Iepazīstoties ar ceļiem dažos Latvijas rajonos, var konstatēt, ka autoceļu ikdienas uzturēšanas jomā pastāv veikto darbu apjoma uzskaites un kvalitātes kontroles problēmas.
Iepazīstoties ar ceļiem dažos Latvijas rajonos, var konstatēt, ka autoceļu ikdienas uzturēšanas jomā pastāv veikto darbu apjoma uzskaites un kvalitātes kontroles problēmas.
Tās ir vērojamas gan Latvijas Autoceļu direkcijas nodaļu, gan pašvaldību darbībā.
Tā secinājis Latvijas Republikas satiksmes ministrs Anatolijs Gorbunovs. Viņš uzsvēra, ka Latvijas Autoceļu direkcijas (LAD) rajonu nodaļās strādājošo pienākumi ir tik plaši, ka visu ceļu uzturēšanas darbu apjomu un kvalitātes kontroli viņiem ikdienā nav iespējams veikt. Pastāvīgais līdzekļu trūkums melnā seguma atjaunošanai dod iespēju šo faktu izmantot kā ieganstu tam, ka netiek nodrošināta ceļu uzturēšanas darbu kvalitāte. «Pašvaldībās šajā ziņā vispār nav vienotas kvalitātes kontroles sistēmas,» sacīja ministrs.
Jāpieprasa garantijas
Ministrs informēja, ka LAD ievieš līgumsodus uzņēmējiem par valsts autoceļu uzturēšanas prasību pārkāpumiem, kā arī pārslēdz pasūtījuma līgumus, paredzot divu gadu garantijas periodu bedrīšu remontam melnajos segumos.
Līdzīgi viņš ierosina rīkoties arī pašvaldībām. Slēdzot līgumus ar uzņēmējiem, padomēm ir jāpieprasa garantijas laiks ne tikai melnā seguma, bet arī bedrīšu remontam un ceļu virsmas planēšanas kvalitātei. 13 miljonu la- tu dotācija, ko pašvaldības autoceļu vajadzībām saņem no Valsts autoceļu fonda (VAF), jāizlieto lietderīgi, ceļu uzturēšanas darbus veicot kvalitatīvi.
Rīkojas pašas pagasta padomes
VAF piešķirtie līdzekļi Bauskas rajonā, saskaņā ar 1999. gada 16. decembra Bauskas rajona Padomes lēmumu, tiek sadalīti vietējām pašvaldībām. Tālāk šos līdzekļus, saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumiem nr. 202 «Latvijas autoceļu fonda pārvaldīšanas un izlietošanas kārtība», katra pašvaldība izlieto pēc saviem ieskatiem, slēdzot līgumus ar autoceļu uzturēšanas firmām vai veicot darbus paši saviem spēkiem. Citos rajonos Autoceļu fonda līdzekļus pārvalda attiecīgā rajona Autoceļu fonda padome. Kontroli par darbiem pašvaldību autoceļu tīklā, par Autoceļu fonda līdzekļu izlietošanu atbilstoši likumam pie mums veic LAD Bauskas rajona nodaļa un vietējā pašvaldība, kura veiktos darbus pieņem no izpildītāja. Tā vēstīja Bauskas rajona Padomes Attīstības un plānošanas nodaļas vecākais speciālists Jānis Ķēniņš, kurš nodarbojas tieši ar ceļu jautājumiem rajonā. Viņš teica, ka līdzekļi tiek sadalīti, ņemot vērā koeficientus. Tie atkarīgi no pašvaldībā esošo autoceļu garuma, ielu kvadratūras.
J. Ķēniņš piebilda, ka viņš konsultēs un sniegs padomus pašvaldībām šajos jautājumos.
Bauskas pilsēta un Iecavas pagasts naudu savu autoceļu uzturēšanai bez starpniekiem saņem no Satiksmes ministrijas.
«Autoceļu uzturēšanai pagājušajā gadā Bauskas rajonam no LAD piešķirti 222093 lati. Šī gada prognoze ir 222896 lati. Savu- kārt Iecavas pagastam prognoze par 2001. gadu ir 40227 lati, Bauskas pilsētai – 59194 lati,» informēja Ligita Dručka, rajona Padomes vecākā ekonomiste finansiste.
Līdzekļus izmanto neracionāli
«Tas, ka nauda uzreiz tiek iedalīta pagastiem, rada situāciju, kad rajonā neveidojas līdzekļi, kurus varētu izmantot svarīgu ceļu remontam. Pašlaik šāda nauda būtu noderīga Draudzības ielas remontam. Codes pašvaldībai tādu līdzekļu nav, bet ielu izmanto ne tikai šī pagasta iedzīvotāji,» situāciju raksturoja LAD Bauskas nodaļas priekšnieks Ivars Kalniņš. Viņš uzsvēra, ka LAD pārbauda, kā pašvaldības izlieto VAF piešķirtos līdzekļus.
I. Kalniņš atzina, ka ir pašvaldības, kuras piešķirtos līdzekļus iegulda neracionāli – atsevišķu ceļu remonts tiek veikts dārgāk, nekā patiesībā izmaksā; uzņēmumi dažkārt nav sertificēti; nekvalitatīvi tiek veikti planēšanas darbi; ir ceļi, kurus pašvaldības uzrāda, taču reāli tie nepastāv; dažkārt pašvaldībās nav cilvēka, kurš atbildīgs par ceļu uzturēšanu – pašvaldību priekšsēdētāji ne vienmēr spēj sekot līdzi visam notiekošajam.
«Mēs sūtām pārbaudes aktus uz LAD un uz Būvinspekciju, tajos tiek ziņots par pārkāpumiem. Taču reālas sankcijas vēl nav piemērotas – Rīgā šos aktus neuzskata par pietiekami svarīgiem, kaut gan pārkāpumi ir konstatēti,» vēstīja I. Kalniņš.
