Šis ir Saeimas vēlēšanu gads. Līdz oktobrim vēl ir laiks, bet diskusijas par dažādiem aktuāliem, nereti pat populistiskiem tematiem kļūst arvien biežākas.
Šis ir Saeimas vēlēšanu gads. Līdz oktobrim vēl ir laiks, bet diskusijas par dažādiem aktuāliem, nereti pat populistiskiem tematiem kļūst arvien biežākas.
Valstī ir politiķi, kuri gandrīz dzelžaini ievēro principu regulāri tikties ar vēlētājiem. Viennozīmīgi par piemēru šajā jomā varētu uzskatīt 7. Saeimas deputātu no «TB»/LNNK Juri Dobeli. Pagājušajā nedēļā viņš atkal viesojās «Bauskas Dzīves» redakcijā, lai izklāstītu savu viedokli par dažām šībrīža aktualitātēm, atbildētu uz lasītāju jautājumiem.
Kāpēc jūs šajā jomā esat tik akurāts, ņemot vērā to, ka jūsu kolēģi tā nemēdz darīt? Citu partiju pārstāvjus mēs te ceram sastapt tikai vasaras nogalē.
– Latvijā joprojām politikā, ekonomikā ir cilvēki, kuri vēlas strādāt ar ārkārtīgi lētiem paņēmieniem. Es esmu par vecu, lai uztrauktos par sevi, sava biznesa man nav. Tāpēc mans princips ir – politikā strādāt godprātīgi, regulāri, nemitīgi cenšoties uzzināt atdevi, vēlētāju domas. Mans lauciņš politikā visos laikos bijis saistīts ar latviešu vēsturi, valodu, cīņu par šo tiesību nostiprināšanu. Kaut kas šajā jomā ir paveikts. Esmu centies piedalīties arī citos procesos.
Jums noteikti būs savs komentārs par 2. februārī nodibināto jaunāko, kā viņi paši izsakās, līdz šim vislabāko partiju – «Jaunais laiks».
– Tas ir tas sāpinošākais, kas mani aizskar visvairāk. Cik viegli un lēti pozitīvajā masu apziņā ienāk jauni politiķi. Nevis ar darbu, nevis ar kaut ko sagatavotu. Es būtu ļoti priecīgs, ja politikā ienāktu spēcīgs konkurents ar labu programmu, ar kaut ko padarītu. Bet notiek ārkārtīgi banāli. Katru reizi īsi pirms vēlēšanām parādās jauna parti- ja, jauni līderi, un tikpat banāli viņi tiek iekšā Saeimā. Var lēkt no ādas ārā, runājot par šo visu. Vienmēr cilvēki nāk un balso, kaut vai ar protesta balsojumu.
Un vēl kāda iezīme, arī netīkama – sabiedrība kāri uztver katru melno, negatīvo, žultaino, pat ļauno informāciju. Pie tam pat nemēģinot saprast, kāpēc tas tā ir. Sabiedrības audzināšana – vēl viens darbalauks ne tikai politiķiem, bet arī masu saziņas līdzekļiem.
Mēs pārāk cīnāmies viens ar otru. Neesmu pret konkurenci, bet pret cīņas metodēm. Mums to daļēji nosaka apstāklis, kurš bagātāks, bet jo īpaši – kurš bezkaunīgāks. Politiķiem vajadzētu vairāk domāt, kas ar valsti, kas ar latviešiem notiks. Daudziem šķiet jau nodrāzts temats – latvieši. Jaunajā partijā, piemēram, valdē sēž cilvēks, te es domāju Krupņikova kungu, kurš savulaik ārkārtīgi negatīvi izteicies par latviešu karavīriem. Tātad viņš ietekmēs partijas ideoloģiju. Vai šāda partija spēs godīgi skatīties uz vēsturisko pagātni Latvijā?
Zemniekus satraukusi Eiropas Savienības (ES) ierēdņu nevēlēšanās mūsu lauksaimniekus uzskatīt par vienlīdzīgiem ar pārējiem.
– Lauksaimniecība mūs sāpina, partija izstrādā savu nostāju šajā jautājumā. Pie tam mēs to darām, regulāri aicinot uz tikšanos tieši lauku cilvēkus, savus aktīvistus no visiem Latvijas rajoniem. Nacionālas vērtības mums ir ne tikai kultūra un valoda. Mums jālauza galva, kā aizstāvēt latvisko dzīvesveidu, kā neskriet modernai Eiropai pakaļ un strauji nesamazināt iedzīvotāju skaitu laukos. Partija šajā jautājumā centīsies realizēt savu ietekmi.
Arvien tuvāk nāk 2004. gads, kad tautai referendumā būs jāpasaka «jā» vai «nē» Eiropas Savienībai. Ja nu cilvēki pasakā «nē»? Vai ir variants, ko darīt tālāk?
– Tad tas nozīmēs, ka politiķi Eiropā un arī Latvijā nav savu darbu izdarījuši labi. Ar tautu ir jārunā jau tagad. Cilvēki ir konservatīvi. Nevar nākt ar lētiem solījumiem, ka iestāsimies ES un uzreiz būs nezin kāds uzplaukums. Ir jāprot parādīt, kāda būs reālā dzīve ES. Man dažreiz krīt uz nerviem ES un arī mūsu ierēdņu pašpārliecinātība: «Jums ir jāizdara tas un tas, un tas, tad jūs tiksit ES. Ja to neizdarīsit, tad jūs nekur netiksit.» Vai tā ir demokrātija? Tā ir uzspiešana. Mūsu partijai bieži ir strīdi ar tiem politiķiem, kuri ir gatavi smaidīt par jebkuru ES ierēdņu prasību.
Tātad jūs neatbalstāt arī prasību par izmaiņām vēlēšanu likumā?
– Neredzu vajadzību svītrot valodas prasmes normu vēlēšanu likumā. Mūsu apvienībā nav bijuši citi viedokļi. Šāds nosacījums ir likumā ietverts, un mums ir jāpamato ekspertiem, kāpēc šī norma ir tur iekšā, nevis uzreiz jāpiekrīt pirmajam aizrādījumam un jādomā, kā no šī nosacījuma atkāpties.
Kāpēc neviens neatgādina, kā šeit daudzi kļuva par Latvijas Republikas pilsoņiem? Tā ir ļoti raiba sabiedrība, no kuras joprojām neesam sagaidījuši atdevi, nu vismaz latviešu valodas apguves jomā. Vēl gribētu pievērst uzmanību, kāpēc šāds satraukums ir tieši šobrīd, ja izmaiņas likumā ir kopš 1995. gada. Atcerēsimies, kā viss te notiek. Mums teica, ka ir slikts Pilsonības likums, mēs to mainījām. Solīja, ka tā būšot pēdējā prasība. Nepagāja necik ilgs laiks, nāca valodu likums, atkal tā pati dziesma. Tuvojoties 2004. gadam, sāksies runas par izglītības likumu. Nebrīnīsimies, ja pēc neilga laika parādīsies prasība piešķirt balsstiesības pašvaldību vēlēšanās nepilsoņiem.
Šajā sakarā tiek minēts it kā pozitīvais Igaunijas piemērs.
– Mums nevajag citu pozitīvos piemērus. Pie tam Igaunijā tagad ir tik sarkana vara, es nezinu, ar ko tas ekonomiski beigsies. Arī Lietuvā ir samērā sārta valdība, un ekonomiski Lietuvai tas nenāk par labu. Ja mēs esam izvēlējušies brīvā tirgus ekonomiku, tad šāda kreisā domāšana stingri traucē.
Vai šajos procesos Krievijas ietekme ir liela?
– Jā. Krievijas ietekme Eiropas Padomē (EP) naudas izteiksmē nav maza. Krievi algo savus darbiniekus, visus tulkus. Krievu valoda skan no tribīnes EP. Regulāri krievu valodā runā ne tikai Krievijas, bet arī Ukrainas, Baltkrievijas, Kaukāza valstu pārstāvji, jo viņi ir par slinku, lai iemācītos angļu valodu, viņiem ir ērti runāt krievu valodā. Rietumvalstu pārstāvji draudzīgi izturas pret Krieviju, jo svarīga ir tikai viena nianse – tirgus. Viņi nebaidās no Krievijas militārā potenciāla, kas ir stipri sarucis, tos interesē milzīgie naftas, gāzes lauki, meži.
Kā jūs vērtētu savas partijas Bauskas nodaļas darbu?
– Pēdējos divos gados esam īpašu vērību pievērsuši, lai mūsu partijas rindas pieaugtu arī ārpus Rīgas, tajā skaitā arī Bauskā. Varu nosaukt trīs cilvēkus, kuri ir raksturīgi šai nodaļai: Pēteris Gabrilovičs – ievēlēts Bauskas Domē atbildīgā amatā, Raitis Ābelnieks – mierīgs sava darba darītājs, bez liekām ārišķībām prot savas domas pateikt. Trešo gribētu minēt Intu Baltgalvi – enerģisku, aktīvu kundzi, kura ir ļoti pazīstama Bauskas sabiedrībā. Kopš R. Ābelnieks kļuvis par vadītāju, nodaļa sākusi darboties krietni labāk. Mūsējie tiekas ar dažādām grupām rajonā. I. Baltgalves aprūpē ir politiski represētie, pensionāri, nodarbinātības jautājumi. Pētera Gabriloviča darbību es īpaši nekomentēšu, tā ir pārāk plaša. Notiek arī partijas rindu papildināšana. Mēnesī visā valstī savās rindās uzņemam ap 40 līdz 50 biedru, tostarp arī Bauskas rajonā.
Ko atbildētu tiem satrauktajiem Bauskas rajona iedzīvotājiem, kuriem liegta iespēja dzirdēt Latvijas Radio 1. programmu? Jaunu uztvērēju iegādei naudas nepietiek, un tas ir fakts, ko cilvēkiem nevar pārmest.
– Par šo jautājumu vajadzēja daudz skaļāk runāt pagājušajā vasarā, kad tika veidots šī gada budžets. Nu esam fakta priekšā. Mēs cenšamies apzināt, cik tādu cilvēku ir, arī Bauskas rajonā. Partijas iespēju robežās dāvināsim šos radioaparātus. Ja tas būs ārkārtīgi liels skaits, varbūt būs jādomā par budžeta labojumiem.
