Bērstelietei Inesei Borisovai 29. oktobris būs īpaša diena. Jubilāre Mēmeles krastā kopā ar radiem svinēs 50 gadu jubileju.
Bērstelietei Inesei Borisovai 29. oktobris būs īpaša diena.
Jubilāre Mēmeles krastā kopā ar radiem svinēs 50 gadu jubileju. Par savu dzīves gājumu viņa sacīja tā: «Vienmērīgs kā upes plūdums, bez augstiem kalniem.»
Cilvēku acis – patiesības atspulgs
Inese ir Vecsaules meitene, dzīves līkloči aizveduši uz Bērsteli, tur pavadīts jau 31 gads.
Savulaik Jēkabpils tehnikumā iegūtās zināšanas Inese izmantojusi, strādājot par grāmatvedi bijušajā padomju saimniecībā «Bērstele». Tad viņa esot sastapusies ar dažādiem ļaudīm. Tikai ielūkojoties acīs, bijis redzams, vai cilvēks ir viltīgs vai uzticams.
Tagad Inese rēķinos palīdz vīram Viktoram, kurš ir akciju sabiedrības «Bauskas piens» šoferis un piena sagādnieks. Nesen viņiem bijusi kāzu 25. gadskārta un Viktors pārsteidzis sievu ar mīlestības pilnu apsveikumu.
Vecāki lepojoties ar abu meitu centību. Vecākā – Inga – ir absolvējusi Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāti. Jaunākā – Sarmīte – šogad beigs Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolu, iegūstot sākumskolas skolotājas profesiju. Bērnus Sarmīte iemīlējusi, kādu laiku strādājot par auklīti Vācijā. Tur viņa apguvusi vācu valodu, kā arī noskatījusies īpatnējas, šajā ģimenē populāras vācu saldēdienu receptes.
Ineses vīrs Viktors savulaik bijis aizsargs slavenajā Bērsteles futbola komandā. Laikam tāpēc gaviļniece joprojām ik vakaru ar ieinteresētību noskatās spor- ta ziņu pārraides, īpaši viņa seko F-1 pilota Šūmahera panākumiem.
Liels, dzeltens pārsteigums
Inese Borisova atzīst, ka viņa nespētu kopā ar kaimiņienēm stundām ilgi sēdēt uz soliņa un pļāpāt. Daudz labprātāk jubilāre dodas uz mazdārziņu un rušinās sakņaugu dobēs. No pašaudzētiem labumiem viņa esot sagatavojusi daudz ievārījumu un kompotu. Ar prieku jubilāre dodas arī uz mežu ogot. Bērnībā vecmāmiņa Inesi pat dēvējusi par ogu meiteni. Tiklīdz bijusi izdevība, tā Inese skrējusi uz mežu pēc saldajām zemenēm.
Šogad Inesi Borisovu izbrīnījis varen liels, dzeltens ķirbis. Tas pagaidām glabājoties dārza mājiņā. Turpat, kur atrodas Ineses vīra izgudrojums – veca veļas mazgājamā mašīna, kas pārveidota par dārzā izmantojamu cepamo ierīci.
Svētkiem ir īpaša smarža
Inese esot ilgi ticējusi, ka Lieldienu zaķis tiešām dēj olas vecmāmiņas krāsotajās ligzdiņās. Meiteni mājinieki dēvējuši par tēta meitu, arī vārdadiena ir vienā dienā ar tēvu Ēriku.
Borisovu ģimene svētkus vienmēr cenšas svinēt ārpus mājas. 2000. gadu sagaidījuši Rīgā, tie esot bijuši aizkustinoši momenti. Uz šo zīmīgo vietu Inese mēdz aiziet vēl tagad. Gandrīz kā svētki Inesei un Viktoram ir nedēļas nogale, kad ciemos atbrauc meitas. Galdā tiekot celts kāds pašcepts kārums.
Inese labi atceras to dzimšanas dienu, kad viņai palicis 18 gadu. Togad 29. oktobrī uzsnidzis pirmais sniegs. Meitene nav varējusi iedomāties, kāda būs viņas 50. dzimšanas die- na.
Pēc divām dienām jubileja klāt, tad redzēsim, kāds šis rīts uzausīs – ar sniegu vai sauli. Atliek jubilārei vēlēt veselību, prieku un laimi!
