Satiksmes ministrs Roberts Zīle piektdien, 21. martā, apmeklēja Bausku. Vizītes laikā viņš iepazinās ar objektiem, kuru rekonstrukcijai tiek gaidīts valsts atbalsts.
Satiksmes ministrs Roberts Zīle piektdien, 21. martā, apmeklēja Bausku. Vizītes laikā viņš iepazinās ar objektiem, kuru rekonstrukcijai tiek gaidīts valsts atbalsts.
Domes priekšsēdētāja Ārija Gaile nosauca svarīgākos pilsētas rūpju objektus: Uzvaras, Mēmeles, Rīgas ielu, tiltu pāri Mūsai, arī kādreiz solīto pilsētas apvedceļu. Ministrs pirms došanās uz Bausku bija pieprasījis Latvijas Autoceļu direkcijas (LAD) speciālistu viedokli par iespējamo Mēmeles ielas pielāgošanu tranzīta transporta plūsmai. LAD inženieri secinājuši, ka šī iela dažās vietās ir pārāk šaura, lai to piemērotu tranzīta vajadzībām. Ministrs arī apgalvoja, ka projektēt un īstenot jau var visu, bet izmaksas tam būs nesamērīgi augstas.
Pēc Mēmeles ielas apskates viņš secināja, ka divās vietās tiešām attālums starp upes krauju un ēkām ir pārāk mazs. R. Zīlem arī šķita, ka Mēmeles labais krasts ir pārāk skaists, lai to pārvērstu par tranzīta transporta maģistrāli. Tomēr viņš atzina – lai pa šo ielu vispār varētu notikt automobiļu kustība, pilsētas spēkiem vien remonts nav paveicams, jādomā par valsts līdzekļu piesaisti.
Ejot pa Mūsas tiltu, ministrs apstiprināja, ka viņš patiesi nejūtas drošs.
Ministrs R. Zīle piekrita Domes attīstības un plānošanas nodaļas vadītājas Dainas Nikolājevas viedoklim, ka jārod līdzekļi tehniskās ekspertīzes veikšanai un jānosaka tilta drošība. Līdzekļus Mūsas tilta remontam, iespējams, nāksies meklēt no strukturālajiem fondiem, kā arī sadarbībā ar Zemgales attīstības aģentūru. Runājot par apvedceļu, ministrs izteica apgalvojumu, ka pie pašreizējās transporta plūsmas šis jautājums nav aktuāls. Agrāk par 2007. gadu apvedceļa iespējamība Bauskā nav gaidāma.
Pēc sarunas ar pilsētas vadību un neliela izbraukuma pa Bausku R. Zīle tikās ar Bauskas 1. vidusskolas audzēkņiem, pilsētas iedzīvotājiem. Tika runāts par finansiālo līdzekļu nepietiekamību, lai valstī pienācīgā kārtībā uzturētu autoceļus. Ik gadu būtu nepieciešams atjaunot asfalta segumu apmēram 1200 kilometru garumā, pērn tas izdarīts tikai 117 kilometros. Lai paveiktu visus atliktos darbus, nepieciešami vairāk nekā 320 miljoni latu. Ministrs apgalvoja, ka izredzes valsts autoceļu kvalitātes uzlabošanā būs tikai tajā gadījumā, ja Latvija iestāsies Eiropas Savienībā. Tad mums esot cerība uz vismaz 60 miljoniem eiro, kurus varēs izmantot valsts ceļu sakārtošanai.
Uzklausot sanākušo jautājumus, atklājās arī dažas neparastas lietas. Ministrs apgalvoja, ka sadarbībā ar policiju tiek kontrolēts kravas auto svars, jo tieši tā pārsniegšana ir viens no iemesliem ceļa seguma bojāšanā. Kāds tranzīta auto vadītājs atzina, ka viņa mašīna regulāri esot smagāka par noteikto normu, jo tā liekot kravas nosūtītājs. Šoferis ieteica valdībai panākt grozījumus likumdošanā, kas arī kravas nosūtītājus atzītu par līdzatbildīgiem noteiktā maksimālā svara pārsniegšanā. «Soda šoferi, auto firmu, bet nosūtītājs taču piespiež kraut smagākas kravas, jo viņam tas ir finansiāli izdevīgi,» stāstīja vadītājs. «Ja atsakāmies, draud lauzt līgumu un meklēt citu pārvadātāju.» Vēl šoferis pastāstīja, ka smago kravas auto vadītāju rīcībā ir grafiki, kad un uz kuriem ceļiem paredzēta auto svēršana. Tādējādi šoferi no šiem maršrutiem izvairās. Ministrs izrādīja ieinteresētību par šo dienesta informācijas noplūdi.
