Brīdī, kad plakstiņa kņudēšana un nieze kļūst nepatīkama, apjaušam – būs miežagrauds.
Brīdī, kad plakstiņa kņudēšana un nieze kļūst nepatīkama, apjaušam – būs miežagrauds.
Tā ierasts saukt akūtu strutainu augoņveida infekciju, tauku dziedzera (ja iekaisums ir plaksta ārmalā) vai Meiboma dziedzera («aug» plakstiņa iekšpusē, kas vērsta pret aci) iekaisumu.
Vispirms uz plakstiņa malas parādās jūtīgs punkts, pietūkums, kas divu līdz trīs dienu laikā kļūst blīvs, dzeltenīgs un parasti atveras, izdalot strutas. Ja miežagrauds «izaudzis» tuvu acs ārējam kaktiņam, plaksts pietūkst, sāp, acs asaro, var sāpēt arī galva. Ja miežagrauds neizstruto pats, jāgriežas pie ārsta, kas izrakstīs plakstiņa un acs kopšanai derīgus medikamentus. Īpaši smagos gadījumos nākas meklēt pat ķirurga palīdzību.
Novērots, ka ir cilvēki, kuriem nekad nav bijis miežagrauds, turpretim citus tas moka itin bieži. Nereti infekcija ar netīrām rokām tiek ieberzēta plakstiņā. Miežagrauds biežāk piemeklē cilvēkus ar novājinātu imūno sistēmu, pazeminātām organisma pretestības spējām, tos, kuri slimo ar kādu hronisku vai neizārstējamu kaiti, piemēram, cukura diabētu. Tas nozīmē, ka miežagrauds ir sava veida signāls, ka organismā kaut kas nav kārtībā.
