Dārzkopībā, līdzīgi kā apģērbiem, ir sava mode, kas gan mainās vairākās sezonās, taču vienmēr saglabā pamatnosacījumu – galvenā ir saimnieka gaume un patikšana.
PILSĒTA UN LAUKI
«Dzērvēs» rudenī sekmīgi stādīti ne tikai augļu koki, bet arī vīnogas. Ik-dienā gan Maruta augļu dārza kopšanu vairāk atstāj vīra Māra ziņā, bet pati iekārto košumdārzus un ainavas.
«Man pašai ir liels prieks, ka šogad viens manis ierīkotais dārzs Vecumnieku novadā uzteikts šī gada skaistāko sētu konkursā,» gandarīta Maruta. «Pilsētas dārzi un lauku ainavas atšķiras, un tagad cilvēki vairāk domā, kā nesarežģīt sev dzīvi, bet ierīkot dārzu, kuru kopt ir vieglāk. Piemēram, dobē melnās plēves iesegums ar uzbērtu mulču stipri samazina nezāles.»
Kā stāsta dārzkope, pašlaik modē ir graudzāles, kas arī vāzē izskatās ļoti skaisti. Tās pirmos divus gadus sevi vēl neparāda, bet pēc tam ir ļoti krāšņas. Košas šķirnes ir hortenzijām, kuru krāsa atšķiras arī atkarībā no augsnes. Marutas dobē viens puduris ir teju purpurkrāsā, ko nosakot augsnes skābums.
Kopumā dārzniece teic – pašlaik puķes ir modē, lai gan tās prasa vairāk darba: «Puķes ir dzīvīgākas, tās daudz dāsnāk atalgo savu kopēju un dāvā vairāk prieka. Atgriežas senākas puķes – flokši, kam ir jaunas šķirnes ar lielākām ziedkopām, kas zied ilgāk un ir izturīgākas pret miltrasu. Lauztās sirdis – tām ir jauna šķirne ar dzeltenām lapām. Peonijām iestājies īsts bums – tā tomēr ir Ķīnas valdnieču puķe, un latvieši to ļoti novērtē.»
REDZ NĀKOTNI
Skujeņu stādīšanā jāievēro lielāki attālumi – 1,5 – 2 m, iesaka dārzkope. «Attālumu un skaistumu skujenis parādīs pēc vairākiem gadiem, un to svarīgi redzēt jau stādot, lai vēlāk dobe nav pārāk piebāzta. Kamēr aug, starpas var aizpildīt ar kādu krūmiņu vai puķēm. Taču tas ir gaumes jautājums – viens grib dažus augus, cits – lai piestāda biezi,» skaidro Maruta. «Māju var pabeigt, bet dārzs nekad nav gatavs, jo arvien gribēsies kaut ko papildināt vai mainīt.»
Sākot veidot jaunu dārzu, Maruta lūdz saimniekam izstāstīt savas vēlmes, tad iesaka idejas un rezultātu saliek kopā. «Lielākais manis veidotais apstādījums ir Kandavas promenāde ar gatavu projektu, kur gāja grūti, taču ir liels gandarījums. Tomēr dārzu var izveidot arī nelielā platībā, iekārtojot vienu dobi. Galvenais, lai cilvēks tajā jūtas labi,» skaidro dārzniece.
Modē ir arī praktiskais skaistums – dobē iekombinēta ābelīte vai ķirsis, upeņkrūms, režģis ar vīnogām. Anglijas dārzos Marutu īpaši priecējušas ābeles špalerās, ir iecere tās izveidot Vallē.
MAZIE PALĪGI
«Manas dobes nekad nebūs pabeigtas, jo katrs augs jāiestāda savā dārzā, lai to izjustu un varētu cilvēkiem ieteikt,» skaidro dārzniece. Vallē viņa pārbaudījusi arī dzelteno pleķīšu izcelsmi zālienā – izrādās, tos rada suņu meitenes, kas glīti pietupstas un pačurā, savukārt no puikām, kas kāju cilā, jāsargā skujeņi.
Moderns elements ir «kukaiņu viesnīca» – tām var kalpot pat malkas pagales nojumē, kur dzīvo dārza «mazie palīgi». Tam noder arī nebojāts malkas klucis vai celms, bet slima koka celmu ar trupi labāk izņemt, iesaka dārzkope.
Maruta šogad piedalījās Augu aizsardzības pētniecības centra projektā – skaitīja augļu dārzā derīgos kukaiņus un kaitēkļus. «Liku kartona ķeramās jostas ābelēm – pa desmit jaunajā un vecajā stādījumā. Skatījos, cik tajās sanāk zeltactiņas, mārītes, kāpuri, zirnekļi un spīļastes, un biju pārsteigta, cik daudz ābeļu smecernieku salien ziemot gofrētajā kartonā. Vienā zarā bija pat 17! Parasti kaitēkļu ķeramās jostas rudenī noņem un sadedzina,» iesaka Maruta.
UZZIŅAI
«Viesnīca» derīgajiem kukaiņiem
Kukaiņi dārzā apputekšņo augus, cīnās ar kaitēkļiem un slimībām.
Namiņā iekārtojas bites, mārītes, zeltactiņas, spožlapsenītes, skrejvaboles u. c.
Jāizveido jumts un sienas, kas pasargā no vēja un nokrišņiem.
«Iekštelpas» iekārto ar pildījumu, kam ir dažāda lieluma atveres, bet neizmanto skujkokus.
Tam noder kastes, dēļi, baļķu gali, paletes, ķieģeļi ar atverēm, žagaru saišķi, poraini akmeņi, oļi, čiekuri, zāģu skaidas, mizas, sažuvuši ziedi un stīgas, vārpas u. c.
Mārītēm domātos materiālus apsmidzina ar cukura sīrupu.
Aizsardzībai no putniem mājiņu var pārsegt ar tīklu.
Ziemā namiņam vēlams būt segtam ar sniegu.
Avots: ecomedia.lv.
