Ja ir patīkams laika kavēklis, tad četrarpus stundas aizrit pavisam ātri.
Ja ir patīkams laika kavēklis, tad četrarpus stundas aizrit pavisam ātri. Tieši tik ilgs ir Jaunā Rīgas teātra (JRT) iestudējums “Latviešu mīlestība”.
Teātris kārtējo reizi gājis savu labi iemīto un skatītāju pozitīvi novērtēto taciņu – piedāvāt nevis dramaturģisku darbu, bet gan dažādu cilvēku dzīves pārstāstus.
Pirmais randiņš
Šīs izrādes tēma ir iepazīšanās sludinājumi. Tie ir reālu cilvēku dzīves fragmenti, cits saistošāks, citam intriga ir grūtāk saskatāma. Sabiedrībai mūsdienās patīk ielūrēt pa durvju šķirbiņu otra dzīves telpā, viņa dvēseles dziļumos. Tāpēc skatītāju zāle ir piepildīta, un pulksten 23, kad izrāde beidzas, vairākums projām dodas, nekurnot par vēlo nakts stundu, bet gan smaidot pārrunā tikko redzēto.
Izrādes saturs nav pārstāstāms, jo tajā izspēlētas 13 epizodes. Tās pārsvarā ir pirmās satikšanās cilvēkiem, kuri viens otru meklējuši, ievietojot savu aprakstu iepazīšanās sludinājumu lapās. Ļaudis ir dažādu vecumu, sākot no tīņiem, kuri randiņu sarunājuši uz kādas daudzstāvu mājas jumta, un beidzot ar knapi kustēties spējīgiem, svepstošiem pensionāriem.
Pirmajā randiņā pie Rīgas autoostas tiekas kāds vīrs no Salacgrīvas un pensionēta galvaspilsētas kundzīte. Aizrautīgi grāmatu lasītāji, abiem krietni pāri 70, tiekas kādā dzīvoklī. Savukārt fotogrāfs un lektore no Rīgas sarunas vietai izraudzījušies autobusu pieturu kaut kur Alūksnes pusē, bet divi geji viens otru iepazīt nolēmuši pludmalē ziemā. Kāds vidusskolnieks simpātijas savai pedagoģei grib izrādīt pēc stundām, pārrakstot ieskaites darbu. lauku kultūras nama direktore savā kabinetā cenšas savaldzināt kādu galvaspilsētas aktieri.
Situācijas ir dažādas, tomēr visas vieno caurviju motīvs – cilvēkiem ļoti nepatīk vientulība, viņi alkst mīlestības, nereti primārās nav seksuālās tieksmes, bet gan vēlme būt kopā, parunāt, ja nepieciešams, palīdzēt, sajust otra atbalstu. Situācijās dominē sirsnība, nereti apjaušami varoņu traģiskie likteņi.
Sajūsmina aktierspēle
Daudzos dažādu vecumu un sociālo slāņu tipāžus atveido pieci JRT aktieri. Ar režisora Alvja Hermaņa uzstādījumu viņi tiek galā lieliski, par to saņemdami publikas aplausus. Atliek vien apbrīnot talantu, ko izkopuši Baiba Broka un Vilnis Daudziņš, tēlojot pensionārus, kas satikušies Rīgas autoostā. Kaspars Znotiņš sajūsmina kāda Kurzemes puiša lomā, arī tēlojot kaislību vētru un dzīves jēgas meklējumu nomocītu pusaudzi. Aplausi gandrīz pāraug ovācijās, kad dialogus dzejā runā vecā bibliotekāre (Guna Zariņa) un milzu grāmatu kolekcijas īpašnieks (Ģirts Krūmiņš). Dzīvesstāstu starplaikos publikai dzied un spēlē Andris Keišs un Jēkabs Nīmanis. Viņu izpildītās dziesmas – tautas sacerēti šlāgeri, kaislīgas, sentimentālas romances.
Dažbrīd šķiet, ka aktieri situācijas nedaudz pārspīlē, komisms pārspēj skaudro kat ras personības likteņa realitāti. Veiksmīgs ir iestudējuma scenogrāfiskais risinājums, lieliski strādā grima un parūku meistari. Dažreiz pat nākas ieskatīties programmiņā, lai uzzinātu aktieri, kurš skatuves tēlā tik ļoti ir pārvērsts, ka pirmajā brīdī nav nemaz pazīstams.
Lieliska izrāde, kurai ir tikai viena vaina – milzīgas pūles prasa biļešu gādāšana.
