Vecāki, sākoties skolēnu vasaras brīvlaikam, lauza galvu, kā savus bērnus nodarbināt vai iesaistīt lietderīgā un saprātīgā atpūtā. Pirms trīsdesmit gadiem šāda iespēja būtu kolhozā, pie vecmāmiņas vai radiem laukos. Tagad, kad kopsaimniecības likvidētas un līdzšinējo saimniecību modeļos daudz ko var iesākt ar tehniku un ķīmiju, bērnu darba rokas ir liekas, bet daudzi laukos dzīvojošie pārcēlušies uz pilsētu vai ārzemēm. Nav arī vecmāmiņu, jo to pensionēšanās vecums ar katru gadu pieaug, un vecvecāki joprojām spiesti pensiju nopelnīt, vai arī tā ir tik niecīga, ka vecļaužu nodarbinātība ilgst līdz mūža norietam, un mazbērnu pieskatīšanai laika nepietiek. Lieliski, ja vecāki ar vieglu sirdi bērnus var atstāt mājās, jo zina, ka viņš neko sliktu nepasāks, jo ir pietiekami prātīgs. Citos gadījumos pieaugušajiem atliek vien turēt tālruni sev līdzās un cerēt, ka nekas ļauns nenotiks.
Izseko ar telefonu
«Piekrītu, ka visa atbildība gulstas uz vecāku pleciem, taču atvaļinājumam arī ir noteikti termiņi, turklāt es pati to vasarā varu izņemt tikai divu nedēļu ilgā periodā. Maksāt par nometni 200 un vairāk eiro es nevaru atļauties. Vecākiem būtu izdevīgāk, ja pagarinātu mācību gadu par mēnesi, tad vēl kaut kā varētu «aizlāpīt» brīvlaiku. Tagad bērni mājās ir vieni, nenoliegšu, bieži sēž pie televizora, telefona vai datora, kas ir mazkustīguma paraugu paraugs. Taču man tā ir labāk, jo bērni ir mājās un apkārt neklaiņo,» stāsta baušķeniece Līga, kuras ģimenē aug deviņus un 11 gadus veci dēli.
Baušķeniece Linda vairākus gadus savu meitu mēģinājusi pieteikt Bauskas bērnu un jauniešu centra rīkotajās nometnēs, taču vienmēr viņai atteikts. «Mēģināju sekot nometņu izziņošanas laikam, tomēr, kad zvanīju, man paziņoja, ka brīvu vietu nav – nometne nokomplektēta. Saprotu, ka droši vien no malas esošo vecāku bērniem šādās nometnēs netikt. Tāpat, ja neesi sporta skolas, mūzikas vai mākslas skolas audzēknis, tev uz nodarbēm vasarā necerēt, izlīdzies pats. Tā arī mans bērns dzīvojas apkārt visur un pie visiem, labi, ka tagad ir mobilie tālruņi, kuriem var ieslēgt izsekošanas režīmu, lai zinātu bērna konkrētu atrašanās vietu,» savā pieredzē dalās Linda.
Bauskas pašvaldībā negribēja piekrist, ka novadā nometņu nav, un sākotnēji norādīja, ka šogad rīkotas piecas nometnes. Analizējot šo piedāvājumu, jāsecina, ka divas ir Bauskas skolu organizētās un tikai konkrētās mācību iestādes pirmklasniekiem domātās, bet pārējās trīs ir slēgta tipa nometnes un paredzētas trūcīgo un maznodrošināto ģimeņu atvasēm. Pēc atkārtotas informācijas pieprasīšanas vietvaras skaidrojums bija plašāks, taču konkrētu summu, cik no pašvaldības budžeta tiek atvēlēts nometnēm un cik novada bērnus tas aptver, nevarēja uzrādīt.
Iespējas uzņēmējdarbībai?
Bauskas novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Gorškova paskaidroja, ka ikviena nometne, kas tiek rīkota Bauskas novadā un kurai nav noslēgts atsevišķs līgums par infrastruktūras izmantošanu, noris ar pašvaldības līdzfinansējumu, jo par ūdeni, elektrību, telpu uzkopšanu atbilstoši sanitārajām normām un citiem saimnieciskajiem izdevumiem maksā pašvaldība.
Turklāt pēc Z. Gorškovas sacītā, novada izglītības iestādes pēc vecāku pieprasījuma nometnes organizējot jau daudzus gadus. Viņa stāsta: «Codes pamatskola rīko dienas nometnes gandrīz visos skolēnu brīvlaikos un dažādām vecuma grupām. Tāpat ir pieejamas arī tematiskās un radošās nometnes, kas tiek rīkotas atbilstīgi izglītības iestādes vai interešu izglītības pulciņa vēlmēm un iespējām. Piemēram, jūnijā Bauskas mākslas skolai bija plenēri un radošās dienas. Augustā Griķu pamatskolā ar vecāku līdzfinansējumu plānota Bauskas novada Bērnu un jaunatnes sporta skolas nometne 50 bērniem un jauniešiem.»
Sabiedrisko attiecību speciāliste uzsvēra, ka organizēt nometnes ir dārgi. Piemēram, Bauskas sākumskolas rīkotajā nometnē vecāku līdzfinansējums ir 20 eiro, bet tas nav sedzis visas izmaksas. «Tajās nometnēs, kur nav vecāku līdzfinansējuma, pašvaldība maksā par transportu, ēdināšanu, infrastruktūras uzturēšanu atbilstoši sanitārajām normām, darbinieku algām. Pēc novada noteikumiem skolēnu ēdināšanai paredzētā pašvaldības finansējuma atlikumu var izmantot skolēnu ēdināšanai vasarā, t. sk. nometnēs,» skaidro Z. Gorškova un atzīmē, ka pašvaldība vasarā pirmsskolas vecuma bērniem līdz skolas gaitu sākšanai nodrošina vietu bērnudārzā, ja tas ir nepieciešams.
Z. Gorškova atzīst, ka nometņu piedāvājums varētu būt plašāks, tomēr viņa akcentē: «Neesam saņēmuši iesniegumus, kuros būtu aicinājums rīkot nometnes pa konkrētām jomām un vecuma posmiem. Iniciatīvu neizrāda arī Bauskas bērnu un jauniešu centrs, kurš kā interešu izglītības iestāde vasarā varētu piedāvāt aktīvāku darbību un nometnes. Arī Bauskas novada pedagogi nevēlas aktīvi iesaistīties nometņu organizēšanā, uzņemoties papildu pienākumus vasarā.»
Nometņu rīkošana ir pietiekami atbildīga lieta, jo tās obligāti jāreģistrē mājaslapā www.nometnes.lv, tās vadītājam jābūt ar nometnes vadītāja sertifikātu, nometnē jābūt izpildītām visām likumdošanā noteiktām drošības normām, nometņu darbībai jābūt uzraugošo institūciju kontrolētai.
«Uzskatām, ka šī ir joma, kur varētu attīstīties uzņēmējdarbība. Kā piemēru varam minēt biedrību «Mēmeles jāšanas sporta klubs», kas vasarā organizē bērnu nometni,» pašvaldības nostāju pauž Z. Gorškova. Bauskas novada sociālā dienesta sociālā darbiniece un dienesta organizēto nometņu vadītāja Dina Romanovska atzīst, ka nometņu niša mūspusē ir brīva, taču apšauba, vai tas ir peļņu nesošs bizness un vai ar to būtu jānodarbojas uzņēmējiem.
Bauskas bērnu un jauniešu centra (BJC) direktores vietniece Veronika Puķe iestādei raidīto pārmetumu neatzīst un skaidro, ka BJC jau kopš 2012. gada jūnija ir rīkojusi tematiskās vides nometnes bērniem. «Ikvienas kvalitatīvas nometnes sagatavošanas process ir darbietilpīgs. Šajā gadā Bauskā 1. un 2. jūnijā ap 2000 dalībnieku ieradās uz 5. Latvijas bērnu un jauniešu mākslas un mūzikas festivālu «Toņi un pustoņi», kura organizatoriskās funkcijas veica Bauskas BJC darbinieki. Tāpēc šogad nebija iespējams vēl papildus plānot nometnes,» skaidro V. Puķe. Viņa atklāja, ka no 19. līdz 21. jūnijam Bauskas BJC vairāk nekā 30 bērnu izmantojuši iespēju apmeklēt saulgriežu radošās darbnīcas. Radošās darbnīcas iecerētas arī augusta beigās, konkrēta informācija būšot pieejama pēc 20. augusta. Nometnes bērniem atkal tiks plānotas jaunajā mācību gadā, sola V. Puķe.
Vajag tikai naudu
Bauskas novada sociālā dienesta organizēto nometņu vadītāja Dina Romanovska atklāja, ka nometnes būtu iespējams organizēt visu vasaru. Aizpagājušā gada budžetā viņa bija ielikusi finansējumu tieši ar šādu mērķi, lai pašvaldība atbalsta papildu nometņu rīkošanu, kas būtu paredzētas visiem novada bērniem, ne tikai trūcīgajiem un maznodrošinātajiem. Lai gūtu vietvaras pārstāvju atbalstu, D. Romanovska minējusi, ka arī vecākiem varētu lūgt kādu daļu izmaksu segt no savas kabatas, kaut vai 20 eiro, taču deputāti vien ironiski pavīpsnājuši par šādu iespēju un šo ieceri nav atbalstījuši.
Deputāte Rudīte Čakāne šogad, kad D. Romanovska pašvaldībā prezentējusi šī gada vasarā plānotos pasākumus, jautājusi, kālab nevar sarīkot vairāk nometņu, Dina atteikusi, ka šķēršļu neesot, nepieciešams vien finansējums, bet tā kā iepriekš viņas iniciatīva bijusi noraidīta, ar jaunu nemaz nav grasījusies domē vērsties. «Savulaik Ārijas Gailes laikā pilsētā bija nometnes, tur arī bija vecāku līdzfinansējums ap 20 latiem nedēļā. Arī tagad šādas sarīkot nebūtu nekādu problēmu, un nevajag milzīgus ieguldījumus. Dārgākā sadaļa ir ēdināšana, kuru arī varētu segt vecāki. Ar pašvaldības transportu varētu braukt ekskursijās. Materiālā bāze man ir stabila, katru gadu atjaunoju arī sporta inventāru. Arī darbinieki ir, ja tiek pieņemts jaunais modelis, kurā paredzēts, ka ar 1. septembri skolu sociālie pedagogi pāriet sociālā dienesta paspārnē, ar nometņu rīkošanu būtu atrisināta viņu nodarbinātība vasarā. Tā kā viss ir, vajag tikai gribēt un vajag naudu,» uzsver D. Romanovska.
Sociālā dienesta speciāliste pieļauj, ka, iespējams, jaunais deputātu sasaukums kaut ko varētu mainīt. Par pārmaiņām liecinot arī jauno deputātu darbs. Piemēram, deputāte Karīna Andreika šogad brīvprātīgi piedalījusies sociālā dienesta Pamūšas skolā organizētajā nometnē, bērniem mācījusi jogu, gatavojusi veselīgus kokteiļus. «Tā bija viņas pašas brīvā griba. Atbrauca, pastāstīja, palīdzēja, darbojās ar bērniem, domāju, ka šādu cilvēku netrūkst,» spriež D. Romanovska.
Viņa uzskata, ka arī maznodrošinātajiem vecākiem būtu jāprasa kaut piecu eiro līdzmaksājums. «Tagad ir tā, ka nometne ir bez maksas un pirmajā dienā pieci vecāki savus bērnus neatved, jo kāds ir par to aizmirsis, kāds nav sagādājis ārsta zīmi – iemesli ir visdažādākie. Tā ir augstākā bezatbildība arī no šo maznodrošināto puses, tālab arī viņiem jāuzliek kaut kādi pienākumi. Ja viņi būtu kaut ko iemaksājuši, iespējams, situācija būtu citādāka. Visu, ko dod par velti, cilvēki nenovērtē,» teic D. Romanovska.
Kuldīgas atbalstošā pieredze
Helsinkos vasarā darbā aizņemtu vecāku bērnus spēļlaukumos ēdina bez maksas. Sanktpēterburgā skolēnu klašu kolektīvi dodas uz divu līdz trīs nedēļu ilgām nometnēm pie Melnās jūras. Taču nevajag lūkoties nemaz pārrobežu virzienā pēc veiksmīgiem piemēriem, arī pašu valstī tādu ir gana. Piemēram, Kuldīgas novadā, kur reģistrēti 24 680 iedzīvotāji (salīdzinājumam – Bauskas novadā 23 930) un kur 2017. gada plānotie budžeta izdevumi ir 25 miljoni eiro (Bauskas novadā vairāk nekā 28 milj.), kur, tāpat kā mūspusē, top arī peldbaseins, vasaras nometņu projekts tiek atbalstīts jau septīto gadu un šogad tiek rīkotas 43 nometnes. Kuldīgas novada sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Kristīne Duļbinska atklāja, ka vietvaras finansiālais atbalsts vienai nometnei ir līdz 900 eiro, bet projekta kopējais finansējums šogad ir 18 000 eiro, neskaitot novada skolu organizētās nometnes.
«Nometnes rīko gan izglītības iestādes, gan biedrības, organizācijas un individuālas personas. Nometnēs piedalās bērni un jaunieši no 5 līdz 16 gadu vecumam. Lēšam, ka šogad nometnēs piedalīsies vairāk nekā 1000 bērnu un jauniešu. Pēc pieredzes zinām, ka ir bērni, kuri pagūst piedalīties divās vai pat trijās nometnēs vasarā. Īpaši svarīgs šāds piedāvājums un iespēja ir tiem vecākiem, kuriem nav, kas pieskata viņu bērnus vasaras brīvlaikā,» pašvaldības pieredzi atklāj K. Duļbinska.
Nometnes esot pietiekami dažādas – ir diennakts un ir arī tādas, uz kurām bērns atnāk uz konkrētām stundām dienā (nepilnu dienu). Arī tematika ir visdažādākā. «Vecākiem ir arī jāmaksā daļējs līdzfinansējums. Tas atšķiras katrai nometnei, jo atšķirīgas ir to kopējās izmaksas. Faktiski vecāki sedz tikai ēdināšanas izmaksas, pārējo finansē pašvaldība. Ņemot vērā lielo interesi par nometnēm, ko iedzīvotāji izrāda pavasarī, kad tiek apstiprināts atbalstīto nometņu saraksts, kā arī nometņu aizpildījumu, domāju, ka varam viennozīmīgi apgalvot, ka iedzīvotāji šādu iespēju novērtē,» uzsver K. Duļbinska.
Jēkabpilī (gan tikai pilsētā, ne novadā), piemēram, izdodas atbalstīt nometnes ne tikai vietējiem bērniem, bet arī sadraudzības pilsētu jaunajai paaudzei. No 17. līdz 24. jūlijam Jēkabpilī ieradās bērni no Sokolovas Podļaski un Červionkas Ļeščinas Polijā, Mārdu pilsētas Igaunijā, Lidas Baltkrievijā un Mirgorodas Ukrainā. Pavisam nometnē piedalījās 30 bērnu vecumā no 10 līdz 14 gadiem ar pavadošajām personām, stāsta Jēkabpils pašvaldības pārstāve Margita Liepiņa.
Nometnes norisi finansēja pašvaldība, atvēlot 15 000 eiro.
Rūpīgi pārliecināties
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšnieka vietniece Anita Gotharde atklāja, ka vasarā ļoti bieži tiek zvanīts uz uzticības tālruni. «Diezgan daudz ir krīzes situāciju, par kurām bērni runā.
Ne tik daudz zvana, ka garlaikotos un nezina, ko darīt, bet tiešām vajadzīga palīdzība tādos gadījumos kā putniņa, zivtiņas, sunīša vai kaķīša zaudējums. Bērni pārdzīvo, un mēs viņiem sniedzam palīdzību. Protams, ir arī nopietnāki zvani, kuros iesaistīti arī pārējie dienesti,» bērnu zvanus raksturo A. Gotharde. Statistiku, vai zvanītājs ir no laukiem vai pilsētas, inspekcija neapkopo, jo tai nozīmīgi ir paši problēmjautājumi. A. Gotharde min, ka itin bieži inspekcijā vēršas arī paši vecāki. Viņi vēlas noskaidrot visu pieejamo informāciju par nometnēm.
Vienlaikus A. Gotharde informēja, ka Bauskas novadā ir atklāta viena nelegālā nometne, par kuru ziņojuši vietējie iedzīvotāji. Ar šo gadījumu strādā policija un veic izmeklēšanu. «Mēs vairāk rūpējamies par bērnu tiesībām, un šajā gadījumā mūs interesēja, lai bērni pēc iespējas ātrāk atgrieztos ģimenē vai tiktu nodoti likumiskajam pārstāvim. Tāpēc mēs vēršam vēlreiz visu vecāku uzmanību, lai rūpīgi pārbauda, vai nometnes vadītājam ir atļauja, vai nometne ir nometņu reģistrā, un nodod bērnu tikai tad, ja ir noslēgts oficiāls līgums,» skaidro A. Gotharde.
Vecumnieku pašvaldības pieredzē dalās sabiedrisko attiecību speciāliste Katrīna Antonova:
– Vecumnieku novadā regulāri tiek organizētas bērnu un jauniešu nometnes, atvēlot pašvaldības budžeta līdzekļus, piemēram, 2016. gadā tie bija 6589 eiro. Šogad šādas nometnes tiek finansētas no projektu līdzekļiem. Nupat projektā «Veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi Vecumnieku novadā» veiksmīgi aizvadīta nometne «Aktīvais novadnieks», kurā piedalījās 35 novada bērni un jaunieši, viņu vidū četri trūcīgu un maznodrošinātu ģimeņu bērni. Šovasar šajā projektā augustā notiks nometne «Veselīgais novadnieks» 35 bērniem. Abu nometņu mērķa grupa ir jebkuri 11 – 18 gadu veci Vecumnieku novada bērni un jaunieši. Arī 2018. un 2019. gada projektā tiks organizētas šīs pašas vasaras nometnes.
Vairākas vasaras nometnes rīko Vecumnieku novada domes sporta skola. Šovasar aizvadīta nometne vieglatlētiem, gaidāmas divas volejbola un viena basketbola nometne, kurām finansējumu piešķir pašvaldība.
Arī Vecumnieku mūzikas un mākslas skolas audzēkņi katru vasaru piedalās nometnēs. Drīz būs ikgadējā nometne Kolkā, kuru apmeklē mūziķi no visas Latvijas.
Rundāles pašvaldības pieredzē dalās sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Kociņa:
– Rundāles novadā nav pieejamas pašvaldības organizētas vasaras nometnes bērniem, tomēr bērniem un jauniešiem vairākas dienas tiek piedāvātas dažādas radošās darbnīcas. Tradicionāli jūnijā šādas radošās darbnīcas tiek organizētas Pilsrundāles vidusskolas Mūzikas un mākslas skolas audzēkņiem. Arī teātra studijai «Savējie» – šogad jaunieši no 29. jūnija līdz 2. jūlijam piedalījās Zemgales kultūras programmas atbalstītā projekta «Kā pērlītes vainagā» iestudēšanā Viesītē. Augustā uz vairāku dienu kopā darbošanos tiek gaidīti esošie un topošie mākslinieki. Mākslas simpozijā Svitenē notiek arī nodarbības bērniem, ko vada simpozija organizētāja, gleznotāja Īra Rozentāle.
UZZIŅAI
Septiņu gadu vecumu nesasniegušu bērnu nedrīkst atstāt vienu mājās, viņš nedrīkst arī viens pats iziet ārpus mājām.
Bērni vecumā no 7 līdz 16 gadiem bez vecāku vai citu pilngadīgu personu klātbūtnes var uzturēties publiskās vietās no pulksten 6 līdz 22.
Bērnudārza pakalpojumam jābūt pieejamam visu gadu, vasaras mēneši nav izņēmums.
Brīvo laiku skolēni var pavadīt brīvā laika centrā vai publiskajās aktivitātēs, ja tādas nodrošina pašvaldības.
Visu nometņu saraksts pieejams Valsts izglītības satura centra veidotajā mājaslapā www.nometnes.gov.lv.
