Jaunais zemkopības ministrs, baušķenieks Atis Slakteris, un viņa priekštecis Aigars Kalvītis vakar, 11. maijā, Zemkopības ministrijā rīkoja preses konferenci.
Jaunais zemkopības ministrs, baušķenieks Atis Slakteris, un viņa priekštecis Aigars Kalvītis vakar, 11. maijā, Zemkopības ministrijā rīkoja preses konferenci.
Abas amatpersonas uzsvēra, ka, mainoties personālijām, Zemkopības ministrijā tiks nodrošināta pēctecība. Jaunais ministrs turpinās iepriekšējā iesākto. A. Slakteris teica: «Liela «iešvankošanās» man nav vajadzīga. Tā ir sagadījies, ka biju Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs pie Aigara Kalvīša. Pirms dažiem gadiem strādāju par valsts kooperācijas ministru.» A. Slakteris pauda pārliecību: «Turpināsim darbu, nostiprināsim visas pašreizējās struktūras, jo Kalvītis ir veiksmīgi īstenojis reorganizāciju.»
Par pirmo un svarīgāko uzdevumu jaunais ministrs uzskata iekšējā tirgus aizsardzību un stabilizāciju. Tiks domāts par visu veidu lauksaimniecības produkcijas ražošanu, neizceļot nevienu nozari. Katras stabilizēšanai būs izstrādāti atšķirīgi paņēmieni. Sakarā ar cūkgaļas tirgus aizsardzības pasākumu anulēšanu, tiks piešķirtas subsīdijas. Graudaudzētāji nākamgad saņems maksājumus par apsētiem hektāriem. Tas varētu mazināt spriedzi, kas saistīta ar graudu iepirkuma cenu. Izstrādāta koncepcija par akcīzes nodokli cukuram. Par šo projektu būs jālemj jaunajai valdībai.
Zemkopības ministrija šajos jautājumos uzklausīs lauksaimnieku organizāciju sabiedriskās padomes lēmumus. «Bauskas Dzīvei» ministrs sacīja, ka iesaistīsies konstruktīvās sarunās par lauksaimniecības problēmām ar tā saukto zemnieku nemiernieku grupu, kurā ietilpst Bauskas un arī citu rajonu lauksaimnieki.
A. Slakteris informēja par tikšanos ar Lietuvas Republikas zemkopības ministru Edvardu Makeli un izteicās, ka triju Baltijas valstu kolēģiem būs jārīko domu apmaiņa, lai panāktu līdzsvarotu lauksaimniecības atbalstu. Šonedēļ notikušajās Latvijas un Eiropas Kopienas pārstāvju sarunās panākts, ka no 1. jūlija Latvijai tiks palielinātas sviesta, siera, piena pulvera, cūkgaļas un citu lauksaimniecības produktu eksporta kvotas uz Eiropas Savienības valstīm.
Žurnālisti interesējās par aizkavējušos SAPARD finansējumu. Ir cerības, ka šo naudu varētu saņemt gada beigās, bet ja ne, tad to «pārcels» uz nākamo gadu. Latvija ir izstrādājusi un iesniegusi Briselē SAPARD darbības plānu. Vēl nepieciešama finansu nolikuma apstiprināšana un Maksājumu aģentūras akreditācija. Šīm procedūrām vajadzīgi trīs līdz četri mēneši.
