Mežsaimniecības krīzes dēļ vairākās Latvijas katlumājās sāk pietrūkt kurināmā, tāpēc tiek meklēti dažādi risinājumi. SIA «Bauskas siltums» noslēgusi līgumu ar citu šķeldas piegādātāju.
Problēmas galvenokārt ir tām katlumājām, kam nav savas šķeldas krātuves. Arī Bauskā kurināmo atved, kad tas nepieciešams.
Jauns piegādātājs
«Mūs šī problēma ir skārusi. Noslēdzām pagaidu līgumu ar citu piegādātāju, jo līdzšinējais nespēja nodrošināt šķeldu. Jaunais līgums maksājumus par siltumu pagaidām neietekmēs,» informē SIA «Bauskas siltums» valdes loceklis Ilmārs Rūsis. Ja šķeldas nebūs, siltumu nodrošinās ar gāzi. Pēc SIA «Windau» koģenerācijas stacijas slēgšanas katlumāja rekonstruēta un nodrošinātas rezerves jaudas pilsētas apkurei.
Vecumnieku novadā pašlaik ir mierīgi. Tur ar šķeldu kurina gan Vecumnieku ciemā, gan Vallē, un problēmu nav. Vecumnieku novada domes pašvaldības aģentūras «Valles pašvaldības aģentūra» vadītājs Ziedonis Jankužs laikrakstu informē: «Mums ir labs piegādātājs, pagaidām visu solīto izpilda. Šķeldai ir laba kvalitāte, nemitīgi gādājam par uzkrājumu.»
Veidos uzkrājumus
Dažādu Latvijas pilsētu problēm-situācijas apkopojusi ziņu aģentūra LETA. Tukuma novada Sēmes un Zentenes pagasta pārvaldes vadītāja Silvija Rabkēviča informē, ka jākurina ar mitru šķeldu, kam ir zema siltumatdeve. Turklāt cenas ir augušas. Šķeldas diez vai pietiks ilgāk par pāris nedēļām. «Rezervju mums nav. Šī gada nelabvēlīgā ziema sniegusi rūgtu mācību. Turpmāk noteikti veidosim uzkrājumus, esam jau noskatījuši laukumu. Senāk līdzās katlumājai bija pamatīgas malkas grēdas. Skats nebija pievilcīgs, bet kaut kas jādara, lai mierīgāks prāts un miegs,» saka pagastu vadītāja.
Problēmas ir lielākiem siltumuzņēmumiem. A/s «Balvu enerģija» valdes priekšsēdētājs Aivars Zāģers teic, ka koksnes pietiks vēl aptuveni mēnesim. Ja būs sals, slapjā šķelda nedos pietiekamu siltumu.
«Arī «Liepājas enerģija» pašlaik saskaras ar ārkārtīgi augstā nokrišņu daudzuma sekām – daļai šķeldas piegādātāju ir grūti nodrošināt tehnikas piekļuvi koksnes šķeldai mežizstrādes laukumos. Līdz ar to traucēta šķeldas piegāde uzņēmumam,» informē SIA «Liepājas enerģija» valdes priekšsēdētājs Jānis Jansons. Pašlaik Liepājā neesot problēmu ar siltuma apgādi.
Pievērš uzmanību kūdrai
Slapjā ziema radījusi pārdomas. «Šis ir pirmais krīzes gads meža nozarē. Klimats kļuvis īpašs,» vērtē I. Rūsis.
Jelgavā sāk pievērst uzmanību iespējai izmantot kūdru, kas Latvijā atzīta par fosilo kurināmo. Uzņēmuma ražošanas iekārtas ir piemērotas arī kūdrai, taču vēl jāatrisina likumiskie aspekti. Apkures katlos, kas iegādāti ar Eiropas Savienības finansējumu, ir ierobežotas iespējas lietot fosilo kurināmo. «Ierobežojumi ir regulēšanas pusē. Iespējams, atļauja tiks saņemta divu, četru nedēļu laikā,» informē SIA «Fortum Jelgava» ražošanas vadītājs Andris Vanags. I. Rūsis atgādina noteikumos paredzēto – tikai desmit procentu apmērā atļauts piemaisīt fosilo kurināmo.
Cena pieaug
Krīzes situācija vērojama visā mežsaimniecības nozarē – trūkst materiālu plātņu ražotājiem, nav zaru un zāģbaļķu, ar ko strādāt gaterī. Aug kurināmo resursu un mežizstrādes produktu cenas. Iespējams, ka tas palielinās nākamā gada maksājumus.
«Pašlaik ar SIA «Bauskas siltums» jaunā tarifa apstiprināšanu nesteidzamies. Cenšamies pierādīt regulatoram, ka jāņem vērā ne tikai gāzes, bet arī šķeldas cenas maiņa. Lietuvā strādā šķeldas birža – tur cena ir neprognozējama,» stāsta I. Rūsis. Viņš uzsver, ka šķeldas cenas pieaugumu veido ne tikai krīzes situācija, bet arī degvielas akcīzes kāpums sadārdzina transporta izmaksas.
Baušķeniekiem siltumu nodrošinās neatkarīgi no krīzes situācijas mežsaimniecībā. Vienīgais jautājums – cik tas maksās iedzīvotājiem?
Līdz šim SIA «Bauskas siltums» noslēgtais līgums ar šķeldas piegādātāju noteica, ka maksā nevis par apjomu, bet gan par saražoto enerģiju. Tomēr tagad nācies noslēgt līgumu ar citu piegādātāju, kas paredz, ka maksājums nevar būt mazāks par 15 eiro kubikmetrā. «Krīzes situācija – visi dedzina, ko vien var dedzināt,» pauž I. Rūsis.
Latvijas tirgū līdz šim parastas, nežāvētas šķeldas cena bija apmēram no septiņi līdz astoņi eiro kubikmetrā. Atkarībā no kvalitātes cena varēja pieaugt līdz pat 30 eiro un vairāk. Mežinieki vērtē – ja turpinās piesalt, varēs sākt izvest no meža kokmateriālus un cenas varētu atgriezties iepriekšējā līmenī.
