SIA «Bauskas klēts» maizes ceptuvi ir novērtējusi Pārtikas un veterinārā dienesta komisija, un uzņēmums izturējis atzīšanas kritērijus.
SIA “Bauskas klēts” maizes ceptuvi ir novērtējusi Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) komisija, un uzņēmums izturējis atzīšanas kritērijus.
Tādējādi ceptuve saņem atzīšanas apliecību, kas apstiprina tās atbilstību Eiropas Savienības pārtikas ražošanas higiēnas standartiem.
Šo faktu “Bauskas Dzīvei” apstiprināja PVD augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības daļas vadītāja Ieva Kļavinska. Viņa arī precizēja, ka atzīšanu pagaidām saņēmusi pirmā un vienīgā maizes ceptuve no Bauskas rajona.
Process turpinās
I. Kļavinska pauda pārdomas, kas radušās, vērtējot pārtikas ražošanas uzņēmumus un apkopojot neatbilstības ES higiēnas standartiem. Viņasprāt, PVD prasības nereti tiekot pārspīlētas un bailes no atzīšanas esot veltīgas. Pēc vērojumiem mācībās I. Kļavinska secina, ka speciālisti ne vienmēr iedziļinās lietu būtībā. Piemēram, ja ir runa par gludām un tīrāmām virsmām, tad netiek norādīts konkrēti, kādi materiāli jāizmanto. Tas attiecas gan uz telpu apdari, gan darbgaldiem. Arī paškontroles sistēmas sakārtošana vajadzīga uzņēmumiem ne jau tāpēc, lai to atrādītu PVD speciālistiem. Nereti dokumentācijas izstrādē trūkst loģiskas pieejas.
Līdz 2006. gadam pārtikas ražošanas uzņēmumiem jāiz iet atzīšanas procedūra, uzsver I. Kļavinska.
Zem viena jumta
Aplūkojot “Bauskas klēts” ceptuves telpas, kuru izskats manāmi pārvērties salīdzinājumā ar senāko veidolu, jāatzīst, ka ir paveikts ļoti liels darbs. Vecā ēka atsvaidzināta ar jauniem, mūsdienīgiem materiāliem. Iekarināmie griesti noliktavu un cehu padarījuši mājīgāku. Ceptuves vadītāja Antra Kleinovska sacīja: “Divas reizes neilgā periodā jutām īpašu spriedzi un domājām – ja izturēsim šo pārbaudījumu, tad gan būs labi. Pirmais sarežģītais pārmaiņu posms bija, nepārtraucot ražošanu, cepšanu pārvietot uz bijušā maizes kombināta telpām. Tas tiešām prasīja daudz pūļu, bet izdevās. Pēc tam gatavojāmies atzīšanai, un šajā procesā atkal bija līdzīgas izjūtas.” Kolēģes sacītajam pievienojas arī Melita Ruhocka, ceptuves vadītājas vietniece: “Šķita, nepilna gada laikā tādas pārmaiņas ir gandrīz neiespējamas.”
Pārkārtojumi vēl saistījās ar personāla un maizes cepšanas apjoma samazināšanu, jo uzņēmumā tika veikti aprēķini par nerentabliem un ekonomiski izdevīgiem maršrutiem. Biznesa intereses tika saskaņotas ar ražošanas procesu.
Paškontroles sistēma
SIA “Bauskas klēts” valdes loceklis Viktors Skrebelis uzskata: “Protams, vajadzēja prāvus ieguldījumus, lai saremontētu tik vecu ēku. Šo darbu, pieaicinot kvalificētus palīgus, veicām pašu spēkiem. Tādējādi bija iespējams samazināt pārbūves izmaksas. Vecajā ēkā ir ielikts jauns “saturs” – sienas, griesti, grīdas klājums, darbgaldi. Ievērojot atzīšanas prasības, ceptuves plānojumā īstenots plūsmas princips, izveidotas atsevišķas līnijas baltās un rupjās maizes cepšanai.”
V. Skrebelis uzsver, ka pārkārtojumu īstenošanai bija iepriekš radīti nosacījumi. Veidojot maizes ražotni, iekārtas gādātas Eiropas valstīs, un tās atbildušas atzīšanai. No mazās ceptuves uz lielo tika pārvietotas Vācijas firmas “Revent” ražotās krāsnis, kas jau bija dažus gadus labi kalpojušas. Uzņēmums jau pirms atzīšanas modernizējis maizes iesaiņojumu, kaut arī tas izmaksā dārgi, tāpat kā sertificētas iekārtas un materiāli, kas saistīti ar ražošanas procesu.
Paškontroles sistēma izstrādāta un darbojas kompleksi – no izejvielas līdz gatavam produktam, kā tas nepieciešams saskaņā ar atzīšanas nosacījumiem. Gatavojoties atzīšanai, bija jāsakārto arī ļoti plaša dokumentācija, kas prasīja daudz laika. Tehnoloģe Ināra Labecka, kurai ir ilggadēja pieredze, šo uzdevumu veica neatlaidīgi un precīzi.
Apstākļi regulē
Pārrunājot “Bauskas klēts” piemērošanos tirgus situācijai, skanēja arī šādi vārdi: “jācīnās ar zobiem un nagiem”, kā var samēroties “zvirbulis ar ērgli”? Runa ir par lielajiem uzņēmumiem, ar kuriem grūti konkurēt mazākiem maizes cepējiem. Īpaši netaisnīgi tas izpaužas tirgus sadalē, ko Bauskā jūt krasāk nekā citu rajonu centros. Proti, lieltirgotavās vietējo maizes ražotāju produkciju nepārdod. Un tā uzņēmums paliek neizdevīgā pozīcijā, sadarbojoties ar mazākiem tirgotājiem. Tas sadrumstalo piegādi un paaugstina izmaksas.
“Bauskas klēts” galvenie speciālisti nezina, kādas garantijas var būt mazajām ceptuvēm. V. Skrebelis ar viņam raksturīgu filosofisku pieskaņu secina: “Apstākļus neregulējam, tie mūs regulē.” Pašlaik uzņēmumam ir savas priekšrocības, kas ļauj jūtami nepaaugstināt maizes cenu. Proti – paši audzē un iepērk graudus, ražo miltus, pašiem ir sava ekspedīcija.
Kaut arī ražošana sašaurinājās, maizes cepšanas apjoms tomēr atjaunojas. A. Kleinovska sacīja: “Tiešām esam pateicīgi veikaliem un pircējiem, kas izvēlas mūsu produkciju. Nesen uzņēmumā viesojās darbinieki no akciju sabiedrības “Bauskas tirgotājs”, kuras veikalus apgādājam ar maizi. Vēl man prieks, ka mūsu cepto maizi pircēji pazīst.”
Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Rolands Vinogradovs pozitīvi vērtē sadarbību ar akciju sabiedrības “Hipotēku banka” Bauskas filiāli. Vienmēr izdevies saņemt finanšu resursus, ar kuriem nodrošināta uzņēmuma attīstība.
***
Uzziņai
– “Bauskas klēts” piedāvā 40 nosaukumu baltmaizes un rupjmaizes izstrādājumu;
– savu produkciju piegādā Bauskas, Jelgavas, Dobeles, Tukuma rajona, Rīgas veikaliem;
– “Bauskas klēts” ražotie augstākā labuma kviešu milti 2003. gadā Latvijas Tirgotāju asociācijas rīkotā pārtikas kvalitātes konkursā ieguva otro vietu valstī.
