Visi rietumnieki, apmeklējot Latviju, nemaz nevēlas dīki gulēt ezera krastā. Daudzi priecājas, ka var pārbrist pielijušu pļavu.
Visi rietumnieki, apmeklējot Latviju, nemaz nevēlas dīki gulēt ezera krastā. Daudzi priecājas, ka var pārbrist pielijušu pļavu. Taču vairums tālzemju tūristu kā piedevu neskartai dabai grib mītnes vietu ar labierīcībām – dušu vai vannu un tualeti.
Kāda latviete, padzīvojusi kundze no Londonas, beidzot nolēmusi apmeklēt Latviju. Vienu nedēļu viņa gribējusi dzīvot ārpus Rīgas un izvēlējusies pilsētiņu Latvijas austrumu daļā – Varakļānus. Ar paziņu palīdzību atrastas lauku mājas, kur apmesties. Taču, pirms sūtīt ziņu par ierašanos, tautiete atcerējusies, ka nav noskaidrojusi, vai mājā ir tualete (saīsinājumā – WC).
Lāga vīrs, jaunsaimnieks, ieraugot vēstulē burtus «WC», apmulsis. Abi ar sievu izprātojuši, ka tas varētu nozīmēt angliskotu Varakļānu katedrāles apzīmējumu. Nu, protams, kundze noteikti vaicā par vietējo baznīcu! Uz Londonu tika nosūtīta atbilde.
«Vieta, par ko Jūs interesējaties, atrodas nedaudz tālāk par kilometru no mūsu mājām. Tā ir pakalnā, pilsētas galvenās ielas malā. Tā vienlaikus var uzņemt vairākus simtus cilvēku un ir atvērta katru svētdienu. Akustika ir ļoti laba, bet nenoliedzami visjaukāk skan telpas iekšienē. Mūsu meita tieši tur salaulājās. Ceram, ka pēc šīs vietas apmeklējuma Jūs gribēsit dot savu ziedojumu, lai palīdzētu uzturēt pienācīgā kārtībā veco ēku.
Mums vasarā ir daudz jāstrādā, tāpēc nevaram bieži turp aiziet, manai sievai tas ļoti sāp. Taču priecāsimies apmeklēt WC kopā ar Jums. Ar patiesu cieņu, Jūs gaidot.»
Diemžēl kundze no Varakļānu apmeklējuma atteicās…