Ārsts kļūst pazīstams ASV. Ludvigs Kalniņš – dzimis Bauskas apriņķī 1885. gada 8. janvārī.
Ārsts kļūst pazīstams ASV
Ludvigs Kalniņš – dzimis Bauskas apriņķī 1885. gada 8. janvārī. Vēlāk kļuvis pazīstams kā talantīgs ārsts. No 1925. gada strādājis Francijā, vēlāk – franču kolonijās Ziemeļāfrikā. 1942. gadā L. Kalniņš atgriezies Rīgā, bet divus gadus vēlāk jau nācies doties bēgļu gaitās uz Vāciju. Pēckara gados viņš strādājis starptautisko bēgļu apgādāšanas organizāciju UNRRA un IRO dienestā.
1951. gadā L. Kalniņš pārcēlies uz dzīvi ASV un specializējies tuberkulozes ārstēšanā. Viņš publicējis vairākus rakstus par veselības kopšanu un tuberkulozes ārstēšanu, rediģējis veselības kopšanas kalendāru un izdevis grāmatu par tuberkulozes ārstēšanu.
L. Kalniņa dzīves ceļš aprāvās 1968. gada 24. janvārī Ņujorkā.
Mežkopis un žurnālists
28. janvārī paiet simt gadu, kopš dzimis Arvīds Klāvsons. Viņš nāk no Mežotnes pagasta «Juskām». Pēc Jelgavas reālskolas pabeigšanas A. Klāvsons studējis Latvijas Universitātē mežkopību, bet pēc tās beigšanas kļuvis par žurnālistu. Viņš bijis «Brīvās Zemes» redakcijas loceklis, vēlāk avīzes «Rīts» atbildīgais redaktors un Radiofona informācijas daļas vadītājs. A. Klāvsons sastādījis likumu un rīkojumu rokasgrāmatu lauksaimniekiem, periodikā publicējies ar pseidonīmu Mežotnieks. Viņam tika piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis.
Kara vētras mūsu novadnieku aiznesa uz Vāciju, vēlāk uz ASV. Kā žurnālists viņš publicējies latviešu bēgļu nometņu izdevumos, bet vēlāk Amerikas latviešu laikrakstā «Laiks». A. Klāvsons nomira 1964. gada 3. janvārī Ņujorkā.
Sveicieni Mārtiņa Rītiņa mammai
24. janvārī 80 gadu jubileju nosvinēja Anglijā dzīvojošā Hermīne Rītiņa, Latvijā vairāk pazīstama kā populārā pavāra Mārtiņa Rītiņa māte. Viņa dzimusi 1920. gada 24. janvārī Panemunes pagastā. Hermīne mācījusies Jelgavas lauksaimniecības vidusskolā, 1940. gadā īsi pirms Latvijas okupācijas apprecējusies ar robežsargu Gendriku Rītiņu. Otrā pasaules kara beigās nonākusi Vācijā, pēc kara pārcēlusies uz Angliju, kur izaudzinājusi četrus dēlus.
Ģimenes rūpes netraucēja rosīgi darboties sabiedriskā lau- kā – H. Rītiņa dziedājusi korī, spēlējusi teātri, lasījusi referātus un piedalījusies izstādēs ar rokdarbiem. Visaktīvāk viņa darbojusies «Daugavas Vanagu» organizācijā.
Nu jau ilgus gadus H. Rītiņa ir Korbijas «vanadžu» kopas vadītāja. Lai jubilārei veselība arī turpmākajos dzīves gados!
