Šodien, 14. februārī, visā pasaulē, Latvijā un arī dažviet Bauskas rajonā svin mīlestības svētkus – Svētā Valentīna dienu. Mūsu rajona vairākās skolās (Skaistkalnē, Bauskā) Valentīndienas ballītes gan notikušas jau piektdien.
Šodien, 14. februārī, visā pasaulē, Latvijā un arī dažviet Bauskas rajonā svin mīlestības svētkus – Svētā Valentīna dienu. Mūsu rajona vairākās skolās (Skaistkalnē, Bauskā) Valentīndienas ballītes gan notikušas jau piektdien.
No vēstures un leģendām
Valentīna dienas pirmsākumi meklējami mūsu ēras trešajā gadsimtā Romas impērijas laikā. Tad pie varas bija imperators Klaudijs II, ko tauta bija iesaukusi par Klaudiju Nežēlīgo, un viņa vadībā Roma bija iesaistījusies daudzos asiņainos karos.
Viņš aizliedza laulības, jo uzskatīja, ka karavīri nedodas kaujās sievu un ģimenes dēļ. Savukārt kristiešu priesteris Valentīns uzskatīja imperatora pavēli par absurdu un sāka izpildīt laulību ceremonijas slepeni. Tādēļ Klaudijs II pavēlēja viņam izpildīt nāvessodu 269. gada 14. februārī. Bet ir vēl citas versijas Valentīna dienas atzīmēšanai, mēs izstāstām šoreiz šo.
Viena no leģendām, kā aizsākusies tradīcija apmainīties ar mīlestības vēstulēm Valentīna dienā, vēsta, ka pirmo šādu vēstuli uzrakstījis pats priesteris Valentīns. Viņš nāvessoda izpildīšanas dienā kāda cietumsarga meitai atstājis mazu zīmīti pateicībā par viņas atbalstu un uzticību. Šo zīmīti viņš parakstījis ar vārdiem: «Mīlestībā no tava Valentīna.»
Lielisks novājēšanas līdzeklis
Pilnvērtīga seksuālā dzīve var būt karjeru veicinošs faktors. Tās ietekmi uz smadzeņu darbību pēta amerikāņu ārsti. Viņi secina, ka intīmie glāsti organismā ierosina tik varenu un neparasti daudzveidīgu bioķīmisku procesu, kādu nespēj radīt neviena narkotiskā viela. Kortizons izdaloties stimulē vielmaiņu un nodrošina daudziem pazīstamo pāri plūstošās laimes izjūtu. Tam pievienojas adrenalīna pastiprināta izdalīšanās, kas liek visiem orgāniem darboties «maksimālas slodzes režīmā». Zinātnieki uzskata, ka mīlestība ir visefektīvākais novājēšanas līdzeklis.
Visu laiku labāko septiņu skūpstu tops
Minesotā (ASV) Renesanses festivāla laikā 1990. gada 15. septembrī Alfrēds Volframs no Ņūbraitonas astoņu stundu laikā noskūpstījis 8001 cilvēku (minūtē vairāk nekā 16 personu).
ASV kāds Bobijs Šerloks un Reja Bleizina 1978. gadā no 1. līdz 6. maijam skūpstījušies 130 stundu un divas minūtes.
Klasiskajā 17. gadsimta pasakā «Apburtā princese» princis tik brīnišķīgi atmodinājis nāves miegā guļošo princesi ar vienu vienīgu… skūpstu.
1886. gadā francūzis Ogists Rodēns, iedvesmojies no Dantes, radīja skulptūru «Skūpsts», vienu no Rietumpasaules romantiskākajiem mākslas darbiem.
1926. gadā filmas «Dons Žuans» varonis lentē skūpstījies vidēji katru 53. sekundi (kopā 191 skūpsts) ar daudzām senjoritām.
Kinematogrāfa vēstu- rē joprojām visgarākais
skūpsts bijis 1941. gada filmā «You’re in the Army Now» (Tu pašlaik dienē armijā). Skūpsts ildzis trīs minūtes un piecas sekundes (1/25 daļa laika no filmas garuma).
Pēc kāda ticējuma, jebkura sieviete, kura noskūpstīs 16. gadsimta itāliešu kareivja Gvidarelli statuju, apprecēsies ar brīnišķīgu džentlmeni. Noskaidrots, ka vairāk nekā pieci miljoni sieviešu jau skūpstījušas šo statuju, cerībā dabūt labu vīru.
