Pirmās Eiropas čempionāta sacīkstes Mūsas trasē notika 1990. gada 26. augustā.
Pirmās Eiropas čempionāta sacīkstes Mūsas trasē notika 1990. gada 26. augustā. Pirmo «Mūsas» čempionu vārdi ierakstīti vēsturē – 1. divīzijā vācietis Rolfs Folands, 3. divīzijā leģendārais Jaroslavs Hošeks, kurš toreiz vēl pārstāvēja Čehoslovakiju.
Kad šīm sacīkstēm mūspusē 1995. gada 6. augustā apritēja piecu gadu jubileja, bagijists Jaroslavs Hošeks joprojām 3. divīzijā bija šeit vislabākais, bet 1. divīzijā uzvarēja atkal vācietis un atkal Rolfs… tikai Šairers. Kas notiks tagad, tieši pēc pieciem gadiem, 6. augustā? J. Hošeks brauc joprojām!
Kopš 1990. gada «Mūsā» jau deviņus gadus notikušas sacīkstes Eiropas čempionātā autokrosā, šosvētdien, 6. augustā, būs desmitā reize. Ja tām jārisinās katru gadu, tad kaut kas «nerīmējas». Kas par lietu?
Pučs «atceļ» sacensības
Jāatsauc atmiņā tikai mūsu valsts nesenā vēsture, saka Latvijas Automobiļu federācijas ģenerālsekretārs Mārtiņš Kalniņš un atceras:
– 1991. gadā čempionāta sacīkstes Bauskā nenotika puča dēļ. Toreiz situācija bija «pārākā» – Rīgā braukāja tanki, padomju armijnieki un valsts drošības dienesta vīri staigāja pa iestādēm un konfiscēja kopējamo aparatūru, faksus, satelīta antenas. Sporta kompleksa «Mūsa» kopētāju mēs noslēpām kartupeļu apcirknī. Ne par kādu autokrosu, protams, nebija ko domāt.
Bet viss sagatavošanas darbs veikts, ārvalstu sportisti pieteikušies. Braucu uz toreizējās PSRS robežu Brestā, lai autobraucējiem, čempionāta dalībniekiem skaidrotu situāciju un teiktu – «sorry, guys» (no angļu valodas – piedodiet, zēni), bet jums jābrauc mājās… Brestā arī uzzināju, piemēram, ka Pugo nošāvies.
«Draudzības kauss» – pēc Neatkarības deklarācijas
Pirmās autokrosa sacīkstes, kad sporta kompleksu «Mūsa» sāka iepazīt arī Eiropas sportisti, bija 1986. gadā rīkotais toreizējo sociālistisko valstu «Draudzības kauss». Tad arī tika uzbūvēta ēka tiesnešiem, sekretariātam, televīzijai.
«Kas toreiz bija skatītāju – 30 tūkstošu! Tagad tam grūti noticēt, bet 86. gadā jau Bauskā vēl dzīvus ārzemniekus reti kurš bija redzējis,» atceras Pēteris Neikšāns, tagadējais «Mūsas» saimnieks.
«Draudzības kauss» bija arī Nikolaja Tiona sportisko gaitu sākums, viņš piedalījās «Draudzības kausa» izcīņā bagijiem 1600 cm³ klasē.
«1990. gada 4. maijā tika pieņemta Neatkarības deklarācija, bet tūlīt 6. maijā «Mūsā» manas klases bagijiem risinājās «Draudzības kausa» izcīņa. Tad vēl sacīkstes bagijiem 1600 cm³ nenotika kopā ar Eiropas čempionātu, čempionāta posms «Mūsā» pirmo reizi risinājās pēc dažiem mēnešiem – 1990. gada 26. augustā. Savu mašīnu biju izkrāsojis sarkanbaltsarkanās krāsās, aprakstījis ar saukļiem «Jā, jā, Latvija!» un tamlīdzīgi. Kāda pacilātība valdīja 6. maija sacīkstēs! No tām man ir saglabājusies filma. Par Latvijas karogu uz «baģa» no PSRS izlases vadības vēl baigās «ziepes» sanāca…» stāsta Nikolajs Tions.
Paštaisīts auto ar nosaukumu «Aleko»
Pirms desmit gadiem no Latvijas Eiropas čempionātā autokrosā piedalījās tikai viens sportists – Pēteris Neikšāns. Tagad mūsējie jau pārņēmuši Eiropas trases «savā varā». Pēteris sāka šajā čempionātā braukt 1989. gadā, vēl PSRS izlases sastāvā. 1990. gadā P. Neikšāns «Mūsas» posmā ieguva 2. vietu, čempionāta kopvērtējumā bija 4. vietā. Slimības dēļ braukšanu pārtrauca 1992. gadā pēc posma Čehijā.
«Braucu ar pilnpiedziņas auto, ko dēvēja par «Aleko». Īstenībā tā bija pilnībā «no rokas» sameistarota mašīna ar moskviča virsbūvi. Kāpēc mašīna bija konkurētspējīga? Tās svars bija tikai 820 kilogramu. Mazāka jauda, mazāks svars, un tas kopā bija labi. Vienu ziemu nodarbojos tikai ar to, lai dabūtu 40 kilogramu smaguma autiņam nost. Kur vien iespējams, pa skaidiņai vīlēju metālu… Visu taisījām no alumīnija, pat bremžu iekārtu, ko tolaik ražoja tikai no čuguna, uzbūvējām no alumīnija. Bija ļoti veiksmīgi sataisīta ātrumkārba. Ziniet, kāda tai bija vērtība? Astotā žigulīša cenā.
Desmit gados ļoti mainījušies tehniskie noteikumi autokrosam, tagad, piemēram, ar pilnībā pašbūvētām ātrumkārbām sacīkstēs neļautu braukt,» tā P. Neikšāns.
