Pagājušais mācību gads jau ieiet vēsturē, bet skolēnu un pedagogu darba dziļāks izvērtējums vēl tikai būs.
Pagājušais mācību gads jau ieiet vēsturē, bet skolēnu un pedagogu darba dziļāks izvērtējums vēl tikai būs. «Bauskas Dzīve» aicināja vairāku mācību priekšmetu metodisko apvienību vadītājus jau tagad sniegt padarītā īsu pārskatu.
Latviešu valodas un literatūras skolotāju metodisko apvienību jau divdesmito gadu vada Bauskas 1. vidusskolas skolotāja VIJA CERUSA.
Viņa ir atteikusies no apvienības darba standartprotokola un iekārtojusi ar fotogrāfijām papildinātu dienasgrāmatu, kurā interesanti ieskatīties pat ar skolu nesaistītam, piemēram, žurnālistam.
Šajā mācību gadā pedagogi meklējuši jaunus ceļus, kā veiksmīgāk izvērtēt un novērtēt skolēnu mācību darba sasniegumus, iepazinušies ar skolotāju maģistru pieredzi, viesojušies vairākās skolās. Notikuši gadskārtējie skatuves runas konkursi. Latviešu valodas un literatūras rajona olimpiādē piedalījušies 116 skolēnu, valsts olimpiādē – trīs, novada olimpiādē – deviņi audzēkņi. Īpaši iepriecinājušas 9. klašu skolēnu veiksmes. Tomēr rakstveida eksāmens dzimtajā valodā atklājis mūsdienu problēmu: bērni nelasa, līdz ar to neprot pareizi rakstīt, vērojama vārdu krājuma un domāšanas nabadzība.
Joprojām skolām nav izstrādāta gramatikas mācīšanas metodika, un skolotāji strādā katrs pēc savas programmas, vidusskolām joprojām nav latviešu valodas un literatūras programmas standarta, tāpēc apvienība izstrādājusi metodiskus padomus. Taču pat daudzie «nav» nenomāc pedagogus. Diemžēl nereti guvumā nav pat morāla gandarījuma, jo bērnu atdeve ne vienmēr ir proporcionāla pedagogu pūliņiem.
Matemātikas skolotāju metodiskās apvienības vadītāja, Uzvaras vidusskolas skolotāja JOHANNA ADAKOV-SKA:
– Šī ir viena no lielākajām skolotāju apvienībām un, manuprāt, draudzīgākā. Jau trešo gadu jūlijā tiek organizēta rajona matemātiķu nometne labākajiem 5. – 10. klašu skolēniem. Šogad tā būs Bauskas 1. un 2. vidusskolā. Nometnē bērni papildina zināšanas ne tikai nestandarta uzdevumu risināšanā, bet arī informātikā un angļu valodā. Finansiāli daļēji nometni atbalsta pagastu pašvaldības, Bauskas Dome – ar lielāku atlasi.
Valstī arvien vairāk skolēnu piedalās olimpiādēs (šogad 3016). Labākie rezultāti valsts atklātajā olimpiādē no mūsu rajona bija Vecumnieku, Pilsrundāles, Bauskas 1. un Uzvaras vidusskolai. Ļoti labi, ka rajona Padome atvēl līdzekļus olimpiāžu uzvarētājiem, apbalvoto vietu ieguvējiem un arī skolotājiem. Desmit, piecpadsmit latu lauku bērnam ir liela bagātība.
Apmēram 30 skolotāju katru gadu mācās metodiskās apvienības organizētajos kursos. Visbiežāk aicinām lektorus pie sevis, īpaši praktiķus, jo profesoru sarakstītās grāmatas ir pārāk sarežģītas.
Šogad 12. klasēm matemātika bija izvēles priekšmets, tāpēc ap centralizēto eksāmenu mazāks tracis.
Nesaprotama ir neuzticēšanās priekšmeta skolotājam: centralizētā matemātikas eksāmena saturu skolotājs drīkst uzzināt tikai… pēc mēneša, kad visi darbi Rīgā būs izlaboti.
Vēstures skolotāju metodiskās apvienības vadītāja, Uzvaras vidusskolas skolotāja LIGITA BŪMEISTARE:
– Vēsturi rajona skolās māca 35 skolotāji, bet visiem tas nav pamatdarbs. Priekšmetā iekļautas arī civilzinības un politika un tiesības. Šajā mācību gadā pirmo reizi notika Zemgales novada vēstures olimpiāde 9. klasēm, lai pievērstu skolotāju uzmanību vēstures jautājumu apguvei, jo pavasarī 9. klasēm bija kombinēta ieskaite vēsturē un sociālajās zinībās. 12. klasēm jākārto izvē- les centralizētais vēstures eksāmens.
Sanāksmēs esam klausījušies vairākas lekcijas par Eiropas Padomi, Eiropas Savienību, vēsturnieka A. Urtāna pētījumu par ebreju likteni mūsu rajonā, Latvijas Universitātes pasniedzēja M. Mozera lekciju «Latvija ceļā uz Eiropu». Katru gadu kāds pasākums vēsturniekiem notiek Novadpētniecības un mākslas muzejā. Par to paldies direktorei B. Šulcei.
Skolām vairs nav iemesla žēloties par grāmatu trūkumu, ja tikai ir nauda. Bet ir cita vaina. Divas stundas nedēļā ir par maz, lai aptvertu pasaules un Latvijas vēsturi. Turklāt kombinētajā ieskaitē 9. klasēm proporcionāli vairāk jautājumu bija civilzinībās nekā vēsturē, bet civilzinībām atvēlēta tikai viena stunda nedēļā…
Informātikas skolotāju metodisko apvienību vada Iecavas vidusskolas skolotājs EDGARS ŠMITS:
– Visās rajona skolās ir iekārtotas datorklases, strādā skolotāji informātikas speciālisti, arī citu mācību priekšmetu pasniedzēji. Datortehnika galvenokārt tiek saņemta no Latvijas Izglītības informācijas sistēmas (LIIS) pie Latvijas Universitātes, ievērojot skolēnu skaitu un citus faktorus.
E. Šmits informēja, ka profilkursu mācās Misas, Uzvaras vidusskolā, Iecavas internātpamatskolā, Vecsaules un Codes pamatskolā. Datorzinības apgūst 7. klašu, dažās skolās – 5. līdz 7. klašu audzēkņi – viena stunda nedēļā. Desmitām klasēm obligāta ir lietišķā informātika. Tās pamatkursu apgūst vienu gadu, vēlāk to var darīt fakultatīvi.
– Par lietišķo informātiku mūsu skolās ir vislielākā interese. Rīkojam šī priekšmeta olimpiādes – tikai rajonā, jo valsts mērogā notiek programmēšanas olimpiādes.
Dažkārt raizes sagādā tehnika. LIIS datori ir visai nestabili. Labi, ja skolas pašas var iegādāties modernāku tehniku. Pagaidām daudzās skolās nav nodrošināta pieeja internetam, izmantojot izdalītās līnijas vai bezvadu sakarus. Situācija mainīsies, kad tiks realizēts projekts par interneta rajona pārklājumu, tam pievienojot pašvaldības, skolas un bibliotēkas.
Datorcentrā Bauskā informātikas lietpratēji apmāca pedagogus un citus speciālistus datorzinībās, sniedzot arī priekšstatu par informācijas tehnoloģijas nozīmi un tās perspektīvām. Metodiskā apvienība palīdz skolās datorus izmantot arī valodniekiem, mūzikas, rasēšanas, matemātikas, ģeogrāfijas un citiem skolotājiem.
