Baušķenieks V. A. mežā par koku gāzēju strādā jau desmito gadu.
Baušķenieks V. A. mežā par koku gāzēju strādā jau desmito gadu.
Diemžēl pēdējā gadā šis darbs viņam sagādājis daudz raižu un izdevumu. 2000. gada janvārī viņu atbrīvoja no darba SIA (V. A. nevēlējās publiskot SIA nosaukumu, redakcijai tas ir zināms). Turpināt šeit strā- dāt viņam piedāvāja par uzņēmēju. Tas nozīmē, ka tagad no savas mežstrādnieka algas pašam jāmaksā sociālais, ienākuma nodoklis. V. A. stāstīja, ka mēnesī ap 60 latiem nākas tērēt degvielai, lai aizbrauktu uz cirsmu, aptuveni 40 latu «iziet» zāģa uzturēšanai kārtībā. No nepilnus 200 latus lielās algas nodokļiem nekas pāri nepaliek.
V. A. uzskata, ka, ieviešot šo aplamo kārtību, kad mežstrādnieki «nokristīti» par uzņēmējiem, šīs profesijas pārstāvji kļuvuši pilnīgi neaizsargāti. «Faktiskie algotie strādnieki mežizstrādes uzņēmumos pašlaik ir tikai vadošie darbinieki, šoferi, traktoristi. Mežstrādnieki, kuru darbs uzskatāms par vienu no grūtākajiem, ir beztiesīgi. Tomēr bezdarbs spiež cilvēkus pieņemt šos paverdzinošos noteikumus,» tā V. A. Viņš apgalvo, ka līdzīga situācija izveidojusies ne tikai tajā SIA, kur strādā viņš, bet arī citur.
Stāstīto komentē SIA «Bērzkalni» direktors M. Sīmanis.
– Katrs koku gāzējs pašlaik ir pašnodarbinātais uzņēmējs, kurš atlīdzību saņem par pakalpojumu, ko viņš sniedz kādai no mežizstrādes firmām. Samaksā ietilpst darba alga, nodokļi, arī citi izdevumi, kas saistīti ar mežizstrādi (nokļūšana līdz cirsmai, zāģa izmaksas, degviela, spectērpi utt.). Tas nozīmē, ka katram mežizstrādātājam jāiet uz Valsts ieņēmumu dienestu un jāiesniedz sava darba un ienākumu, izdevumu bilance.
Pēc šādas kārtības mežizstrādes darbos strādā visā valstī. Minētā 200 latu samaksa ir ļoti maza. Spriežot pēc tās, koku gāzējs mēnesī izcērt ap 100 kubikmetru vai 1/3 no tā, kas viņam būtu jāpadara, lai saņemtu normālu apmaksu, tai vajadzētu būt ap Ls 500. Tad V. A. būtu, ko samaksāt nodokļus, segt mežizstrādes izdevumus un paliktu laba darba algas daļa. Manuprāt, ļoti daudz tiek tērēts nokļūšanai uz darbu un atpakaļ. Ja darba ražīgums ir ļoti zems, kā minētajā gadījumā, tad visa nauda, kas nopelnīta par sniegto mežizstrādes pakalpojumu, tiek notērēta braukājot. Svarīgi ir arī precīzi savākt visus izdevumus attaisnojošos dokumentus. Līdz jaunās kārtības ieviešanai visus šos neražīgos izdevumus koku gāzējiem sponsorēja firmas vai uzņēmumi. Pēc V. A. teiktā varu spriest, ka galvenā vaina, kāpēc šim konkrētam koku gāzējam ir tik mazi ienākumi, ir ļoti zemais darba ražīgums.
