Ko var zaudēt privāto mežu īpašnieki, apzināti vai neapzināti iznīcinot dabiskos meža biotopus? Aizsākums šai tēmai meklējams «Bauskas Dzīves» 26. oktobra numurā, publikācijā «Ekologs uztver mežu kā dzīvu un aizsargājamu radību».
Ko var zaudēt privāto mežu īpašnieki, apzināti vai neapzināti iznīcinot dabiskos meža biotopus (DMB)? Aizsākums šai tēmai meklējams «Bauskas Dzīves» 26. oktobra numurā, publikācijā «Ekologs uztver mežu kā dzīvu un aizsargājamu radību».
Raksts rosinājis sīkāk iepazīties ar privāto mežu īpašniekiem saistošu aktualitāti – biotopu –, aplūkojot to ne tikai no ekoloģiskā, bet arī no ekonomiskā viedokļa. Kaut gan mežu apsaimniekotāju vidū nereti jaušama neizpratne un skeptiska attieksme pret dabisko meža biotopu saglabāšanu, tas nebūt nenozīmē, ka to izdalīšana un aizsardzība nav svarīga. Starp citu, pie mums sastopamos cilvēka maz skartos dabas stūrīšus ārzemju viesi uzlūko ar neslēptu interesi, bet dažkārt pat ar… baltu skaudību. Šķiet, ka viņi, Rietumvalstu attīstības ceļā ar pašu kājām saminuši neatkārtojamas dabas vērtības, vislabāk spēj norādīt, ko varam zaudēt mēs.
Dabiskai tuva vide
Kas ir DMB? Ar to saprot meža platību, kurā sastopamas sugas, kas izzūd koksnes ražas iegūšanai apsaimniekotos mežos. Pirms tika ieviests jēdziens «dabiskais meža biotops», speciālisti lietoja terminu «mežaudzes atslēgas biotops» (MAB) – tiešu tulkojumu no angļu valodas «key – habitat». Tika uzskatīts, ka tieši šis termins vislabāk raksturo MAB būtību: «zem atslēgas» tiek glabāts kas vērtīgs, šajā gadījumā – ilglaicīgam mežam raksturīgas struktūras, sugas un nepārveidoti bioloģiski procesi.
DMB raksturīga vide, kas maksimāli tuva dabiskajam mežam, kuru ilgstoši nav skārusi cilvēka saimnieciskā darbība. Biotops var būt gan viens atsevišķs vecs koks, gan mežs vairāku desmitu hektāru platībā. DMB vidējais lielums Latvijā ir 2 – 2,5 hektāri. Novērojumi liek uzskatīt, ka Latvijā 3 – 5 procentus no mežu platības veido biotopi. Visbiežāk mežs tiek uztverts vienīgi kā koksnes ieguves avots. Tādēļ jautājums par DMB saudzēšanu «zaļo» skatījumā ir īpaši aktuāls.
Ekonomiskais nosacījums
Skaidrības labad var minēt trīs galvenos aspektus, kādēļ mežos nepieciešams izdalīt un saudzēt biotopus. Pirmais ir ekonomiskais nosacījums. Kokmateriālu tirgū arvien biežāk tiek pieprasīts «zaļais sertifikāts». Tā, piemēram, FSC sertifikācijas sistēma prasa, lai vismaz pieci procenti no meža platībām būtu aizsargājamās teritorijas, tostarp DMB.
Šodienas apstākļos daudzi mežu īpašnieki cenšas ātrāk «atbrīvoties» no «zaļā zelta», jo bieži vien tas ir vienīgais iztikas ieguves veids, īpaši lauku reģionos. Ir nācies uzklausīt speciālistu prognozes, ka jau pašlaik privātos mežos Latvijā izcirsts ievērojami vairāk nekā puse mežaudžu, kas atbilst DMB kritērijiem. Šī negatīvā tendence jau tuvākajā nākotnē sāpīgi varētu skart privāto mežu īpašniekus. Īpaši tos, kuri saimnieko lielās platībās un vēlas, lai mežs sniegtu augļus ilgstošā laikposmā.
Tiesa, ir kāds nosacījums, kas ļoti kavē DMB apzināšanu privātās mežaudzēs. Valsts mežos, kas atrodas valsts akciju sabiedrības «Latvijas valsts meži» pārziņā, DMB inventarizācijas notiek pilnā sparā, bet privātās platībās biotopu izdalīšana ir atkarīga no paša īpašnieka izpratnes, labās gribas un rocības. Joprojām nav zināms, cik liels un vai vispār sagaidāms valsts atbalsts DMB inventarizācijai privātos mežos. Tāpat nav skaidrs, kā kompensēs zaudējumus tiem īpašniekiem, kuriem izdalīto DMB dēļ tiks ierobežota mežizstrāde kādā noteiktā platībā.
Tātad dabas draugi pašlaik var apelēt vienīgi pie mežīpašnieku «zaļās» domāšanas. Diemžēl patiesība ir skarba un nelokāma, – kad jāgudro, kā nopelnīt ēdamo, prāts nenesas uz cēlām un tālejošām domām…
Ekoloģiskais un politiskais aspekts
Otrais ir ekoloģiskais aspekts. Norises meža ekosistēmā var salīdzināt ar pulksteņa mehānisma darbību. Tur katrai sīkākajai detaļai (lasi – sugai) ir noteikta, neaizstājama vieta. Zaudējot kaut vai vienu no šiem elementiem, visa sistēma pakļauta degradācijai vai iznīcībai.
DMB, līdzīgi oāzēm, palīdz saglabāties un izplatīties izzūdošām augu un dzīvnieku sugām. Turklāt, kā uzsver DMB idejas aizstāvji, biotopi nekādā ziņā nav meža kaitēkļu savairošanās perēklis, gluži pretēji – nokaltušos kokos un kritalās iemājo kaitēkļu dabiskie ienaidnieki. Tādēļ tajos mežos, kur daudz nokaltušu koku un kritalu, nenotiek bīstama kaitēkļu savairošanās.
Trešais ir politiskais aspekts. DMB noteikšana un aizsardzība atbilst Latvijas meža politikai. Tās pamatmērķis ir meža un meža zemes ilgtspējīga apsaimniekošana, galvenais mērķis dabas aizsardzības jomā – saglabāt bioloģisko daudzveidību un uzturēt to pašreizējā līmenī.
Kur meklēt biotopus?
Bauskas rajonā, kas ir lauksaimniecības reģions, izteiktus DMB izdodas uziet retāk nekā, piemēram, Vidzemē. Lielākā daļa mežu, kas nonākuši privātpersonu valdījumā, jau agrāk tikuši intensīvi izstrādāti un rūpīgi kopti, attīrot no kritalām un sausiem kokiem. Tādēļ Bauskas rajonā ikviens DMB būtu uzskatāms par īpašu pērli saimnieka īpašumā.
Raksturīgākās pazīmes, kas liecina par mežaudzes atbilstību DMB kritērijiem: mežs nav ilgstoši apsaimniekots, tajā sastopami ļoti veci koki, lielas kritalas, stumbeņi, kalstoši un nokaltuši koki, pārplūstoši laukumi, avotainas vietas, vērojama liela sugu daudzveidība.
Ja saimnieks nolēmis veikt DMB inventarizāciju, ir jāvēršas tuvākajā mežniecībā, kas palīdzēs sazināties ar inženieri ekologu. Speciālists, atrodot DMB vai potenciālo DMB, ieteiks tiem piemērotākos aizsardzības pasākumus. Inventarizāciju iesaka vispirms veikt audzēs, kurās tuvākajā laikā plānoti jebkādi mežsaimnieciski darbi. Jāievēro, ka biotopu inventarizācijai ir sezonas raksturs un meži to meklējumos tiek apsekoti no aprīļa līdz novembrim – laikā, kad nav sniega.
fakti
Dabisko meža biotopu (DBM) izdalīšana un aizsardzība ir priekšnosacījums meža ilgtspējīgai apsaimniekošanai un veiksmīgai mežmateriālu tirgošanai.
Saudzējot DMB, mežu īpašnieki rūpējas par dzīvās dabas (meža ekosistēmas) saglabāšanu nākamajām paaudzēm.
Pat neliela iejaukšanās DMB struktūrā var radīt tajā nelabojamas negatīvas pārmaiņas.
Bauskas rajonā DMB inventarizācija sākta 1999. gada janvārī. Trīs gados valsts mežos apsekoti 77 procenti no visām iespējamām biotopu atrašanās vietām, atrasts vairāk nekā 300 DMB, tajā skaitā arī potenciālie DMB, galvenokārt skujkoku un melnalkšņu audzēs.
