Sākot ar 2. aprīli, Bausku piepildīs makšķernieki no visas Latvijas, jo sāksies vimbu licencētā makšķerēšana. Tomēr turpinās nesaskaņas starp makšķerniekiem un zvejniekiem.
Vimbu licencēto makšķerēšanu laikā no 1. aprīļa līdz 16. maijam Lielupes, Mūsas un Mēmeles upes posmos, kas atrodas Bauskas, Jelgavas, Ozolnieku un Rundāles novada administratīvajās teritorijās, organizē Bauskas mednieku un makšķernieku biedrība.
Licences paliek pāri
Licencētās makšķerēšanas ieņēmumu ziņā Bauska ir starp pieciem lielākajiem objektiem Latvijā. 2013. gada pirmajā pusē par licencēm vimbu copei Lielupes, Mūsas un Mēmeles upes posmos Bauskas mednieku un makšķernieku biedrība (BMMB) iekasēja 9132 latus, no kuriem 3 652,8 lati bija jāpārskaita Valsts zivju fondam. Tā liecina Zemkopības ministrijas interneta mājaslapas informācija.
Vislielāko summu iekasēja par makšķerēšanu Burtnieku ezerā – 23 919,55 latus, 11 400 latu ieņemti par makšķerēšanu Liepājas ezerā un kanālā, 11 427 – par Salacas upi un 9100 – par Alūksnes ezeru. Kopā Latvijā ir 70 reģistrētas licenču tirdzniecības vietas valsts ūdenstilpēs, kas pērn pārskaitīja valsts budžetā vairākus desmitus tūkstošus latu.
Bauskā vēl aizvien turpinās licenču tirdzniecība. BMMB izpilddirektors Pēteris Seleckis informēja, ka tirgoja licences 19. martā un vēlreiz pārdos 26. martā. Pēc tam licences varēs nopirkt licencētās zvejas laikā. P. Seleckis paskaidroja, ka pārdotas visas parastās sezonas licences, bet pāri palikušas licences ar atlaidi. Šogad mainīta biedru naudas maksa, tādēļ licences ar atlaidi vairs nav izdevīgākas par parastajām. Turklāt noteikts, ka ikvienam individuāli jāierodas pēc savas licences. Zaudējot materiālo izdevīgumu, biedrību pametuši
70 dalībnieki. Biedrības kopsapulcē sanākušie savulaik uzsvēra, ka svarīgi ir domāt par zivju resursu atjaunošanu un ieguldījumiem, nevis tikai par izdevīgumu, tāpēc pieņēma šādus noteikumus.
Gaida trešo lasījumu
Galvenais uztraukums organizatoriem – vai vimbas būs pietiekamā daudzumā un licenču pircēji nebūs vīlušies. Daudzi makšķernieki pauž viedokli, ka reizēm pie neveiksmēm makšķerēšanā vainīgi zvejas murdi Buļļupē, kur paliek liels apjoms vimbu. Par spīti makšķernieku likumdošanas iniciatīvām, situācija šogad nemainīsies.
Pagājušajā gadā aktīvisti vāca parakstus aizliegumam. Izdevās panākt jauna likuma divus lasījumus Saeimā, kas varētu ierobežot vai aizliegt zvejniecību. Trešā lasījuma vēl nav.
«Diemžēl process ir apstājies. Acīmredzot daudziem deputātiem tas neliekas svarīgs, un tāpēc nekas nenotiek,» tā murdu zvejas aizlieguma piekritējs baušķenieks Valērijs Gabrāns. Viņš uzskata, ka pat ar pozitīva lēmuma pieņemšanu makšķerniekiem nekas nebeigsies – zvejnieki, visdrīzāk, jauno likumu mēģinās mainīt. Savukārt, ja izšķiršoties pēdējā brīdī zvejniekiem par labu, makšķernieki būs neapmierināti un cīnīsies par zvejas aizliegumu.
«Tas nozīmē, ka šogad murdi Buļļupē atkal ir un būs līdz 16. aprīlim. Kādreiz viņus nevarēja agri ielikt, jo ūdens līmenis bija augsts, bet tagad tas ir zems, un murdus saliks,» paredz V. Gabrāns.
Zvejniekiem savas domas
Zveju valsts iekšējos ūdeņos aizstāv Makšķernieku organizāciju sadarbības padome (MOSP). Viņi uzskata, ka makšķernieku pārmetumiem par lielu zvejas apjomu nav pamata. Buļļupes murdos parasti paliekot apmēram četras tonnas vimbu – citreiz vairāk, citreiz mazāk, bet Lielupes baseina licencētajā makšķerēšanā izvelk ap 15 tonnu vimbu. «Vai ir vērts «kasīties» ar Buļļupes zvejniekiem, kas noķer 3 – 4 tonnas vimbu?! Viņiem interesē laši, taimiņi, lielie brekši. Vimba vairāk ir sportiskas aizraušanās zivs, nevis rūpnieciska,» tā MOSP valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Balodis.
Vecumnieku novada Vallē esošās «Makšķernieku paradīzes» īpašnieks Miervaldis Bērziņš, MOSP valdes loceklis, uzsver, ka pat pēc tam, kad zivis pamet licencētās makšķerēšanas vietas, ir vēl Skaistkalne, Lietuva, kur makšķerēšana turpinās. «Cik vimbu tiek noķerts, īsto skaitli nemaz nezinām,» tā M. Bērziņš.
Vimbu populācija Latvijā esot stabila. Tomēr zinātnieki vērtējot, ka var saskatīt nelielas pārzvejas pazīmes. Zivis kļūstot mazliet smalkākas. Samazinoties zivju populācijai, tās dodoties ātrāk nārstot, un tas liecina par iespējamiem draudiem populācijai. Uztraukums un spēcīgi lobiji ir abām pusēm, un to, kādu likumu beigās pieņems Saeimā, varam tikai minēt.
UZZIŅAI
Vimbu licencētā makšķerēšana no 1. aprīļa līdz 14. aprīlim atļauta no krasta vai ar iebrišanu ūdenī, bet no 15. aprīļa līdz 16. maijam tikai no krasta, bez iebrišanas ūdenī.
Makšķerēt atļauts tikai gaišajā diennakts laikā trešdienās, piektdienās, sestdienās, svētdienās un svētku dienās.
Makšķerēšanas rīki – viena pludiņmakšķere vai viena gruntsmakšķere.
Izmantojot vienu licenci, dienā atļauts iegūt un paturēt astoņas vimbas.
Katram makšķerniekam jābūt ūdenī iemērktam individuālam loma tīkliņam, kurā vienlaikus drīkst atrasties ne vairāk kā astoņas vimbas un citas zivis pēc skaita un apjoma saskaņā ar vispārējiem makšķerēšanas noteikumiem.
Avots: BMMB
