Stāsti par īpašiem mirkļiem, kas maina pasauli, lielākoties nav izdomāti. Un šie mirkļi ir ļoti dažādi – ko vērts ir kaut vai stāsts par ābolu, kas Ņūtonam esot uz galvas uzkritis.
Šādu mirkļu patiesībā ir gana daudz katram no mums, bet par īpašiem tos padara nevis moments, bet gan cilvēku apņemšanās izpratni, sajūtas vai emocijas īstenot reālā darbībā. Un šādas apņemšanās un uzdrīkstēšanās padarīja Iecavas 525 gadu jubilejas svinības īpašas.
Kaspars Beitiņš, meklējot sev māju, Iecavas «Rožleju» bēniņos pamanīja kasti, no kuras izcēla stikla negatīvu. Mirklis, kurā atpazina Iecavas luterāņu baznīcas torni un saprata, ka vēlas ar senajiem negatīviem kaut ko darīt. Apņēmība, uzdrīkstēšanās un sadarbība ar biedrību «Liepas» un Iecavas novada domi radīja fotogrāfa Jāņa Rozentāla, iespējams, pirmo izstādi. Tā tapusi gandrīz simt gadu pēc fotogrāfiju uzņemšanas un piecdesmit gadu pēc viņa nāves. Un tomēr tā spēj uzrunāt un iedvesmot skatītājus.
Kārlis Sinka pacēlās gaisā virs Iecavas, un šis mirklis radīja sapni par grāmatu, kurā būs attēlots ciems putna lidojumā un iemūžināta vēsture fotogrāfijās. Pēc četru gadu darba tapa fotoalbums «Iecava 2018». Biedrības «RaDam» vadītāja Ginta Zaumane vēroja fotogrāfa Rolanda Lineja sniegumu un vienā īpašā mirklī tas viņu uzrunāja, tā tapa izstāde, kurā ļoti daudzi iecavnieki var atrast sevi un paskatīties uz ciemu ar fotogrāfa acīm.
Domāju, ka šāds īpašs mirklis, sajūta, piedzīvojums, atklāsme ir katram no mums. Tie var mainīt pasauli, pacelt spārnos. Tomēr vajag apņēmību, pārliecību un ticību sev, lai var veltīt laiku, spēkus un darbu šo ideju īstenošanai. Un tad šo mirkļu rezultāti kļūst apbrīnas vērti un pārvēršas par lielu dāvanu gan sev, gan citiem. Ticu, ka jūs to varat.
