Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers pirmdien, 3. decembrī, reģionālo laikrakstu žurnālistus bija aicinājis uz preses konferenci.
Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers pirmdien, 3. decembrī, reģionālo laikrakstu žurnālistus bija aicinājis uz preses konferenci. Tā notika lidostas “Rīga” VIP centrā.
Jāteic, šī bija viena no retajām reizēm, kad rajonu laikrakstu žurnālistiem satiksmes ministrs vēlējās atskaitīties par padarīto. “Uzskatu, ka man ir jāpastāsta par pēdējos gados ministrijā paveikto, jo vairāk tāpēc, ka šie darbi vislielākajā mērā pozitīvi sekmējuši tautsaimniecības attīstību. Satiksmes ministrija ir viena no tām ministrijām, kur domā, kā reāli palielināt ekonomisko kopproduktu valstī,” ar savas pārraudzītās institūcijas slavinājumu runu sāka A. Šlesers.
Miljonu kļūst vairāk
“Bauskas Dzīve” tikai nedaudz iepazīstinās ar ministrijas labo darbu uzskaitījumu, kurš drukātā veidā aizņem trīsarpus lappušu. Lasītāji lai paši vērtē, cik reāli nosauktie skaitļi un darbi ietekmē, uzlabo viņu ikdienas dzīvi.
Valsts autoceļu finansējums šogad ir 65 procenti no degvielas akcīzes nodokļa. Tādējādi finansējums valsts autoceļiem palielinājies no 72 miljoniem latu 2004. gadā līdz 189 miljoniem latu šogad, bet pašvaldībām piešķirto dotāciju apjoms – no 18 miljoniem latu 2004. gadā līdz 56 miljoniem šajā gadā. Šogad būvdarbi veikti vairāk nekā 1000 kilometriem ceļu un 45 tiltiem, pabeigta autoceļa Jelgava–Iecava rekonstrukcija.
Akcīzes nodokļa daļa 2008. gadā pieaugs līdz 70 procentiem, 2009. gadā līdz 75 procentiem, bet, sākot ar 2010. gadu, būs 80 procentu no degvielas akcīzes nodokļa. Ir pabeigts pirmais jaunuzbūvētais ceļš kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas – Saulkrastu apvedceļs (77,136 milj. latu), rekonstruēts “Via Baltica” posms Ķekava–Iecava (19,3 milj. latu).
Lidostā “Rīga” šogad apkalpos vairāk nekā trīs miljonus pasažieru. Sākta sabiedriskā transporta reforma, valsts finansējums sabiedriskajam transportam nākamgad paredzēts 64,4 miljoni latu.
Izremontēta Vecumnieku stacijas ēka. 75 procentus no valsts teritorijas jau tagad pārklāj platjoslas internets. Tas veikts ERAF līdzfinansētā projektā “Platjoslu sakaru infrastruktūras attīstība lauku apvidos”. “Latvijas Pasts” izstrādājis un ieviesis eparaksta pakalpojumu.
Šie būtu darbi, kuri vairāk attiecas arī uz mūsu rajonu.
Gaida novadu izveidi
“Bauskas Dzīve” preses konferencē vēlējās noskaidrot, kad reāli sāks labot, kapitāli remontēt valsts 2. šķiras ceļus. A. Šlesera atbildē izskanēja apgalvojums, ka līdzekļus 2., arī atsevišķu 1. šķiras ceļu remontam varēs sākt plānot pēc teritoriālās reformas, tātad ne agrāk kā 2009. gada otrajā pusē. Tāpēc pašlaik konkrēti netika saukts nedz finansējuma apjoms, nedz iespējamie darbi. To visu noteiks jauno novadu robežas, jauno vietvaru sniegtais sociāli ekonomiskais pamatojums ceļu remontam.
Atbildīgs “Latvijas Pasts”
Vēl “Bauskas Dzīve” vēlējās uzzināt, kad tiks sakārtota preses izdevumu abonēšanas un piegādes sistēma “Latvijas Pastā” (LP). Daudzās rajona pasta nodaļās katra mēneša pirmais datums tiek gaidīts ar lielu satraukumu. Nesakrīt atsūtīto laikrakstu, žurnālu un abonentu kvīšu skaits. Preses izdevumi tiek atvesti bez norādēm, kam tie jāpiegādā. Kādā pasta nodaļā 1. decembrī “uzradās” lieki 20 “Latvijas Avīzes” eksemplāri. Visi abonēšanas dati centralizēti tiek glabāti vienotā datorsistēmā. Sestdien, 1. decembrī, sazināties ar atbildīgajām personām un kaut ko noskaidrot nebija iespējams. Pastnieki ar satraukumu gaida 2. janvāri, jo daudziem atmiņā haoss, kas pasūtīto preses izdevumu piegādē valdīja šī gada sākumā.
Ministra plašās atbildes būtību centīšos izklāstīt pāris teikumos. Vispirms tika uzskaitīts, ka preses izdevumu piegāde “Latvijas Pastam” nes finansiālus zaudējumus, jo šī pakalpojuma pašizmaksa ir daudz dārgāka, nekā tas ir noteikts pašlaik. Preses izdevumu piegāde laukos tika kompensēta ar Rīgas pastnieku nopelnīto, bet tas tā vairs nedrīkst turpināties. Nākamais gads LP būs ļoti smags, tā būs arī cīņa par izdzīvošanu. Savukārt par preses izdevumu piegādes kvalitāti nākamgad ministrs atbildēja: “Pasta vadība ir atbildīga par darba kvalitāti. No manis kā no ministra atkarīgs atrast finansējumu, lai darbs varētu notikt.”
To, ka kvalitāte stipri klibo, ministrs nevēlējās saprast.
