Lai gan Latvijā izaugušo ābolu vietējam tirgum nepietiek, pozīcijas dokumentos sarunās ar Eiropas Savienību ir norādīts, ka augļkopībai pie mums ir perspektīva.
Lai gan Latvijā izaugušo ābolu vietējam tirgum nepietiek, pozīcijas dokumentos sarunās ar Eiropas Savienību (ES) ir norādīts, ka augļkopībai pie mums ir perspektīva.
Pašu augļu un ogu trūkst
Latvijā katru gadu vietējam patēriņam nepieciešams apmēram 160000 tonnu augļu un ogu, ieskaitot ābolus. Pērn vietējie augļi un ogas nodrošināja pašpatēriņu par 36 procentiem – 48600 t augļu un ogu, joprojām tas ir mazāk nekā mums nepieciešams.
Lauksaimniecības produktu ražošanas struktūrā augļu un ogu īpatsvars aizņem tikai dažus procentus. 1999. gadā pēc lauksaimniecības ekonomiskā kopaprēķina datiem – 3,2 procenti.
Augļkopība ir atzīta par lauksaimniecības nozari ar potenciālām iespējām ražošanas apjomu palielināšanā, konkurētspējīgas produkcijas ražošanā iekšējam un ārējam tirgum.
Augļi importa struktūrā ieņem vienu no vadošajām vietām – tie veido 11 procentu no kopējā importa. Pagājušajā gadā ievesti augļi par 28 miljoniem latu, 1999. gadā – par 18,2 miljoniem latu. Savukārt augļi un sēklas kopā pērn eksportēti tikai par 1,6 miljoniem latu.
Cenas mums visaugstākās
Latvijā galda ābolu cena pagājušajā gadā svārstījās ap 45 santīmiem kilogramā un šāda cena bija gan ziemā, gan arī rudenī – ābolu laikā. Šovasar ābolu cena pat sasniedza rekordaugstu līmeni Latvijā – 60 santīmu kilogramā. Lietuvā tajā pašā laikā ābolu kilograms maksāja 35 santīmus, Igaunijā – no 32 līdz 48 santīmiem. Labu ābolu trūkums tirgū pat sezonā liek cenai uzkāpt augstāk, nekā, piemēram, Austrijā vai pat Bulgārijā maijā pārdoti pagājušās sezonas āboli (apmēram 35 santīmi).
Savukārt Latvijas pārstrādes uzņēmumi ābolus iepērk šogad par 2 līdz 3 santīmiem kilogramā. Bauskā esošais uzņēmums «Rū- ta M» ābolus pārstrādā sulas koncentrātā un gandrīz visu saražoto pārdod ārzemēs. Lai uzņēmums būtu konkurētspējīgs Eiropas tirgū, «Rūta M» ieguvusi ISO 9001 sertifikātu.
«Rūta-M» komercdirektors Imants Tračums stāstīja, ka ābolu sulas koncentrāta cenas kopš 1999. gada ir sarukušas 2,5 rei- zes un līdz ar to arī uzņēmumam ir nācies ar katru gadu pazemināt ābolu iepirkuma cenas. Ābolu sulas koncentrāta cenu Eiropas tirgū lielā mērā nosaka Polija un Ungārija kā ābolu audzētāju lielvalsts. «Ja šajās valstīs ir laba ābolu raža, tad sulas koncentrāta cena ir zema,» secināja I. Tračums.
Visgarākais ābelīšu saraksts
Zemkopības ministrijas augkopības speciāliste Iveta Ozoliņa stāstīja, ka ES tirgū drīkst nonākt tikai tās augļu šķirnes, kas ir iekļautas «trešā pielikuma» sarakstā. Tas attieksies arī uz Latviju, kad tā iestāsies ES. Tātad, ja kāda no šķirnēm nebūs iekļauta sarakstā, to augļus nedrīkstēs pārdot… tirgū. Tā ir noteikts Eiropas Komisijas (EK) regulā Nr.920/89. Tomēr pāragri satraukties par slēgtajiem tirgus vārtiem, jo ES atšķirīgi saprot vārdu «tirgus». «Ar tirgu ir domāts tas tirgus segments, kas tiek pakļauts svaigu augļu un dārzeņu kvalitātes kontrolei. Oficiālā preču piegāde tirgum vairāk attiecas uz vairumtirdzniecības tīklu, ar sekojošo ābolu izplatīšanu veikaliem vai eksportu. Ar tirgu ES saprot preces pārdošanu ārpus saimniecības vārtiem. Sarakstā neiekļauto ābolu pārdošana atkarīga arī no tā, kurā vietā mēs noliksim šos «saimniecības vārtus», » skaidro Iveta Ozoliņa.
Eiropas Savienība daudzu gadu gaitā ir nonākusi pie piecām līdz desmit šķirnēm, kuras sarakstā atstājis izvēlīgais pircēju pieprasījums. Tāpēc EK ierēdņi ir diezgan izbrīnīti, ka Latvija viena pati vēlas iestāties ar garāku sarakstu nekā Eiropā jau ir. Latvija pieprasa iekļaut Eiropas ābeļu sarakstā šādas Latvijā audzētas šķirnes:
A grupa – sarkanās šķirnes – ‘Lawfam’; B grupa – šķirnes ar jauktu sarkanu krāsojumu – ‘Auksis’, ‘Iedzēnu’, ‘Orļik’, ‘Rubin’, ‘Alro’, ‘Antej’, ‘Belorusskoje Maļinovoje’, ‘Talvenauding’, ‘Saltanat’, ‘Zaiļijskoje’, ‘Rāja’, ‘Forele’, ‘Ilga’, ‘Noris’, ‘Stars’, ‘Atmoda’, ‘Kovaļenkovskoje’; C grupa – viegli krāsotas un svītrainas šķirnes – ‘Koričnoje Novoje’, ‘Tiina’, ‘Rudens Svītrainais’, ‘Melba’, ‘Doč Melbi’, ‘Wealthy’, ‘Žiguļovskoje’.
Latvija prasa sarakstā iekļaut arī vairākas lielaugļu šķirnes.
Mūsu valsts savu pozīciju pamato ar to, ka 90 procentu no Latvijā audzēto ābolu un bumbieru šķirņu sortimenta veidojušies no vietējās selekcijas šķirnēm un apkārtējās robežvalstīs audzētām šķirnēm. Iemesls ir ES valstīs audzēto šķirņu nepietiekamā salcietība Latvijas ziemās. Iesāktajās lauksaimniecības sarunās EK lauksaimniecības direktorāta pārstāvji ir pieņēmuši Latvijas sarakstu, bet atbilde vēl tikai gaidāma.
