Lai gan vēsturnieku rīcībā pagaidām ir ļoti trūcīga informācija par Bausku laikposmā līdz 15. gadsimtam, tomēr dažus nozīmīgus secinājumus var izdarīt.
Lai gan vēsturnieku rīcībā pagaidām ir ļoti trūcīga informācija par Bausku laikposmā līdz 15. gadsimtam, tomēr dažus nozīmīgus secinājumus var izdarīt.
Baltijas ledusezera krasts
Pēc tam, kad no teritorijas atkāpās ledājs, kādu laiku Baltijas ledusezera senkrasts atradās Bauskas tuvumā. Tolaik, pirms apmēram 10000 gadiem, tagadējā Rīga un Jelgava atradās zem ūdens, bet Lielupes augštece, kā arī Mūsas un Mēmeles lejteces posmi veidoja dziļas, platas un ar ūdeni bagātas upes. Tajā laikā arī šeit ieradās pirmie iedzīvotāji. Šo posmu vēstures pētnieki pazīst kā vēlo paleolītu (senāko akmens laikmetu). Jāatzīst, ka mūsu novads ir viena no pirmajām vietām Latvijas teritorijā, kur savu kāju ir spēris cilvēks.
Mednieku un zvejnieku apmetnes
Šos apgalvojumus var pamatot ar atrastajiem seno cilvēku apstrādātajiem krama gabaliņiem, kas uzieti gan mūsu pilsētas teritorijā, gan tās tuvumā. Toreiz, pirms 10000 gadiem, senie cilvēki iztikas nodrošināšanai nodarbojās ar medībām un zveju, tālab dzīvošana ar ūdeņiem bagātā vietā nodrošināja pārtiku. Visvairāk tā laika atstāto liecību Bauskas tuvumā ir atrasts arheoloģiskajos izrakumos Ziedoņu parkā. Domājams, ka tur ir bijusi seno mednieku un zvejnieku apmetne. Tam laika posmam raksturīgs krama gabaliņš ir atrasts arī arheoloģiskajos izrakumos Bauskas pilskalnā. Diemžēl viena atraduma ir par maz, lai droši apgalvotu, ka pirms 10000 gadiem tajā vietā ir dzīvojuši cilvēki. Toties var apgalvot, ka tur tolaik viņi ir vismaz medījuši vai zvejojuši. Konkrētākas ziņas par senajiem iedzīvotājiem varētu sniegt jauni arheoloģiskie izrakumi mūsu pilsētas teritorijā, kuros meklētu cilvēku vissenākās atstātās liecības. Iepriekšējo gadu izrakumi Pilskalnā ir veikti tieši mūra pils būvvēstures pētīšanai, lai arī tajos šad un tad ir izdevies atrast daudz senāku laiku materiālas liecības.
Pilskalnā konstatētas arī bronzas laikmeta apmetnes paliekas, kurā cilvēki ir mitinājušies pirms aptuveni 3500 gadiem. Saprotama seno iedzīvotāju apmetnes vietas izvēle, jo upju sateces izveidotais trijstūris veido dabiski aizsargātu un labi pārskatāmu vietu, bet upes nodrošina uztura dažādošanu ar svaigām zivīm, kā arī tās kalpo par satiksmes ceļiem.
Senlietas jānodod vēsturniekiem
Arī vēlākos laikos šeit ir mituši cilvēki. Par to liecina apkārtnē un arī pilsētā konstatētie apbedījumi. Tos jau var attiecināt uz senajiem zemgaļiem. Pilnīgi iespējams, ka Bauskas teritorijā ir atradusies zemgaļu apmetne, varbūt pat pils, bet pagaidām vēl nav šai versijai iegūti pārliecinoši pierādījumi. Varbūt mūsu avīzes lasītāji var nākt palīgā un sniegt ziņas par pilsētas teritorijā nejauši atklātiem senkapiem un senlietām. Bieži vien ir nācies dzirdēt par ģimenes dārziņos atrastām senlietām, bet parasti tā ir netieša, pastarpināta un visai nekonkrēta informācija. Kā pozitīvu piemēru gribētu minēt E. Hegenbartu, kurš pagājušajā rudenī, rokot tranšeju ūdensvadam, uzdūrās senam apbedījumam un uzreiz ziņoja vēstures speciālistiem. Šādā gadījumā, izpētot atradumu tā atrašanās vietā, var iegūt daudz vērtīgas informācijas.
Nogailenas pilsnovads
18. gadsimtā, kad Zemgali iekaroja vācu kristietības nesēji, šī teritorija piederēja lielākajam zemgaļu novadam – Upmalei, ar centru Mežotnes pilī. Tajā laikā un arī vēlāk zemgaļu zemes starp Mūsu un Mēmeli tika apzīmētas par Nogailenas pilsnovadu. Nav zināms, kur atradās pati Nogailenas pils, bet vairāki senatnes pētnieki domā, ka tās atrašanās vieta varētu būt Aužeļu pilskalns Brunavā.
Hronikā min Busikes ciemu
Nevar piekrist kolēģa A. Urtāna rakstītajam iepriekšējā publikācijā par Vartbergas Hermaņa hronikā it kā minēto apdzīvoto vietu tagadējās Bauskas vietā. Šajā hronikā minēts: «Mestrs Gosvins 1348. gadā devās pret lietuviešiem Žemaitijā uz Godeginas ciematu, kas tagad saucas par Busiki.» Daži pētnieki domā, ka šis Busikes ciemats varētu būt atradies mūsu pilsētas vietā, lai gan šai teorijai nav neviena apstiprinājuma. Tāpat arī teorija, ka tolaik noteikti ir bijusi apdzīvota vieta pie Mēmeles brasla tagadējās pilsētas teritorijā, nerod apstiprinājumu nevienā 14. – 16. gadsimta dokumentā. It kā vieta pie šī brasla (vēlāko Lejasdzirnavu dambja vietā) varētu būt izdevīga šādai apmetnei, bet tam līdz šim nav atrasts neviens dokumentāls apstiprinājums, arī arheoloģiskie izrakumi tur nav izdarīti.
