Dabas dzīļu bagātības tikai šķiet neizmērojamas, visam ir savs mērs. Saprātīgi jāizturas pret apkārt esošo, jācenšas to saudzēt, nevis postīt vai piesārņot.
Dabas dzīļu bagātības tikai šķiet neizmērojamas, visam ir savs mērs.
Saprātīgi jāizturas pret apkārt esošo, jācenšas to saudzēt, nevis postīt vai piesārņot. Dabas aizsardzības pusē ir arī mūsu likumdošana. Pārdomas pauž Jelgavas reģionālās vides pārvaldes Bauskas daļas vadītājs, vecākais inspektors ĒRIKS KLĪVS.
Miglojot laukus, piesārņo ūdeņus
– Bauskas rajonā pēdējos gados arvien biežāk sastopami nepareizi ķīmisko vielu un patvaļīgi pazemes ūdens lietošanas gadījumi. Ūdens no dziļurbumiem, kas dziļāki par 20 metriem, tiek iegūts bez speciālas atļaujas. Degvielas rezervju cisternas uzstādītas un degviela glabāta nereti tieši upes vai upītes piekrastes zonā, to piesārņojot. Tie visi ir nopietni pārkāpumi.
Šī gada jūnijā Viesturu pagastā konstatēts gadījums, kad, miglojot laukus nezāļu iznīdēšanai, ķīmiskās vielas ir lietotas ne tikai lauku platībās, bet arī Liepāres upes desmit metru aizsargzonā un pat pusjoslā no upes krastu nogāzes.
Latvijas Republikas Ministru kabineta 1997. gada 22. aprīļa noteikumos nr. 155 (noteikumi par ūdens lietošanas atļaujām) 5. pielikumā minēts, ka Liepāres upīte ir 43 kilometru gara. Savukārt «Aizsargjoslu likums» (pieņemts 11.03.1997.) noteic, ka 25 – 100 kilometru garām upēm minimālais aizsargjoslas platums ir ne mazāks kā 100 metru platā joslā gar katru krastu. Aizsargjoslas platumu nosaka pēc skaidri izteiktā stāvā pamatkrasta (vai gada vidējā ūdens līmeņa) no tā augšējās krants. Visi aizsargjoslas noteikumi attiecināmi arī uz teritoriju starp ūdens līmeni un vietu, no kuras mēra aizsargjoslas platumu.
Urbšana tikai ar atļaujām
Šajā pašā likumā noteikti aprobežojumi ūdenstilpņu un ūdensteču aizsargjoslās. Tur aizliegts izvietot minerālmēslu, pesticīdu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas. Desmit metru platā joslā gar upi aizliegts lietot mēslošanas līdzekļus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus. To pašu nosaka arī 1995. gada 30. jūnijā pieņemto «Augu aizsardzības līdzekļu tirdzniecības un lietošanas noteikumu» 6. punkta 3. apakšpunkts.
Lieta par gadījumu Viesturu pagastā pašlaik tiek izmeklēta un vainīgās personas tiks sauktas pie atbildības, piemērojot sodu līdz Ls 150.
Pienākumi jāievēro arī ūdens lietotājiem. Tos nosaka «Likums par dabas resursu nodokli» un «Likums par dabas dzīlēm». Vispirms ir jāsaņem atļauja par dziļurbuma ūdens lietošanu, tad regulāri reģionālajai vides pārvaldei jāsniedz pārskats, noteiktajos termiņos vai pēc pieprasījuma jāsniedz objektīvi ūdens lietošanas uzskaites dati. Ūdens lietošana, urbumu urbšana bez nepieciešamajām atļaujām ir arī likuma «Par dabas resursu nodokli» daudzu pantu pārkāpums.
