāla pelēkie mākoņi pašķīrās un uzspīdēja saule, liekot noticēt maģisko izdarību spēkam. Pie ugunskura maskotie tēli un svētku vērotāji pārrunāja piedzīvoto un iestiprinājās ar miežu putraimu biezputru.
Ap 40 interesentu pulcējās uz danču vakaru Vecumnieku tautas namā. Folkloras kopu «Tīrums» un «Abra» vadībā pieaugušie un bērni apguva senās latvju dejas.
Meteņdienas sarīkojumu apmeklēja Bauskas novada Ceraukstes pagasta iedzīvotāji Dace Sloka, Māris Grosbergs un viņu meitiņa – gadu un trīs mēnešus vecā Līva. «Šodien Līvai ir vārdadiena, tāpēc nolēmām sev sagādāt prieku,» stāsta Dace. Braucot uz Vecumniekiem, Līva aizmigusi, bet, kad pamodusies, svētki ritējuši pilnā sparā. «Meitiņa lielām acīm skatījās visapkārt un nevarēja aptvert, kas notiek – te ezis paiet garām, te kaza ar ragiem, dzērve, budēļi ar cepurēm. Šķiet, viņa domāja – laikam grāmatas pārskatījusies, ka pasaku tēli sapņos rādās!» stāsta Līvas vecāki.
Pērn februāra vidū Vecumniekos norisinājās 16. starptautiskais masku tradīciju festivāls. Meteņu svinēšana ir jauna tradīcija, ko rīkotāji cer iedzīvināt, lai celtu godā Zemgales senās maskošanās ieražas, budinātu ļaudis un dabu atmodai.
