«Tik milzīgu pūpēdi redzu pirmo reizi,» par balto, piecarpus kilogramus smago atradumu sajūsminās Mirdza Brakše Iecavas novada Rosmē.
“Tik milzīgu pūpēdi redzu pirmo reizi,” par balto, piecarpus kilogramus smago atradumu sajūsminās Mirdza Brakše Iecavas novada Rosmē.
Mirdzas vīrs Pēteris Butka vienā nedēļā atradis divus pūpēžus. Pirmais atradums svēris sešarpus kilogramus, otrs baltais milzenis – piecarpus kilogramus.
“Pērn kaimiņiene savā dārzā atrada balto pūpēdi. Tas bija mazāks par šiem,” stāsta Mirdza. “Vīrs pagājušajā sestdienā gāja pastaigāties un tuvējā ābeļdārzā uz zemju sabērumiem atrada balto brīnumu. Atstiepa mājās, pārgriezu uz pusēm, tik tīrs, bez neviena tārpa. Pusi iedevu kaimiņienēm un uztaisījām garšīgu maltīti. Pēc dažām dienām Pēteris intereses pēc atkal gāja turp un atrada otru milzeni.”
Jautāta, vai nebija bail ēst nezināmas sugas pūpēdi, Mirdza attrauca: “Kas tur ko baidīties! Mana vecāmāte bērnībā bieži taisīja mērci no pūpēžiem.” Neparastās maltītes baudītāja atklāja recepti: “Taisu tāpat kā sēnes. Sākumā pūpēdim nogriežu mizu. Pusstundu vāru sālsūdenī, tad saplok tik plāns kā plācenītis. Pēc tam sagriežu gabaliņos un uz pannas cepu. Lai būtu smeķīgāk, klāt pielieku žāvētu speķi, sīpolus. Obligāti klāt leju krējumu, citādi nav garšīgi. Uztaisīju mērci, ēdām ar kartupeļiem. Zupai pūpēži neder, jo ir pārāk glumi.” Pat kaķis novērtējis neparasto maltīti, kā traks sukājis iekšā. Pusgataviem pūpēžiem garša līdzinoties vistu akniņām. “Bauskas Dzīve” pēc degustācijas piekrita Mirdzas apgalvojumam, ka gatavi pūpēži garšo kā sēnes. Pūpēdis ir ļoti sātīgs, viena neliela porcija ir jau pietiekami.
“Bauskas Dzīve” sazinājās ar Latvijas Dabas muzeja Botānikas nodaļas vadītāju Initu Danieli. Viņa paskaidroja, ka atraduma suga esot milzu apaļpūpēdis. Tās esot ēdamas sēnes. “Bauskas Dzīve” literatūrā pārliecinājās, ka visi pūpēži nav ēdami. Piemēram, cietpūpēži ir indīgi.
