Vēstures maģistra Aigara Urtāna vaļasprieks ir… muita. Viņš gan nenodarbojas ar nodevu iekasēšanu un kravu pārraudzīšanu, bet pēta Latvijas muitas tiesību vēsturi.
Vēstures maģistra Aigara Urtāna vaļasprieks ir… muita. Viņš gan nenodarbojas ar nodevu iekasēšanu un kravu pārraudzīšanu, bet pēta Latvijas muitas tiesību vēsturi.
Uzraksta grāmatu un iekārto izstādi
No 1994. gada Aigars ir Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeja vēstures nodaļas vadītājs. «Manos pienākumos neietilpst muitas lietu pētīšana, taču temats šķiet tik saistošs, ka līdztekus ikdienas darbiem atrodu laiku arī vaļaspriekam,» skaidro Aigars. Viņš aizstāvējis maģistra darbu «Latvijas valsts muitas administratīvā darbība no 1919. līdz 1929. gadam». Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) Galvenā muitas pārvalde 2000. gadā izdeva Aigara Urtāna grāmatu «Muitas darbības vēsture Latvijā». Vienlaikus vēsturnieks sagatavoja izstādi «Muita Latvijā. Nepamanītas lappuses Latvijas vēsturē». Grāmata un ekspozīcija bija veltītas neatkarīgās Latvijas muitas desmit gadu jubilejai. Pagājušajā vasarā izstāde bija iekārtota Rīgas Latviešu biedrības namā un Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejā, bet pašlaik to var aplūkot limbažnieki. Ekspozīcijas atklāšanā Limbažu muzejā 23. februārī piedalījās autors, vairākas muitas amatpersonas, arī VID Galvenās muitas pārvaldes direktors Aivars Krastiņš. Viņam ir liela interese par baušķenieka vaļasprieku. Aivars Krastiņš atbalsta Aigara iniciatīvu un rosina turpmākai sadarbībai.
Pēta Kurzemes hercogistes dokumentus
Par muitas tiesību vēsturi Latvijā nav plašu, nopietnu pētījumu, secina Aigars Urtāns. Tiesa, vairāki autori ir rakstījuši par muitas darbības ekonomiskiem aspektiem.
Vēsturnieks teic, ka viņu allaž saistījuši temati, par kuriem tikpat kā nav pētījumu. «Valsts Vēstures arhīvā glabājas dokumentu «kalni», bet grūtības man sagādā seno rokrakstu lasīšana. Neatlaidīgi mēģinu šo prasmi pilnveidot, kas nebūt nav viegli. Materiālos var atrast gluži fantastiskas lietas, piemēram, par kontrabandu, kas pastāvējusi visos laikmetos. Krāju arī dažādus interesantus faktus, kas atdzīvina vēstures notikumus,» stāsta pētnieks.
Pašlaik Aigars iedziļinās Kurzemes hercogistes 17. un 18. gadsimta dokumentos. Uz Kurzemes hercogistes un Vidzemes robežas 1633. gadā darbojies 16 muitas uzraudzības posteņu. Muitas maksājumu iekasēšana hercogistes iekšzemē bijusi izrentēta privātpersonām – lielākoties ebrejiem, kuri Kurzemē drīkstējuši uzturēties ar hercoga īpašu labvēlību. Nodevu iekasēšanas valstisko pārraudzību veicis hercogistes rentes kambara iecelts ierēdnis. Aigars skaidro, ka rentes kambaris pildījis daļu mūsdienu finansu ministrijas funkciju. Arī tolaik tikušas izdotas muitas instrukcijas un tirdzniecības noteikumi, eksistējuši muitas tarifi, preces vajadzējis deklarēt. Pāri robežai, arī tranzītā uz Rīgu, galvenokārt transportēti kokmateriāli, vīns, alus, kaņepes un labība. Savukārt ostās bijusi gluži cita muitošanas un muitas uzraudzības sistēma.
Pēc Kurzemes iekļaušanas Krievijas sastāvā sauszemes robeža starp Vidzemi un Kurzemi likvidēta, mainījusies arī muitas tiesību sistēma.
Kontrabandisti iecienījuši Skaistkalni
Aigars noskaidrojis, ka pirmās ziņas par muitas posteni Grenctālē dokumentos minētas 1920. gadā, kad uz Latvijas un Lietuvas robežas tika atvērtas muitas iestādes. Grenctāles posteņa senais nosaukums ir Vimbu muitas punkts – gājējiem un pajūgiem paredzēta robežas šķērsošanas vieta, kur preču muitošana nenotika, taču tika veikta muitas noteikumu ievērošanas uzraudzība.
Stratēģiski nozīmīgs objekts bijis Skaistkalnes muitas kontroles punkts. Preču intensīvu apmaiņu starp Lietuvu un Latviju veicinājuši izslavētie Skaistkalnes gadatirgi.
Vēstures dokumentos fiksētas ziņas par kontrabandas vērienīgajiem apjomiem Skaistkalnē. No Lietuvas nelegāli ievesti zirgi, apģērbi, tabaka, spirts. Bijušas arī komiskas situācijas. Reiz Skaistkalnes muitnieki aizturējuši neticami dūšīgu jaunavu. Jaunkundzei bijuši uzģērbti vairāki desmiti biksīšu un krūšturu.
Dokumentu, fotoattēlu, zīmējumu un seno karšu kopiju kolekciju par muitas tiesību vēsturi Aigars sistemātiski papildina. Viņa mērķis ir sagatavot publicēšanai akadēmisku izdevumu.
