Rīt, 21. augustā, gan bez īpašiem svētku pasākumiem tiks atzīmēta mūsu valsts faktiskās neatkarības atjaunošanas 30. gadadiena – pilnībā atjaunota Latvijas Republika «de iure». Toreiz stratēģiski svarīgas ēkas Rīgā bija ieņēmuši īpašo uzdevumu milicijas vienības (OMON) kaujinieki un PSRS karavīri, 21. augustā bruņutransportieri brauca Augstākās padomes mājas virzienā… Tomēr Latvijas Republikas Augstākās padomes deputāti sapulcējās uz sēdi, sagatavoja un pieņēma konstitucionālo likumu.
Lasu kolēģes dienasgrāmatu ar to dienu pierakstiem, pāršķiru 1991. gada 22. augusta «Bauskas Dzīves» numuru… Bauskā kāds izbijis komunistiskās partijas funkcionārs «uzrunājis» vietējo tautfrontieti Kalnieri: «Vai tu vēl uz brīvām kājām?» Tā kā cerības tumšajiem spēkiem uzplaiksnījušas gan, kolēģe drošā vietā noslēpusi dokumentus par Represēto klubu un tā dalībniekiem. Neziņas un drūmu priekšnojautu dienas augustā. Arī laikraksta redakcijā tolaik bija daudz stresa, pat normālu avīžpapīru bija neiespējami iegādāties. Ar Rīgu telefona sakaru nav. Tomēr 21. augustā Bauskā bija saorganizēts mītiņš par nepakļaušanos PSRS draudiem, uz to sanāca vairāk par tūkstoti cilvēku, runātāji pauda atbalstu Latvijas Republikas Augstākajai padomei un valdībai. Mītiņu apmeklēja pensionētā kolēģe Daina Ziemele un rakstu nodiktēja citai kolēģei, lai paspētu ātrāk ielikt avīzes numurā.
Es devos kopā ar skolu pieņemšanas komisiju apskatīt skolu gatavību jaunajam mācību gadam. Visi strādāja, bet mulsums bija, un skolu direktores teica: «Es, vadītāj, vairs to padomju karogu atpakaļ nelikšu!»
Tiekot uzskatīts, ka vienas paaudzes mūžs ir 25 – 30 gadi; šajā robežā jau iekļāvies Latvijas neatkarības atjaunošanas laiks. Esam pratuši iztikt bez kara, kāds tas Gruzijā, Ukrainā… Tomēr, kā šajās dienās redzam, cīņas par brīvību turpinās, un pūļi pulcējas pie valdības ēkas gandrīz kā pirms 30 gadiem. Tikai citu motīvu vadīti, svaru kausi nesalīdzināmi.
