Bauskas novada Mežotnes internātvidusskolā meklē metodes jaunu audzēkņu piesaistīšanai. Līdztekus pamatizglītībai te izvērš profesionālās studijas.
Mežotnes internātvidusskolā šogad nav 12. klases. Taču pedagogi uzteic 10. un 11. klašu audzēkņus par viņu uzņēmību līdztekus pamatizglītībai apgūt arī aroda prasmes. Jau otro gadu skola īsteno aprūpētāja un metinātāja profesionālās izglītības programmas.
11. klases audzēknis no Gailīšu pagasta Žanis Kaķenāns «Bauskas Dzīvei» pauda gandarījumu par iespēju mācīties metinātāja aroda prasmes. Puisim jau ir plāni, ka pēc vidusskolas beigšanas varētu sākt darba gaitas jauniegūtajā profesijā. «Mums ir labs skolotājs Mārtiņš Dauvarts, ir labi aprīkotas mācību telpas, daudz esam mācījušies teoriju, tagad vairāk laika veltām praktiskajiem darbiem. Man šķiet, pēc 12. klases beigšanas šī aroda pamatus būšu apguvis, varēšu sākt strādāt,» spriež Ž. Kaķenāns.
Vietējais puisis Mārtiņš Štubis pašlaik mācās 10. klasē un ir ieinteresēts apgūt metinātāja amatu. Viņš apgalvo, ka ir iespējams apvienot vidusskolas mācības ar papildu teorētiskajām nodarbībām tehniskajā grafikā, materiālu mācībā. Arī viņš ir pārliecināts, ka darba tirgū būs pieprasījums pēc viņa profesionālajām iemaņām.
Jaunieša sacīto papildina skolas pārzinis Jānis Alonderis, kurš «Bauskas Dzīvei» apgalvo, ka jau tagad uz Mežotni ir zvanījuši vairāki uzņēmēji no Jelgavas un vaicājuši, kad var gaidīt metinātājus. Viņš piebilst, ka skolā ieguldīts ap 105 000 latu jeb aptuveni 149 000 eiro pašvaldības līdzekļu, lai papildinātu materiāli tehnisko bāzi, kā arī uzlabotu apkures sistēmu. Šovasar jaunu veidolu ieguvis skolas vestibils, izremontēts un modernizēts dabaszinību kabinets un citas mācību telpas. Daudz paveikts skolas darbinieku pašu spēkiem.
Direktore Dace Penķe stāsta, ka pašlaik izglītības iestādē ir 53 audzēkņi, taču finansiālajai stabilitātei nepieciešams ap 70 skolēnu. Skolas vadība turpina sadarboties ar sociālajiem darbiniekiem Bauskas un kaimiņu novados, meklējot iespējas piesaistīt jauniešus. Audzinātāja Anita Jakubenoka piebilst, ka ir ļoti grūti pārliecināt lauku skolu pedagogus piedāvāt skolēniem izglītoties ārpus sava pagasta, jo katrs bērns ir papildu nauda izglītības iestādei.
Kā pozitīvu simptomu D. Penķe min to, ka pēc 9. klases beigšanas daudzi izvēlas turpināt mācības vidusskolā. Divas akreditētās profesionālās programmas tam ir labs motīvs. Direktore apliecina, ka tiek domāts arī par pieaugušo izglītošanu. Skolā tam ir materiālā bāze, pedagogi, dienesta viesnīca un ēdnīca. Skolā jau paveiktais un plāni raisa cerības izglītības iestādes turpmākajai pastāvēšanai.
