Latvijas Republikai jāgarantē kopējā valsts drošība.
Latvijas Republikai jāgarantē kopējā valsts drošība. Tas ir grūts uzdevums, bet vieglāk veicams, iekļaujoties Eiropas, transatlantiskajās un citās starptautiskajās politiskajās, ekonomiskajās, drošības un aizsardzības struktūrās. Tālāk – par to, kā tas notiek.
Eiropas Savienība garantētu drošību
Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) garantētu mieru un stabilitāti, ekonomiskās labklājības palielināšanu un sociālās labklājības nodrošināšanu, kas ir priekšnoteikums Latvijas saimniecības, zinātnes, izglītības un kultūras straujākai attīstībai. Tomēr tāda garanta sniegšanai arī no mums tiek prasīts. Lai sāktu aktīvas sarunas par iestāšanos ES, Latvijai jāizpilda trīs Kopenhāgenas kritēriji, proti:
l jānodrošina stabila institucionālā sistēma, kas garantētu demokrātiju, likuma varu, cilvēktiesību un minoritāšu tiesību ievērošanu;
l jānodrošina funkcionējoša tirgus ekonomika un konkurētspēja ES iekšējā tirgū;
l jānodrošina spēja pārņemt ES tiesību un pienākumu kopumu un jāatbalsta politiskās, ekonomiskās un monetārās savienības mērķi.
Tam visam vēl pievienojas Madrides kritērijs, kurš paredz atbilstošu un funkcionējošu valsts pārvaldes sistēmu. Izpildot šos nosacījumus, Latvija sasniegtu gan iekšējo valsts progresu, gan tiktu uzaicināta uz sarunām, kam sekotu uzņemšana ES.
Sagatavošanās uzņemšanai NATO
Ļoti atzinīgi jāvērtē fakts, ka paralēli šiem centieniem iestāties ES, Latvija aktīvi darbojas pasaules un Eiropas starptautiskajās organizācijās – Baltijas jūras valstu padomē, Starptautiskajā parlamentu apvienībā, Eiropas padomē, Organizācijā drošībai un sadarbībai Eiropā un Apvienoto Nāciju Organizācijā. Arī iestāšanās ANO Latvijai ir ļoti nozīmīga, tā nodrošina un uztur mieru, veicina draudzīgu attiecību veidošanos un sadarbību. Piedaloties daudzās ANO programmās (tādās kā UNEP, UNICEF, UNESCO, UNHCR, UNDP), Latvija sekmē zinātnes, izglītības, kultūras, vides aizsardzības u. c. jomas.
Lai sagatavotos uzņemšanai NATO, nepieciešama mērķtiecīga dalība Ziemeļatlantijas sadarbības padomē un programmā «Partnerattiecības mieram», kura palīdz Baltijas valstu bruņotajiem spēkiem pierast pie Rietumu strukturālo apmācību stila un labāk integrēties Rietumu struktūrās.
Sadarbība drošības jautājumos tiek ļoti akcentēta, un tuvākajā nākotnē paredzēti daudzi jauni projekti – par vienotu gaisa telpas izveidi, par sadarbību jūras flotes jautājumos u. c. Taču ir viens svarīgs faktors, kas runā pret NATO paplašināšanu, proti, Krievijas negatīvā nostāja. Savukārt Latvijas pusē ir viens «trumpis», kas varētu veicināt mūsu uzņemšanu, jo tas pasaules acīs tiek augstu vērtēts, – Latvijas neatkarības atjaunošana mierīgā ceļā. Tas liek uz Latviju raudzīties citādi un saprast, ka mūsu drošības politika atbilst vispārpieņemtām normām.
Baltijai jāmeklē saskarsmes punkti
Latvijas Republikas ārpolitikā izceļama ir Baltijas valstu sadarbības padziļināšanas politika. Tās rezultātā ir izveidotas un nostiprinātas Baltijas sadarbības institūcijas – Baltijas Asambleja un Baltijas ministru padome.
Izveidota vienota ekonomiskā telpa (noslēdzot brīvās tirdzniecības līgumus, vienojoties par ārpustarifu barjeru atcelšanu tirdzniecībā un parakstot līgumu par vienotu tranzītprocedūru). Tiek apspriesta arī vienota enerģētikas tirgus veidošanas iespēja. Latvija pieņēmusi arī kopīgas robežkontroles organizēšanas lēmumu, kam ir svarīga nozīme vienotas Baltijas valstu telpas veidošanā. Tāpat Latvija atbalsta Baltijas valstu sadarbību ES iekšlietu un tieslietu, un aizsardzības jomā, īstenojot BALTBAT, BALTDEFCOL, BALT-NET un BALTRON projektus.
Jāpiebilst, ka viens no Baltijas valstu turpmākās sadarbības pamatvirzieniem ir Baltijas valstu aizsardzības vienību pietuvināšana NATO standartiem. Tik kopīga un maksimāli saskaņota Baltijas valstu drošības politika atbilst LR pirmā ārlietu ministra Zigfrīda Meierovica iecerei. Jau tālajos 20-tajos gados bija centieni izveidot ārējā apdraudējuma novēršanas mehānismu, saliedējot Baltijas valstis. Par spīti toreizējām plāna realizācijas neveiksmēm, mūsdienās ir panākta plaša sadarbība ne tikai militārā, bet arī politiskā un ekonomiskā jomā, kas ir veicinājusi visa Baltijas jūras reģiona attīstību kopumā.
Dalība finansu un ekonomiskajās organizācijās
Vēl viens Latvijas Republikas ārpolitikas pamatvirziens, ko vērts uzsvērt, ir saimnieciskās dimensijas tālāka padziļināšana. Svarīga šajā procesā ir aktīva darbība starptautiskajās finansu un ekonomiskajās organizācijās. Tādējādi tiek nostiprināts brīvais tirgus, piesaistot investīcijas, veicināts eksports. Kā dažas no šīm organizācijām var minēt Pasaules Tirdzniecības Organizāciju (PTO), Organizāciju ekonomiskai sadarbībai un attīstībai (OECD), Starptautisko valūtas fondu, Pasaules rekonstrukcijas un attīstības banku, kā arī Eiropas rekonstrukcija un attīstības banku.
Sevišķa nozīme ir Latvijas iestāšanās faktoram PTO un mērķtiecīgai virzībai uz OECD. Dalība PTO nozīmē, ka Latvijai ir vislielākās labvēlības režīms tirdzniecībā ar 131 valsti. Šī dalība dod pārliecību mūsu ražotājiem par tirdzniecības partnera likumdošanas stabilitāti, jo PTO dalībvalstīm ir vienots likumu un normu kopums. Arī valstis, kas atrodas iestāšanās porcesā, piemēram, Krievija un NVS valstis, būs spiestas ievērot PTO tirdzniecības likumdošanas prasības. Šī organizācija Latvijas ražotājiem dod garantijas, ka tirdznieciskās attiecības neietekmēs dažādi politiski apsvērumi.
L. RŪĶE,
Spīdolas ģimnāzijas absolvente, dzīvo Gailīšu pagastā,šogad strādā un mācās
Vācijas pilsētā Vupertālē
