Mūspuses zemnieki aicina palīdzēt plūdu un lietavu dēļ zaudējumus cietušajiem lauksaimniekiem Latgalē, taču arī Vecumnieku novadā mitrajos laukos vēl nav nokulti simtiem hektāru labības.
Lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas meklē iespējas atbalstīt zemniekus, Lauku atbalsta dienests atlicis projektu izpildes kontroli un izskatīs iesniegumus par zaudējumu kompensāciju.
Pārlaist bada gadu
Rundāles novada saimnieki rosina ikvienam pārskatīt resursus un piedāvāt palīdzību visvairāk cietušo pagastu zemniekiem Latgalē. «Esmu piedzīvojusi bada gadu, kad uz Zemgali veda salmus no Ventspils un Baškīrijas,» stāsta saimniece, kas lūdza neatklāt vārdu, «šādos apstākļos galvenais ir sagādāt pietiekami daudz barības lopiem un pārtikas cilvēkiem, lai pārlaistu ziemu. Bagātos gados esam metuši ārā mazos kartupeļus, ko tagad var izmantot lopbarībai vai sēklai. Ikviena salmu ķīpa var noderēt ganāmpulku barošanai.»
Kā noskaidroja «Bauskas Dzīve», visvairāk postījumu sējumiem un dārziem lietavās nodarīti Ludzas un Kārsavas pusē, Līvānu novada Rožupē. Ārkārtas situācija izsludināta vairākos novados Latgalē, Vidzemē un Sēlijā.
Latvijas Zemnieku federācija (LZF) pēc Vecumnieku saimnieka Agra Veides ierosinājuma apsver iespēju veidot pašpalīdzības fondu, kurā katrs var iemaksāt tik, cik spēj atvēlēt cietušo saimniecību atbalstam, «Bauskas Dzīvei» sacīja biedrības vadītāja Agita Hauka. LZF ar citām nevalstiskajām organizācijām vēl apspriež kārtību, kā pašpalīdzības kasi labāk organizēt.
Sankciju nebūs
Lauku atbalsta dienests (LAD) pieņem pieteikumus par zemniekiem radītajiem zaudējumiem no ārkārtas stāvokļa teritorijām. Stihijas skarto saimniecību skaits pašlaik pārsniedz 500, sabojātās platības – teju 20 tūkstošus hektāru. Zaudējumi tiks kompensēti jebkuram zemniekam neatkarīgi no saimniecības lieluma, uzsver LAD direktore Anna Vītola-Helviga. Piemājas dārziem radīto zaudējumu kompensācijas var pieteikt novadu pašvaldībās.
Zemkopības ministrijā (ZM) nolemts neuzlikt sankcijas zemniekiem, kuri līdz 15. septembrim nav novākuši ražu plūdu skartajās teritorijās. Līdz 2018. gada septembrim ir pagarināti Lauku attīstības programmas projektu sākšanas un nobeiguma termiņi. Akcizētās dīzeļdegvielas piešķiršanā 2018. gadā par pamatu tiks ņemti 2016., nevis šī gada izlaides dati no hektāra.
Valdība vienojusies ar bankām, finanšu institūciju «Altum» un Valsts ieņēmumu dienestu par termiņu pagarināšanu izsniegtajiem kredītiem un nodokļu maksājumiem bez papildu sankcijām zemniekiem, kuri personīgi iesniegs pamatotu prasību. Nosacījums – jābūt labai kredītvēsturei un līdzšinējai nodokļu nomaksai, skaidro ZM.
Ūdens no graudiem
Vecumnieku pašvaldības lauku konsultants Kristaps Stallīts «Bauskas Dzīvei» stāsta, ka vairākos novada pagastos pārliekā mitruma dēļ zemnieki nav varējuši nokult vairākus simtus hektāru labības.
«Vairāk cietusi novada austrumdaļa, Bārbeles, Kurmenes un Valles pagasta saimniecības,» vērtē konsultants, «uz lauka joprojām ir gan vasarāji, gan ziemāji, jo smagā tehnika daudzviet nevar uzbraukt. Ja nedēļu nelīs, tos varētu nokult, taču izmantot nevarēs, ja vien saimniekam nav savas kaltes. Graudi ir jau sadīguši, varbūt tos pieņemtu lopbarībai, jo pārtikas kvalitātei tie neatbilst. Galvenais tagad ir apart zemi, lai sagatavotu to nākamajai sezonai.»
Bauskas novada lauku konsultante Anita Vismane «Bauskas Dzīvei» stāsta, ka pirmo reizi lauksaimnieces mūžā redzējusi nopļautas auzas, no kurām tecējis ūdens. «Tādu labību nepieņems neviens pārstrādātājs,» atzīst speciāliste, «dažām partijām šoruden nokulto kviešu analizators ar pirmo reizi mitrumu neuzrādīja, jo nenoteic tik augstu pakāpi. Tikai pēc apžāvēšanas reģistrēts mitrums 27, un ar tādu graudus nepieņem neviens pārstrādātājs. Ja zemniekam nav savas kaltes, nodot vai glabāt labību nevar.»
Individuāli pieteikumi
Ar dārzeņu novākšanu ir cerīgāk, tomēr rosinātā akcija aicināt pilsētniekus talkā, lai kartupeļus, burkānus un sīpolus vāktu ar rokām,
K. Stallītim nešķiet efektīva. «Lielās platībās tas nelīdzēs,» vērtē speciālists, «pārmērīgā mitruma dēļ dārzeņus būs grūti glabāt, jo tie varbūt jau sākuši pūt.»
Mūsu novadu zemniekiem, kuri lietavu dēļ nevar novākt ražu, jāraksta kompensācijas pieprasījums LAD par bojāto platību, ko vērtēs individuāli, jo Zemgale nav iekļauta ārkārtas situācijas teritorijā, teic lauku konsultanti.
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) aicina zemniekus nepārdot ārpus Latvijas rupjo lopbarību, sienu un salmus ruļļos. «Polijas un Lietuvas uzņēmēji apbraukā pierobežas saimniekus ar piedāvājumu uzpirkt rupjo lopbarību, salmus un sienu ruļļos, taču aicinām tos pārdot pašu lopkopjiem,» pauž LOSP vadītājs Edgars Treibergs, «Latvijā ir bijis iespējams sagatavot ne vairāk par 60% nepieciešamās rupjās lopbarības.»
LOSP pārstāve Krista Garkalne aicina pieteikumus par siena pārdošanu sūtīt pa e-pastu: losp@losp.lv.
Ilggadēji lauksaimnieki atzīst, ka tik mitru gadu neatminas. Kā rāda Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati, vēl mitrāka vasara piedzīvota 1928. gadā, kad nokrišņu norma pārsniegta vairākas reizes. Šogad augustā un septembrī vietām dienas laikā nolija pusmēneša norma.
