Par spīti apgalvojumiem, ka izglītības sistēmā valda krīze, rajona vispārizglītojošās skolās vērojams attīstības process.
Par spīti apgalvojumiem, ka izglītības sistēmā valda krīze, rajona vispārizglītojošās skolās vērojams attīstības process. Vienā izglītības iestādē tas ir dinamiskāks, citā – mazāk izteikts, taču deviņdesmito gadu vidum raksturīgais sastingums pārvarēts it visur. Tie nav teorētiski prātojumi, bet praksē pārbaudītas atziņas. Katru gadu vismaz pāris reižu apmeklējot mūsu rajona 32 izglītības iestādes, «Bauskas Dzīve» pamana aizvien vairāk pozitīvu pārmaiņu.
Skolu vecais modelis atgādināja slēgtu sistēmu, kurā pedagoga un skolēna pienākumi aprobežojās ar mācīšanu un mācīšanos. Savukārt jaunā tipa skola ir atvērta ģimenēm un sabiedrībai. Mainījusies izpratne par atbildību izglītības nodrošināšanā. Pārvarēts antagonisms vecāku un pedagogu attiecībās, jo viņi pakāpeniski kļūst par sadarbības partneriem. Līdzvērtīgs statuss un iespējas ir arī mūsdienu skolēniem. Modelis «bērns – skola – ģimene» nav utopisks ideāls, bet realitāte.
Lai parādītu šīs sistēmas darbību, sākumskolu, pamatskolu un vidusskolu grupā «Bauskas Dzīve» izvēlējās vienu izglītības iestādi, kurā jau gūta pieredze skolas un ģimeņu sadarbības veicināšanā.
Jūtas kā brāļi un māsas
Iecavas pagasta Dartijas sākumskolas 1. klases audzinātāja Anda Tauriņa jaunajā mācību gadā sāks realizēt Sorosa fonda-Latvija programmas «Pārmaiņas izglītībā» bērnu individuālās apmācības projektu «Soli pa solim». Anda iebilst pret šādu jautājuma nostādni un teic, ka tas būšot tikai pirmais mēģinājums jaunas metodikas izmantošanā darbā ar pirmklasniekiem.
Projekta «Soli pa solim» finansēšanu Sorosa fonds-Latvija ir pārtraucis, taču Andai un viņas kolēģēm no vairākām rajona skolām šogad laimējies apmeklēt fonda organizēto un apmaksāto semināru. Viņa ieguvusi kvalifikāciju apliecinošu sertifikātu un tiesības iesaistīties projekta «Soli pa solim» īstenošanā savā skolā.
Progresīvu, netradicionālu metožu izmantošana Dartijas sākumskolā nav nekāds jaunums, secina 1. klases audzinātāja. Interesanti, ka mācību iestādes moto «Katrs bērns ir individualitāte» saskan ar projekta «Soli pa solim» nostādnēm.
Anda Tauriņa skaidro: «Apmācības metodes pamatā ir darbs grupās, skolēnu spēju un talantu atklāšana un attīstīšana. Oficiālā terminoloģijā to dēvē par bērncentrēto mācīšanu. Metodei ir daudz priekšrocību. Strādājot grupās, skolēni ļoti labi iemācās sadarboties. Gluži kā brāļi un māsas ģimenē, viņi palīdz cits citam apgūt dažādas iemaņas. Klases sadalīšana darba grupās ļauj ātri noteikt bērnu sagatavotības pakāpi un interešu loku. Savukārt nodarbību maiņa izskauž vienmuļību.»
Vasaras brīvlaikā skolotāja Anda klasē jau iekārtojusi sešas darba vietas. Katra darbojas kā atsevišķs centrs. Vienlaikus būs atvērti lasīšanas, latviešu valodas, matemātikas, dabaszinību, sociālo zinību, rokdarbu centri. No rīta pirmklasnieki varēs izvēlēties, kurā centriņā strādāt. Līdz stundu beigām viņi pagūs piedalīties vairākās nodarbībās. «Ja būs jāiemācās kāds burtiņš vai skaitlis, tad dienas laikā visas grupas vienu mācību stundu pavadīs latviešu valodas centrā,» precizē audzinātāja. Vai skolēni neapjuks no daudzajiem piedāvājumiem? Anda atbild, ka tā nenotikšot, jo visi pirmklasnieki esot apmeklējuši bērnudārzu «Dartija», kur vairākus gadus tiek izmantota grupu darba metode.
Vecāki kļūst par grāmatas autoriem
Projekts «Soli pa solim» paredz pedagogu, bērnu un ģimeņu saskaņotu līdzdarbošanos. Dartijas sākumskolas nākamo pirmklasnieku vecāki sadarbībā iesaistījušies jau maijā, kad Anda Tauriņa viņus informēja par savu ieceri. Vecāki varēja analizēt piedāvājumu un paziņot savu izvēli. Anda stāsta, ka visi atbalstījuši grupu darba metodi, jo saskārušies ar to laikā, kad viņu mazuļi apmeklējuši bērnudārzu.
Nākamajā sanāksmē Anda Tauriņa mammas un tēvus iepazīstināja ar pašas sastādītu mācību programmu 1. klasei, aicināja izteikt vērtējumus un priekšlikumus. No 20. augusta katra ģimene ar bērnu noteiktā laikā ierodas skolā uz pārrunām ar audzinātāju, piedalās klases iekārtošanā un metodisko materiālu gatavošanā.
Skolēnu vecākiem uzticēts nopietns vasaras darbs. Līdz 1. septembrim katra ģimene savam pirmklasniekam gatavos dāvanu – «Mīļgrāmatiņu». Ir tikai divi noteikumi, skaidro Anda. Tekstam jābūt rakstītam ar drukātiem burtiem un grāmatiņas saturam jābūt adresētam tieši bērnam. Daži gatavo fotoalbumiņus ar komentāriem, citi raksta ģimenes hroniku vai zīmē. Gandrīz katru dienu atskan tālruņa zvans, jo grāmatu autori grib konsultēties ar skolotāju un uzklausīt viņas domas. Mācību gada pirmās dienas svinīgajā sarīkojumā «Mīļgrāmatiņu» vecāki pasniegs 21 sākumskolas 1. klases audzēknim.
«Nu beidzot pienācis brīdis, kad pirmklasnieku vecāki ir jaunāki par mani,» smej Anda, kura pedagoģijas nozarē strādā 16 gadu. Vēl viņa piemetina: «Turklāt arī vecmāmiņas kļūst aizvien jaunākas. Uz skolu nāk enerģiskas, smaidīgas dāmas, kuras par omītēm nez kādēļ negribas dēvēt. Arī viņas vēlas iesaistīties klases darbā, piedāvā interesantas idejas un apņēmību tās realizēt. Trīs paaudzes vienuviet – tas, manuprāt, ir lieliski!»
Izglītības centrs atvērts visiem
Bārbeles pamatskolā pedagogu tālākizglītošana sākta 1995./96. mācību gadā, iesaistoties projek- tā «Efektīva skola». No 1993. gada mācību iestādē atvērta vecāku skola. Tās darbības aktivizēšana īpaši jūtama pēc Bārbeles pamatskolas izglītības centra izveides 1996. gadā. Direktore Dace Penķe stāsta: «Piedalījāmies Sorosa fonda-Latvija projektu konkursā un saņēmām finansējumu centra iekārtošanai. Šeit atrodas bibliotēka un lasītava, mācību grāmatu krātuve, skolotāju zinātnisko darbu un skolēnu projektu kolekcija, pagasta un skolas vēstures materiāli, videotēka, datori. Centra pakalpojumus jebkurā laikā var izmantot skolēni, viņu vecāki un pedagogi.»
Izglītības centra vadītāja Inese Dāboliņa informē, ka Bārbeles pamatskolā tiek īstenota skolēnu vecāku apmācības programma. Reizi nedēļā māmiņas apmeklē teorētiskas un praktiskas nodarbības, ko vada skolas pedagogi. Pagājušajā mācību gadā māmiņas varēja apgūt daiļdārzu iekārtošanas prasmi, floristiku, zīda apgleznošanu, datoriemaņas un angļu valodu. Par izglītošanos vecākiem nav jāmaksā. Viņi var izmantot arī bibliotēku, lasītavu, iepazīties ar pedagogu zinātniskajiem darbiem, skolēnu projektiem. Reizi gadā pamatskolā notiek skolotāju zinātnisko darbu prezentācija, kurā aicināti piedalīties arī bērnu ģimeņu locekļi.
Jaunā mājturības skolotāja Gunta Penķe aizvadītajā mācību gadā māmiņām palīdzējusi apgūt ziedu kompozīciju veidošanu un zīda apgleznošanu. Nodarbības notikušas lieliski iekārtotajā mājturības kabinetā, kur valda omulīga un ģimeniska gaisotne. Gunta studē Latvijas Universitātē un cenšas darbā ieviest visu jauno, kas raksturīgs mājturības nozarei.
«Manas audzēknes bija ļoti gandarītas par sadarbības rezultātu. Protams, gribētos, lai nodarbības apmeklē vairāk māmiņu. Droši vien ir vairāki iemesli, kas traucē iesaistīties apmācības programmā. Arī pieaugušiem cilvēkiem traucē biklums. Viņi baiļojas, ka darbiņš varētu neizdoties.
Tomēr attieksmē pret izglītību jūtamas pozitīvas pārmaiņas. Zināšanas papildināt cenšas visu paaudžu cilvēki. Esmu novērojusi, ka bērni atzinīgi vērtē vecāku iesaistīšanos skolas piedāvātajās aktivitātēs. Arī mammas un tēvi var justies nozīmīgāki, jo viņiem ir sagādāta iespēja individuālām radošām izpausmēm.»
Īslīciešus gaida pārsteigums
Īslīces vidusskolā no šī gada septembra bērnu vecāki varēs mācīties datorzinības, biznesa pamatus un angļu valodu. Skola piedalījusies BAPP (Baltijas – Amerikas partnerattiecību programma) projektā «Izglītotiem bērniem – izglītoti vecāki», stāsta direktore Tija Milgrāve. Nodarbību ciklā ir 16 mācību stundu katrā priekšmetā. Angļu valodu mācīs Īslīces vidusskolas skolotāja Iveta Kovnacka, biznesa pamatus – Rita Straumīte, bet datorzinības – Tija Milgrāve. Kursantiem tiks piedāvāti metodiskie materiāli, par nodarbībām nebūs jāmaksā.
«Mēs priecājamies, ka projekts saņēma finansējumu,» teic direktore Tija Milgrāve. «Man šķiet, ka vecākiem varēsim sagādāt patīkamu pārsteigumu. Pagasta laikrakstā nākamnedēļ ievietosim sludinājumu un aicināsim pieteikties mammas un tēvus. Ja interese būs liela, mācību ciklu turpināsim.»
Arī Īslīces vidusskolā darbojas informācijas centrs skolēniem, pedagogiem un vecākiem. To vada Inga Beļinska. Pašlaik notiek bibliotēkas elektroniskā kataloga veidošana, bet no 1. septembra sāks darboties atsevišķa interneta lasītava ar astoņām darba vietām.
Mācīties nekad nav par vēlu
Kā vecāki vērtē izglītības iestāžu iniciatīvu viņu tālākizglītošanā? To «Bauskas Dzīve» centās uzzināt, piezvanot dažām ģimenēm pa tālruni. Bārbeles pagasta iedzīvotāja Dzintra Vespere apmeklējusi skolā organizēto nodarbību vairākus ciklus. Viņa secina: «Esmu ļoti apmierināta. Noklausījos lekcijas bērnu psiholoģijā. Sākumā šķita – droši vien ir par vēlu, jo bērnam jau desmit gadu, un pieļautās kļūdas nevarēs izlabot. Atklājās, ka biju maldījusies. Apguvu arī datorzinību pamatus. Kā var no tādas iespējas atteikties! Sākumā nodarbībās iesaistījās arī daži tēvi, taču mammas izrādījās neatlaidīgākas.»
Divu bērnu māmiņai bārbelietei Dacei Startai nav radusies izdevība apmeklēt lekcijas, jo tās notikušas dienā. Dace strādā divās darbavietās. «Man gribējās papildināt zināšanas psiholoģijā, jo tika piedāvāti interesanti temati,» viņa atzīst un turpina: «Dažādas aktivitātes skolās parasti organizē dienā, tāpēc strādājošiem vecākiem vēlmes grūti saskaņot ar darba devēja prasībām. Šo problēmu var aplūkot arī no citas puses – vairākums pagasta iedzīvotāju ir bezdarbnieki. Tālākizglītošanas programma, kas tiek realizēta Bārbeles pamatskolā, noteikti palīdz stiprināt sabiedrības un izglītības iestādes saiknes.»
Fakti
Dartijas sākumskolā mācās 84 bērni. Skola dibināta 1996. gadā.
Bārbeles pamatskolas audzēkņu skaits – 136. Skola dibināta 1871. gadā.
Īslīces vidusskolā ir 468 skolēni. Skola dibināta 1886. gadā.
