Daudz skaistu un līdz šim neapzinātu vietu triju dienu velobraucienā skatīja grupa Īslīces SOS ciemata bērnu, pedagogs A.Melderis, direktora vietnieks sociālajā darbā K.Jasinkevičs un Bauskas rajona Tūrisma informācijas centra vadītāja I.Turkupole.
Daudz skaistu un līdz šim neapzinātu vietu triju dienu velobraucienā skatīja grupa Īslīces SOS ciemata bērnu, pedagogs Aivars Melderis, direktora vietnieks sociālajā darbā Kaspars Jasinkevičs un Bauskas rajona Tūrisma informācijas centra vadītāja Inese Turkupole.
Vienpadsmit cilvēku, kuru vidū bija SOS ciemata bērni vecumā no sešiem līdz 14 gadiem, maršrutu izbrauca trijās dienās. Pieaugušie to varētu veikt pat divās dienās.
Maršrutu sastādīt palīdzēs speciālisti
Aivars Melderis stāsta, ka SOS ciemata bērni cenšas katru gadu doties kādā velobraucienā. Pērn būts Tērvetē, Jelgavā. Šogad ieceri doties braucienā pa rajonu viņi izteikuši Bauskas rajona Tūrisma un informācijas centra vadītājai Inesei Turkupolei. «Galvenā ir vēlme braukt,» spriež Aivars. «Tālāk Inese «apvārdos», ieintriģēs un pārliecinās tā, ka vairs nespēsi atteikt.» Šoreiz centra vadītāja vēlējusies braukt līdzi, lai dabā iepazītu sastādīto maršrutu.
Priecē labvēlīga attieksme
Velobraucējus uz mūsu rajona ceļiem negadās redzēt bieži. Inese atceras, kā Vecumnieku pusē divi vecīši ceļa malā kopuši sienu, bet, pamanot velotūristu rindu, pārtraukuši darbu, sirsnīgi mājuši ar rokām un vēlējuši labu ceļu. Ar prieku braucējus uzņēmis Skaistkalnes pagasta padomes priekšsēdētājs. Viņš mudinājis Inesi, lai vairāk šādus braucienus iesaka citiem. Brunavā pārdevēja laipni ļāvusi atpūsties nojumītē pie veika- la. Nav gadījusies neviena sastapšanās ar nikniem lauku suņiem. Redzot velobraucēju kolonnu, laipni bijuši arī citi satiksmes dalībnieki, nekulturāli autovadītāji gadījušies vien posmā no Brunavas līdz «Lejeniekiem».
Svešinieks visu nevar zināt
Braucot pa maršrutu, nācies secināt, ka joprojām nepietiek informatīvo norāžu. Vietējie jau labi zina, pa kuru celiņu kur var nokļūt, bet svešiniekam nākas maldīties. Labi, ja gadās sastapt kā- du atsaucīgu ceļa parādītāju. Skaistkalnē nav norādes, kā nokļūt uz karsta kritenēm, arī uz Rukšu ezeru nav nevienas ceļa zīmes. Kā no Bārbeles centra lai nokļūst līdz sēravotam? Ērgļos nevar zināt, pa kuru no trim ceļiem braukt, nav norādes uz Vecumnieku Veco ezeru. Inese Turkupole visiem tūristiem iesaka apbruņoties ar iespējami sīkākām un precīzākām kartēm. Labas rajona topogrāfiskās kartes var iegādāties arī informācijas centrā.
Bauskas rajonā ir, ko redzēt
«Jāpārvar aizspriedums, ka mūsu rajonā tik vien ir, ko redzēt kā Rundāles un Mežotnes pils,» uzsver I. Turkupole. Brauciens ar velosipēdiem apliecinājis, ka daudz jauku ainavu atklājas arī maršrutā uz Vecumniekiem un Skaistkalni. Izrādās, – nav nemaz tik vienmuļš šīs puses Zemgales līdzenums. Vietām varējis pat kājas atpūtināt, kamēr velosipēds pats no kalniņa ripojis. Tūristus patīkami pārsteigusi Bruknas muiža, tajā paveiktais. Priecējusi redzēto putnu dažādība, daudzās stārķu ligzdas ceļmalu stabos, lielos kokos. Lieliska nakšņošanas vieta ir pie Vecā ezera Vecumniekos, laipni saimnieki mīt zemnieku saimniecībā «Salas» Skaistkalnes pagastā. Te varējis nakti pārlaist jaukā vietā Mēmeles krastā.
Pieredze jāapgūst pašu mājās
K. Jasinkevičs uzskata, ka iesācējiem velotūristiem noteikti jāizvēlas kāds rajona maršruts, tikai tad var doties uz Vidzemi, Kurzemi vai ārvalstīm. Arī šajā braucienā viņi guvuši daudz svarīgu atziņu. Atgādinājums visiem braucējiem: noteikti jāņem līdzi rezerves kameras, vienkāršākie remonta instrumenti. Jāuzmanās saulainā laikā, jo, uz velosipēda sēžot, saulīte «pieķer» daudz ātrāk, nekā laiski sauļojoties. Jāapkopo arī ziņas par pašvaldībām, – kuru teritoriju šķērso, kur ir tuvākais medpunkts, kā piezvanīt uz pagastmāju, ja pēkšņi nepieciešama informācija vai palīdzība.
Inese Turkupole piebilda, ka viņas piedāvāto maršrutu klāstā ir arī interesanti braucieni gar Mūsu, gar Lielupi, iekļaujot Mežotnes un Rundāles pils apskati. Interesentiem būs, ko redzēt, dodoties Iecavas virzienā.
