Kāds necerēts prieks! Mūsu lappusītei savus darbus atsūtījuši 27 jauni zīmētāji. Vislielāko saini saņēmu no Dartijas sākumskolas – 27 pašportretus.
Kāds necerēts prieks! Mūsu lappusītei savus darbus atsūtījuši 27 jauni zīmētāji. Vislielāko saini saņēmu no Dartijas sākumskolas – 27 pašportretus. Otrs sūtījums bija no Bauskas Mākslas skolas sagatavošanas grupas. Visjaunākā zīmētāja ir Krista Krūmiņa. Viņai tikai četri gadiņi. Šoreiz nevarēšu uzskaitīt visus, kuri atsūtīja redakcijai darbiņus. gluži Vienkārši avīzē nepietiks vietas. Varu tikai piebilst, ka no Jāņa Baradaka saņēmu divus pašportretus un ļoti jauku vēstulīti. Paldies!
Ziemas olimpiāde Japānas pilsētā Nagano beigusies. Mūsu sportisti atgriezušies mājās. Kā biju solījusi, nedaudz pastāstīšu par Japānu. Nākamreiz «aizceļosim» uz kādu citu zemi.
Visvairāk mani pārsteidz japāņu cīkstoņi. Japānā ir ļoti sens spēkošanās veids, kur divi vīri viens otru mēģina izgrūst no apļa. To sauc par sumo. Zini, kas man liekas dīvaini? Tie sportisti ir briesmīgi resni. Daži sver pat vairāk nekā 200 kilogramu. Ja es satiktu kādu sumo cīkstoni, man būtu bail. Mēs neesam pieraduši pie tādiem milzeņiem. Dīvaini, taču japāņu lielākā daļa ir mazi un trausli. Sumo cīkstoņi droši vien daudz ēd.
Es brīnos arī par to, ka īsts japānis neguļ gultā, bet uz salmu paklājiņa. Paklājiņu sauc par tatami. Japāņu dzīvokļos tikpat kā nav mēbeļu. Arī dzerot tēju, viņi sēž uz grīdas. Japāņi neko nedara steigā. Tējas dzeršana ir īpaša ceremonija. Namatēvs apsēžas uz grīdas, viņa ciemiņi dara tāpat. Tad viņi lēni un nesteidzīgi sarunājas par tējas garšu, smaržu, par krūzītēm. Namatēvs parasti dzer no krūzes, kas mantota no senčiem. Jo vecāka krūzīte, jo vērtīgāka tā kļūst. Tējas trauki gatavoti no porcelāna un apgleznoti ar putnu, zvēru un puķu attēliem.
Vai tev ir sava iemīļotā krūzīte? Kāda tā izskatās? Domājot par japāņiem, tu varētu uzzīmēt arī savu tējas krūzi.
LAURA
