Traģēdijas žanrs, īpaši nelaimīgas mīlestības tēma, teātra mākslā ir populārs.
Traģēdijas žanrs, īpaši nelaimīgas mīlestības tēma, teātra mākslā ir populārs. Šajā sezonā uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves savas mīlas traģisko stāstu sasaistē ar jēdzieniem – pienākums, atbildība – izdzīvo Raiņa «Indulis un Ārija».
Šī izrāde noteikti nav tiem cilvēkiem, kuri alkst farsu, pliekanu jociņu vai arī salkanu mīlas stāstu. Ja Raiņa filosofija un izteiksmes spēja šķiet suģestējoša, tad ar izrādi saistītās cerības var attaisnoties.
Traģēdija «Indulis un Ārija» jau no pirmā skata prasa nepārtrauktu skatītāja līdzdzīvošanu, jo, kā zināms, Raiņa daiļrade, arī dramaturģija, ir piesātināta dziļām filosofiskām atziņām un zemtekstiem.
Indulis «deg krustugunīs»
Galvenais varonis Indulis (Normunds Laizāns) ir kūru virsaitis, Embotes pils valdnieks. Viņš ir mazliet sapņotājs, mazliet romantiķis ar izteiktām nacionālām jūtām, arī ar līdera spējām, tomēr pretrunīgs. No vienas puses, savā būtībā noteikts un uzticīgs kūriem, no otras puses, – mīlestība, kas dzimst pret Āriju (Indra Roga), nesaskan ar viņa principiem un pārliecību par savu tautu. Turklāt ļaušanās šim spēkam ir zināmā mērā varoņa gļēvums. Sarežģījuma pamats ir apstāklis, ka viņa mīļotā – Ārija – ir ienaidnieka Kuldīgas pils vācu komtura meita. Indulis ir dilemmas priekšā – saistīties ar ienaidnieci, tādējādi nododot savējos un pārdodoties vāciešiem, vai degt mīlestības ugunīs un ilgās, bet palikt uzticīgam saviem principiem, dzimtenei un kuršiem. Un vai vispār ir iespējams dzīvot tā, lai nenodarītu ļaunumu kādam citam?
Kaislības spēks
Iestudējumā vislielākā idejiski tematiskā slodze saistīta ar mūžseno nelaimīgas mīlestības problēmu. Rainis radījis sievieti, kura savā būtībā ir spēcīgāka par vīrieti. Viņa apzinās mīlestības varu, nepretojas tai un tās vārdā gatava upurēt pat dzīvību. Visu vai neko – tāds ir viņas moto, kaut, lai arī tas skarbi skan, jāiet pāri līķiem. Indulis nebaidās no asiņainām kaujām, pat no nāves, bet samulst un ir bezspēcīgs mīlestības priekšā. Dilemma – Indulis bīstas nodot savējos, bet baidās kaut kur dziļi zemapziņā arī no Ārijas. Pazemīgu mīlestību, ko varētu dāvāt Vizbulīte (Daiga Kažociņa), nomāc kaislības spēks. Vai pazudinošs – tas skatītājam jāizsver pašam.
Akcents likts uz aktierspēli
Līdztekus Rainis iedziļinājies arī problēmā – kas ir īsts varonis. Vai personiskās laimes dēļ uz svaru kausiem liekams tautas liktenis? Cik tālu sniedzas pienākums un vai arī varonis var kādā brīdī salūst? Skarta tēma par to, kā panākt tautas vienotību, arī par nodevību, divkosību, tieksmi pēc varas. Rainis, rakstot par pagātni, orientējies uz varoni nākotnē. Ar katru skatu zūd plaisa starp laikiem, gadsimtiem. Skarbais laikmeta kolorīts kalpo par fonu mīlestības stāstam, taču nenomāc to.
Iestudējumā labs aktieru ansamblis, efektīga Valda Zilvera muzikālā partitūra, dekorācijas neuzkrītošas, galvenais akcents likts uz aktierspēli.
Mākslinieks Laimonis Šulcs, uz šo izrādi braucot, bijis noskaņots visai skeptiski. Šķitis, ka Raiņa lugā ievītie zemteksti un filosofiskums garlaikos. Taču jau no pirmā skata luga spējusi suģestēt.
