Jau otrā nedēļa, kopš Latvjas Neatkarīgā televīzija, pievēršot uzmanību pedofilijas lietai, visu Latviju ir atsēdinājusi.
Jau otrā nedēļa, kopš Latvjas Neatkarīgā televīzija, pievēršot uzmanību pedofilijas lietai, visu Latviju ir atsēdinājusi. Gan tiešā nozīmē, liekot ik vakaru skatīties LNT ziņu pārraides, lai nepalaistu garām kaut ko jaunu neatkarīgās izmeklēšanas gaitā, gan netiešā, šokējot ar fakta skaudrumu. Kaut gan – vai tas ir atklājums, ka par naudu var nopirkt visu veidu baudu?
Vairāk pārsteidz kas cits valdības vadītāja Andra Šķēles un ģenerālprokurora Jāņa Skrastiņa cietā pārliecība, ka LNT «blefo», ka intervijas ar cietušajiem ir sadomātas un inscenētas. Tas izklausās pēc padomju laikā ierastā nolieguma nolieguma – «tas nevar būt, tāpēc, ka tas nevar būt». LNT raidījumā «Nedēļa» parādītais sižets esot apzināta ažiotāža, kas kalpojot par signālu, lai noziedzīgajā tīklā iesaistītie pagūtu noslēpt pierādījumus. Tā sacījis Andris Šķēle. Jāteic, ka savā ziņā premjers ir ārkārtīgi augstu novērtējis LNT žurnālistu prasmi. Par to liecina atziņa, ka sižets «Nedēļā» var tikt uzskatīts par mēģinājumu torpedēt izmeklēšanu mafiozā, augsti tehnoloģiskā, plaši sazarotā un sevišķi ciniskā noziegumā. Ģenerālprokuratūras pusotra gada darbs tagad esot paralizēts.
LNT pašlaik ir sev nodrošinājusi skatītāju uzticības augstu reitingu. Bet tas ir arī liels risks, jo žurnālisti atļāvušies iejaukties biznesā, kur valda nežēlīgi noteikumi un liela nauda.
Pavasara pusē Igaunijā piedalījos Ziemeļvalstu žurnālistikas centra organizētā seminārā «Sievietes, robežas, masu informācijas līdzekļi». Rakstot par diskusijās dzirdēto «Bauskas Dzīvē», izmantoju labi ja desmito daļu no uzzinātā par pornobiznesa izplatību Eiropā, Skandināvijas valstīs un Baltijā. Šie dati ir šokējoši, mulsinoši, un tikai oficiālie skaitļi atklāj, ka Latvijā 10 – 15 procentu bērnu ir seksuāli izmantoti.
Arī Bauskas apkaimē dzīvo jošie nedrīkstētu būt pārlieku pārliecināti, ka nekas tāds pie mums nenotiek. Varētu nosaukt vismaz dažu nobriedušu jaunekļu uzvārdus, kuru regulā rās draudzenes ir jaunākas par to vecumu, kad saņemama pase. Te nu man jāatceras žurnālistu darba ābeces punkts – zagli par zagli drīkst nosaukt tikai tiesa. Tieši to ir pārkāpuši LNT raidījuma «Nedēļa» veidotāji, minot konkrētus cilvēkus, kuri pagaidām ir tikai aizdomās turamie. Diemžēl arī manā rīcībā nav drošu pierādījumu, kas liecinātu, ka Bauskas puiši jauniņās meitenes dzimumattiecībām pakļāvuši ar varu. Tuvināšanās labprātīgi notiek diskotēkās, bāros, uzaicinot pavizināties mašīnā. Kaut gan – ja likumi mūsu valstī arī darbotos, pieauguši vīrieši, iespējams, neiedrošinātos uzsākt dzimumsakarus ar mazgadīgajiem. Un ir vienalga – ar zēniem vai meitenēm, ar varu vai aiz mīlestības.
Septembrī, kad Latvija sāka mutuļot minējumos, kā atrisināsies pedofilijas skandāls, Valsts Cilvēktiesību birojs (VCB) nāca klajā ar paziņojumu. Taču tā nebija pedofilijas upuru aizstāvība vai arī atbalsts no seksuālas vardarbības cietušajiem bērniem. VCB aicināja beigt geju un lesbiešu diskrimināciju Latvijā un ļaut viņiem reģistrēt partnerattiecības. Eiroparlaments pagājušajā gadā pieņēmis šādu rezolūciju un aicinājis to darīt arī kandidātvalstīm. Apmulstu un vaicāju pati sev: kam esam tuvāk – Eiropai vai plānprātam?
