Vecumnieku novada Stelpes pagasta pamatskolā 10. februārī izskanēja Misas tautas nama amatierkopu koncertprogramma «Misa – te, kur sirds sit savādāk».
Koncertprogramma veidota un Vecumnieku novada ļaudīm izrādīta Latvijas simtgadei veltītā ciklā «Septiņi stāsti mūsu novadam».
Koncertā piedalījās Misas tautas nama amatierteātris «MIStērijA», sieviešu ansamblis «Vēja meitenes» un bērnu vokālais ansamblis «Adatiņas». Uzstājās arī Stelpes vidējās paaudzes deju kopa «Stelpe», ko vada Lāsma Skābuliņa.
Ieskats ciema vēsturē
Misas ciems atrodas Vecumnieku novada Vecumnieku pagasta rietumu daļā pie Jelgavas–Krustpils dzelzceļa, kur ir Misas stacija. Apdzīvotā vieta ir aptuveni deviņu kilometru attālumā no novada un pagasta centra Vecumniekiem un 57 kilometrus no Rīgas.
Ciema veidošanas sākums datējams ar 1962. gadu, kad kūdras fabrikā ieradās tās 18. direktors Jānis Krūmiņš. Misa tapa kā dzīvesvieta kūdras fabrikas darbiniekiem. Būvniecība ciemā ritēja līdz pat 1995. gadam, kad uzņēmuma direktors J. Krūmiņš aizgāja pelnītā atpūtā. Tuvojās pārmaiņu laiks, baseinu un estrādi, kam jau bija izraudzīta vieta, neizdevās uzbūvēt.
Pašlaik Misā ir aptuveni 700 iedzīvotāju. Ir vidusskola, bērnudārzs, veikals, frizētava, tautas nams, ēdnīca, ik pa laikam durvis ver kāds bārs vai veikals. Kūdras fabriku tagad dēvē par «Greenyard Horticulture Latvia». Ciemā ir 15 daudzdzīvokļu mājas, vienai ir četri stāvi – tas ir novada lielākais nams. Misas iedzīvotāji lepojas ar vidusskolas interešu pulciņiem – tautas deju kopām, koriem un tūrisma pulciņu, ar skaistu sporta zāli un daudziem sporta pasākumiem.
Pupu republika
Misa un tās apkārtne bagāta ar darbīgiem un ievērojamiem ļaudīm. Viens no viņiem ir Edvīns Ķirsis – 50. un 60. gadu motosporta leģenda. 2001. gadā viņš saņēma Triju Zvaigžņu ordeni. E. Ķirsis motokrosā iesaistīja arī sievu Mildu Ozolu-Ķirsi. Viņa Latvijas PSR komandas sastāvā startēja PSRS čempionātos, iegūstot 1. sporta klasi. Milda Ozola-Ķirse nodarbojusies arī ar autosportu. Viņas labākais sasniegums ir 4. vieta starptautiskā krosā Maskavā.
Netālu no Misas dzīvo un strādā keramiķis Leonīds Kupčs.
Ciemā kopj tradīcijas. Kopā tiek svinēti gadskārtu svētki – Lieldienas, Jāņi, Ziemassvētki. Iedibinātas arī jaunas tradīcijas. Interesanti ir Pagalmu svētki, kad ciema pagalmos ir dažādas aktivitātes – dziedāšana, dejošana, sportošana, zīmēšana, teātra spēlēšana un kāršu pupu stādīšana. Noslēgumā pie tautas nama ir amatierkopu koncerts, vakarā visi lustējas zaļumballē. Par tradīciju kļuvusi arī Baltā nakts – sarīkojums brīvā dabā ar kāda klasiskās mūzikas mākslinieka piedalīšanos.
Pagalmu svētkos stādīto pupu dēļ Misu dēvē par pupu republiku vai karaļvalsti. Ir pat tapusi dziesma par pupām un Misu. Koncertprogrammas izskaņā «Vēja meitenes», izpildot šo dziesmu, cienāja skatītājus ar gardo Misas pupu zupu.
Misa slavena ar pupu stādīšanu un gardo pupu zupu. To Stelpē dabūja nogaršot visi sanākušie, un tā sildīja un vienoja dažādas paaudzes.
