Pavisam drīz Valsts Meža dienests būs valsts pārvaldes institūcija, kuras pamatuzdevums – uzraudzīt likumu ievērošanu mežos un atbalstīt privāto mežu īpašniekus, sniedzot konsultācijas.
Pavisam drīz Valsts Meža dienests (VMD) būs valsts pārvaldes institūcija, kuras pamatuzdevums – uzraudzīt likumu ievērošanu mežos un atbalstīt privāto mežu īpašniekus, sniedzot konsultācijas. Valsts meža īpašumu apsaimniekošanas funkciju no VMD pārņems neprivatizējamā valsts akciju sabiedrība (VAS) «Latvijas valsts meži», kas nodibināta ar Ministru kabineta rīkojumu. To nosaka koncepcija par Latvijas meža nozares valsts pārvaldes optimizāciju, ko valdība apstiprināja augustā. Līdz šim mežu uzraudzība un valsts mežu apsaimniekošana bija tikai VMD pārziņā. Koncepcija izstrādāta Latvijas un ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) kopīgā projektā.
Līdz 2000. gada 1. janvārim paredzēts 35 virsmežniecību vietā atstāt tikai 26, kas iekļausies pašreizējo rajonu administratīvajās robežās. Turpretī VAS reģionālie centri un meža iecirkņi saglabās līdzšinējās virsmežniecību robežas. Pašlaik tiek plānotas gan jaunas mežniecību un virsmežniecību robežas, gan VAS iedalījums reģionālajos centros. Tuvākajā laikā sāksies konkursi uz darba vietām VAS.
Vīri «cērt», skaidas lec
Kā gaidāmās pārmaiņas ietekmēs meža nozarē strādājošos un kāds no tā visa būs ieguvums? Koncepcijas autori un atbalstītāji ir pārliecināti, ka pēc optimizācijas VMD darbinieki varēs vairāk koncentrēties mežu uzraudzībai un atbalstīt privāto mežu īpašniekus. Tādējādi būs novērsta situācija, kad viena institūcija pilda gan uzrauga, gan apsaimniekotāja funkcijas. Turpretī oponenti optimizāciju uzskata par soli pretī valsts mežu privatizācijai nākotnē. Tāpat tiek apšaubīts, vai pārmaiņas vispār dos kādu saimniecisku ieguvumu. Drīzāk tiks veicināta neapstrādāta meža izvešana uz kokzāģētavām Skandināvijas valstīs. Tajās ir investēti lieli līdzekļi, bet tās nestrādā ar pilnu jaudu, uzskata reformas oponenti. Vai mežsargs būs tik labi nodrošināts, lai viens spētu kontrolēt 3000 un vairāk hektāru lielu mežu platību? Šādas pārdomas un viedokļi jau labu laiku lasāmi nacionālo laikrakstu slejās.
Likumu sviras cer drīz «iedarbināt»
Valdība 17. septembrī ir akceptējusi likumprojektu par Valsts Meža dienestu (VMD). Tas pieņemts saskaņā ar valsts mežu pārvaldes optimizācijas koncepciju. Paredzams, ka likumprojekts stāsies spēkā 2000. gada 1. janvārī. Tas vēl ir jāpieņem Saeimai. Tikmēr VMD pastāvēs tāpat kā līdz šim.
Pašlaik vēl tikai top Meža likumprojekts. Tas paredz vienādas prasības pret ikvienu meža īpašnieku, tostarp arī pret meža īpašnieku – valsti. Likumprojektā noteikts, ka meža tiesiskais valdītājs nedrīkst uzsākt saimniecisko darbību meža īpašumā pirms meža inventarizācijas un informācijas iesniegšanas VMD. Tā skaidro Roberts Strīpnieks, Latvijas – FAO mežu pārvaldes optimizācijas projekta direktors. Viņš, atbilstoši zemkopības ministra Aigara Kalvīša rīkojumam, 14. oktobrī iecelts par VAS «Latvijas valsts meži» valdes priekšsēdētāju un prezidentu.
Darbinieki pagaidām neziņā
Bauskas mežniecības Mūsas apgaitas mežsardze Zina Tukiša nenoliedz – pārmaiņas mežu nozarē nepieciešamas. Cita lieta, kā šīs pārmaiņas tiek organizētas un kāds ir to sagaidāmais rezultāts. Mežsardze atzīst, ka šodienas trūcīgajos ekonomiskajos apstākļos daļa mežsargu «piestrādā» arī savās saimniecībās. Līdz ar to tiek sadalīta uzmanība un cieš mežsarga tiešais darbs. «Man palīgsaimniecības nav. Tādēļ nekas cits neatliek, kā censties strādāt tā, lai pierādītu sevi un arī pēc reformām varētu būt par mežkopi,» tā Z. Tukiša.
Bauskas virsmežniecības virsmežzinis Andrejs Bulle, vaicāts, kā virsmežniecībā izpaudīsies optimizācija, var atbildēt tikai vienu – VMD ir uzdevis virsmežniecībām izstrādāt to teritoriālā iedalījuma projektus. Bauskas virsmežniecība ir sagatavojusi trīs projekta variantus. Pamatojoties uz šiem projektiem, tiks arī pieņemts galīgais lēmums par virsmežniecības jauno teritoriālo iedalījumu. Kā notiks štatu komplektācija VAS un VMD, A. Bulle vēl nezina. Mežzinis pieļauj, ka vairāk skaidrības iegūs pēc virsmežziņu sanāksmes. Tā notiek šodien, 22. oktobrī, Rīgā.
Reāli darbu zaudēšot ap 200 mežinieku
«Vairākums VMD strādājošo pēc 1. janvāra varēs turpināt darbu VAS,» mierina R. Strīpnieks. «VMD darbinieku skaits samazināsies aptuveni par 1000, taču gandrīz tikpat cilvēku būs vajadzīgi VAS. «Bilance» varētu būt pāris simtu, kas paliks bez darba,» uzskata R. Strīpnieks. «VMD darba laika analīze liecina, ka pašlaik 57 procentus laika darbinieki velta valsts meža apsaimniekošanai, 43 procentus – valsts pārvaldes funkciju izpildei. Taču meži joprojām būs gan jāatjauno, gan jākopj, būs jāvērtē cirsmas. Tādēļ ievērojami nesamazināsies arī strādājošo skaits nozarē,» apgalvo VAS prezidents.
Apdraudētas padomju laika tradīcijas
R. Strīpnieks nepiekrīt, ka koncepcijas īstenošana un valsts akciju sabiedrības izveide varētu apdraudēt mežsaimniecības tradīcijas Latvijā. «Apdraudētas ir pavisam citas tradīcijas. Tās, kuras ir izveidojušās padomju un pēcpadomju laikā – tradīcija neskaitīt naudu, nekontrolēti veikt resursu sadali valsts mežos,» uzskata R. Strīpnieks. «Koncepcijai atbalstu ir izteikuši teorētiskās mežsaimniecības «pīlāri» Latvijā – Meža fakultātes mācībspēki, Mežzinātnes institūts. Attieksmi pret koncepciju nosaka personai pieejamā informācija un no tās atvasinātais redzeslauks,» viņš piebilst. «Koncepcijas īstenošana pamatojas uz jaunu normatīvo aktu izstrādi un pieņemšanu. Jau meža pārvaldes projekta ietvaros tika izstrādāts un plaši diskutēts VMD likums. Tas nodots Saeimai un tiek izskatīts 2000. gada budžeta kontekstā,» stāsta R. Strīpnieks.
Noliedz privatizēšanas iespējamību
R. Strīpnieks uzskata, ka optimizācija nav «sagatavošanās posms» valsts mežu privatizācijai. «Vadot koncepcijas izstrādes gaitu no paša sākuma, varu apliecināt, ka nav bijis un nav arī šobrīd nekādu slēptu vai atklātu mēģinājumu ietekmēt koncepcijas izstrādes gaitu, pavēršot to valsts mežu privatizācijas virzienā,» apgalvo R. Strīpnieks. «Gluži otrādi – izstrādātā koncepcija ir visām interešu grupām pieņemams risinājums. Tas nomainīja pirms kāda laika aktuālo valsts meža ilgtermiņa nomas koncepciju. Valsts meži tiks reģistrēti zemesgrāmatās valsts vārdā. Tādēļ VAS izveide nekādā veidā netuvina ne slēptu, ne arī atklātu privatizāciju.»
Paredz labus rezultātus un stingru kontroli
Līdz ar meža apsaimniekošanas funkciju nodošanu akciju sabiedrībai, VMD darbinieku pamatuzdevums būs likumprasību ievērošanas kontrole visu īpašnieku mežos.
«Šī kontrole, nenoliedzami, būs rūpīgāka, neitrālāka un nežēlīgāka. Turklāt topošais Meža likums paredz arī jaunu mehānismu, kā radikāli un īsā laikā vērst par labu mežu atjaunošanas situāciju īpašnieku mežos. Ja nebūs konkrētā īpašumā nodrošināta izcirsto platību atjaunošana atbilstoši normatīvu prasībām, nebūs mežu cirst. Manuprāt, tas ir mehānisms, kuru apiet ir praktiski neiespējami,» uzskata R. Strīpnieks.
Ministrs neatzīst darījumus «zem galda»
Cik lielā mērā mežu darbinieki tikuši iepazīstināti ar optimizāciju, tās mērķiem un iespējamām sekām? Cik publiska ir bijusi šī lieta un vai opozīcijas viedoklis ņemts vērā? Zemkopības ministrs Aigars Kalvītis skaidro – koncepcija ir veidota vairāk nekā gadu kopā ar visām mežsaimniecībā nodarbinātajām un ieinteresētajām pusēm. «Ir notikuši daudzi semināri, un visi, kuri vēlējās ar koncepciju iepazīties, to varēja darīt. Tā kā nekas nav pieņemts «zem galda» ,» preses konferencē 14. oktobrī «Bauskas Dzīvei» sacīja A. Kalvītis.
Neformālās sarunās ne tikai ar Bauskas, bet arī ar citu virsmežniecību darbiniekiem «Bauskas Dzīve» pārliecinājās, ka domu apmaiņu starp koncepcijas autoriem un meža nozares speciālistiem bijis daudz. Vai, izstrādājot koncepciju, ņemtas vērā iebildes un ierosinājumi «no malas», – tas, pēc uzrunāto meža darbinieku vārdiem, esot pavisam cits jautājums.
Virsmežzinis A. Bulle mežu pārvaldes optimizācijas centienus plašāk komentēt atturas. «Mums skaidro, ka optimizācija tiek realizēta ar mērķi pieskaņoties Eiropas Savienības prasībām. Varbūt ka tā vajag. Vienīgi meža darbiniekos jūtams satraukums par reformas ātrajiem tempiem,» saka virsmežzinis A. Bulle. Tajā pašā laikā virsmežzinis atzīmē, ka nozīmīga reforma notikusi deviņdesmito gadu sākumā. Toreiz VMD pārņēma mežu apsaimniekošanas funkcijas no mežrūpsaimniecībām.
Pašlaik spēkā esošais likums «Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu» ir izstrādāts 1992. gadā. Tas bija laikā, kad zemes reforma vēl tikai sākās, privātā mežsaimniecība praktiski vēl neeksistēja. Pašlaik valstī ir 153000 privātu meža īpašumu. To kopējā platība ir 1,27 miljoni hektāru jeb 44,2 procenti no kopējās meža zemju platības.
«..Likuma «Par mežu apsaimniekošanu un izmantošanu» 6. pants tikai augstāko valsts likumdevēju Saeimu pilnvaro noteikt meža apsaimniekošanas un izmantošanas politikas galvenos virzienus, kā arī meža pārvaldes un kontroles organizācijas kārtību. Tādēļ valdības vēlme bez plašākas apspriešanas reorganizēt valsts meža īpašuma apsaimniekošanas struktūru izraisa pamatotus protestus un neizpratni gan meža nozarē, gan politiķu, gan sabiedrības vidū.
..Manuprāt, mēģinājumi eksperimentēt ar nepārdomātām reformām mežu nozarē, nemaz nerunājot par valsts mežu privatizāciju, ir pretrunā ar Latvijas valsts interesēm…»
Ingrīda Ūdre, 7. Saeimas deputāte, 19. oktobris, «Diena», 2. lpp.
