Jūlija viesuļvētra vislielākos postījumus nodarījusi Vecumnieku mežniecībai un Iecavas mežniecības Lambārtes daļai.
Jūlija viesuļvētra vislielākos postījumus nodarījusi Vecumnieku mežniecībai un Iecavas mežniecības Lambārtes daļai.
Tā situāciju raksturo Bauskas virsmežniecības virsmežzinis Andrejs Bulle. Valsts akciju sabiedrība (va/s) «Latvijas valsts meži» pat pārtraukusi visus plānotos mežizstrādes darbus, kamēr tiks sakoptas nopostītās platības.
Bauskas rajona valsts mežus apsaimnieko va/s «Latvijas valsts meži» Vidusdaugavas mežsaimniecība, kas slēdz ilgtermiņa līgumus ar firmām par mežu kopšanu un mežizstrādi. Virsmežniecībai palikušas kontroles funkcijas. Tā sekos, lai līdz rudenim tiktu izstrādātas visas vējgāzes gan valsts, gan privātajos mežos. Šīs vasaras laika apstākļi bija piemēroti kaitēkļu, īpaši mizgrauža, attīstībai. Tāpēc nesavāktās vējgāzes var kļūt par invāzijas perēkli augošām platībām, tā A. Bulle.
Kā izskatās Vecumnieku pusē?
Par veicamajiem pasākumiem vējgāžu skartajās teritorijās «Bauskas Dzīve» jautāja to saimniekam va/s «Latvijas valsts meži» Vecumnieku iecirkņa vadītājam Oskaram Petruševicam.
– Mūsu teritorijā cietuši apmēram 250 hektāru augoša meža. Šajā platībā aprēķināts, ka apmēram 50 – 60 tūkstoš kubikmetru būs jāizstrādā sanitārajās kailcirtēs un desmit tūkstoš – kopšanas cirsmās.
Vidusdaugavas mežsaimniecība bija noslēgusi ilgtermiņa līgumu ar SIA «Skujnieki», kam mežizstrādes gada tāme ir 1,5 tūkstoši kubikmetru, bet tagad jātiek galā ar 20 tūkstošiem kubikmetru.
Bija jāorganizē nopostīto platību papildizsoles, lai tās pēc iespējas ātrāk sakārtotu. Mēs novērtējām radušos zaudējumus, noteicām katras cirsmas vērtību, tās sadalījām cirsmu blokos apmēram 10 kvartālu platībā un piedāvājām vairāksolīšanai.
Kas nodarbosies ar mežizstrādēm?
Izsolītās platības izstrādās piecas firmas, kas piedalījās Vidusdaugavas mežsaimniecības organizētajās izsolēs, no tām labākais piedāvājums bija SIA «Lat-Sin». Darbs jāveic ļoti ātri – viena mēneša laikā, vēl mēnesis dots lapu koku platībām. Tāpēc šeit koncentrēts daudz tehnikas, strādā ap 150 zāģētāju no visiem Latvijas novadiem.
Vairums – papīrmalka
No visām platībām 60 procentu bija augoša meža, ko varētu izsolīt cirsmās pēc trīsdesmit gadiem, ap 40 procentu – pieauguša meža, kas bija nākamā gada ciršanas plānā. Augošajās platībās, kas tagad būs sanitārā kailcirte, lietkoksnes samazinājums varētu būt aptuveni 15 procentu, turklāt vairums papīrmalkas.
Ko jūs darīsit nākamgad?
Turpināsim kopšanas cirtes, jo šogad jānovāc visi nolauztie un izgāztie koki. Tā kā nocirstās platības atbilst vairāku gadu normai, jaunas kailcirtes ierādītas netiks. Nodarbosimies ar meža atjaunošanu, ar bioloģiskām metodēm cīnīsimies pret kaitēkļu savairošanos. Tikai trešajā gadā var stādīt mežu.
Vietā, kur nesen bija staltu priežu mežs, izskatās kā lielā būvlaukumā. Cits pēc cita garām steidz piekrauti kokvedēji. Vīri turpat uzcēluši telti dzīvošanai. Izskatās, ka pēc pāris dienām darbs būs pabeigts. Par to, ka šeit bijis augošs mežs, liecinās celmu rindas, glīti sakārtoti nocirstie zari.
