Pasaulē nekā jauna nav. Viss ir bijis. Cilvēkam katrs mirklis var būt jauns, tātad – arī iespēja augt… Vai ikdienā to izmantojam?
Pasaulē nekā jauna nav. Viss ir bijis. Cilvēkam katrs mirklis var būt jauns, tātad – arī iespēja augt… Vai ikdienā to izmantojam? Augt – tas ir smags darbs, lai rastos kaut kas lietderīgs. Par lietu mēs saucam dzīvi, apstākļus, taustāmas mantas. Bet cik bieži sev pajautājam – vai es lieti deru?
Sieviete ir brīnumaina būtne, ja viņa jūtas labi, visiem apkārtējiem ir labi. Ja sieviete ir diskomfortā, arī apkārtējiem dzīves mirkļi ir sabojāti. Vīrieša nīgrums apkārtējos ietekmē daudz mazāk. Ja viņš palutina sievieti, tad ir izdarījis milzu pakalpojumu sabiedrībai, kurā uzturēsies sieviete. Visi jutīs dzīvesprieka dzirksti. To nevar izmērīt ar zinātniskām formulām, nevar aprēķināt naudā, tomēr tā ir nozīmīga.
Mīliet sevi! Laimīgas ģimenes pamatā ir divas formulas: sievai – mīli sevi, mīli vīru un bērnus, vīram – mīli sevi, mīli sievu un bērnus! Bērni, dzīvojot šādā gaisotnē, aug gaiši un talantīgi. Viņu bērnība ir gaismas pielieta. Manuprāt, pietrūkst ceļa no sirds uz sirdi. Atver savu mīlošo sirdi, lai saņemtu impulsu dzīvot labāk. Tad arī smagie dzīves mirkļi nāks ar zelta maliņu. Ja gribi dzīvot, ir jāgrib priecāties, ir jāgrib mīlēt. Tas viss sākas Dievišķajā mīlestībā: laulāto, mātes, bērnu un sevis mīlestībā. Kur ir mūsu mīlestības vieta? Prātā, mēlē, rokā, sirdī. Vai pazīstam savu mīlestību? Vai mēs esam to sastapuši?
M. SUPE Saulainē
