Latvijas zemnieku lielākās daļas vārdā šo vēstuli Jums raksta Centriskā partija Latvijas Zemnieku savienība – otra vecākā politiskā partija Latvijā.
Latvijas zemnieku lielākās daļas vārdā šo vēstuli Jums raksta Centriskā partija Latvijas Zemnieku savienība – otra vecākā politiskā partija Latvijā.
Jūsu runa, kas teikta Berlīnē «Zaļās nedēļas» laikā, izraisījusi asas diskusijas Latvijas lauksaimnieku aprindās. Mēs Jūs Latvijā esam iepazinuši kā konsekventu Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās aizstāvi. Zinām, ka līdz ar Austrijas ienākšanu ES un it īpaši ar Jūsu stāšanos komisāra amatā, ar programmas «AGENDA-2000» izstrādāšanu, ilgtspējīga lauksaimniecība Eiropā ieguvusi reālas aprises. Jūs, Fišlera kungs, personīgi esat uzturējies arī Latvijā, viesojoties mūsu zemnieku mājās, lieliski sapraties ar to saimniekiem un esat atstājis par sevi vislabākās atmiņas. Pašlaik Latvija centīgi strādā, lai pielāgotu ES prasībām lauksaimniecības likumdošanu, un šajā jomā, pateicoties arī Jūsu atbalstam, ir ievērojami tuvinājusies ES prasībām.
Savā runā Jūs, Fišlera kungs, pareizi uzsvērāt, ka lauksaimniecību nedrīkst atstāt brīvā tirgus patvaļai, kas novestu pie tās koncentrēšanās dažos visizdevīgākajos reģionos. Jūs uzslavējāt kandidātvalstis par to ekonomikas pieaugumu, kas desmit gadu laikā bijis ievērojami straujāks par palielinājumu pašās ES dalībvalstīs. Piebildīsim, ka Latvijā pagājušajā gadā šis pieaugums bija vislielākais no visām kandidātvalstīm.
Tieši tādēļ Latvijas lauksaimniekiem nekādi nav izprotama un pieņemama Jūsu runas turpinājumā izteiktā doma, ka kandidātvalstīm arī pēc to uzņemšanas ES jāpiemēro atšķirīgi atbalsta maksājumi un to saņemšanas nosacījumi, ka tiešie maksājumi jaunajām dalībvalstīm pēc iestāšanās nedrīkstētu būt tik lieli kā pašreizējām ES dalībvalstīm.
Latvijas zemniekiem pēdējos desmit gados nācies piedzīvot ļoti lielas pārmaiņas un daudzkārt pārkārtot saimniecību pat tad, kad viņu rīcībā gandrīz nav bijuši līdzekļi. Ļoti daudziem tas nav izdevies. Toties tie, kas izdzīvojuši, labi zina, ka saņemtās piemaksas jāieliek ražošanas attīstībā, nevis «noēšanai» un pašreizējo struktūru saglabāšanai, no kā Jūs baidāties. Tāpat aplams ir pieņēmums, ka zemnieks šo piemaksu dēļ pelnīs daudz vairāk nekā citās nozarēs strādājošie un tas radīs sociālos satricinājumus. Speciālisti aplēsuši, ka Latvijas lauksaimniecība ik gadu tiek nodeldēta par 300 miljoniem latu (536 miljoniem eiro), kamēr subsīdijās saņem nedaudz vairāk par 20 miljoniem jeb ap 40 miljoniem eiro. Tiešie ES maksājumi tikai kaut cik izlīdzinātu šo atšķirību.
Varētu gan piekrist, ka jāveido strukturālās atbalsta programmas, lai no lauksaimniecības nozares noņemtu sociālo slodzi un lai lauksaimniecību vajadzētu balstīt tikai kā ražošanas nozari. Taču pašlaik šādas programmas radīšana ES vēl ir tikai iecere, un nav pat iespējams izvērtēt, kā tās varētu darboties, vai tās būtu līdzvērtīgas tiešo maksājumu atbalstam un kā tās mainītu situāciju.
Jūs, Fišlera kungs, esat runājis, ka Eiropas maksājumu saņemšanai nepieciešams radīt vienkāršākus nosacījumus. Jūsu paša vadītās komisijas izstrādātie ļoti sarežģītie SAPARD programmas saņemšanas nosacījumi nekādi nesaskan ar šo paziņojumu. Tas, ka Latvijas lauksaimniecības speciālisti tomēr ir spējuši sekmīgi tikt galā arī ar šiem ļoti sarežģītajiem noteikumiem, ļauj mums solīt, ka tikpat veiksmīgi tiksim galā arī ar tiešo maksājumu saņemšanas prasībām.
Jūs esat minējis, ka tiešajiem maksājumiem ES pašreizējo dalībvalstu zemniekiem tiek tērēti 62 procenti ES tirgus atbalstīšanai paredzēto budžeta līdzekļu. Tās ir milzīgas summas. Viegli paredzēt, kā klāsies jauno dalībvalstu zemniekiem, ja, vienā tirgū nokļuvuši, tie saņems mazākus tiešos maksājumus. Tas izraisīs striktu noslāņošanos starp veco un jauno valstu zemniekiem. Tur vairs nepaliks ne miņas no idejas par vienoto ES ekonomisko telpu, kuras radīšana likta ES veidošanas pamatā.
Ar cieņu – A. BRIGMANIS, Centriskās partijas Latvijas Zemnieku savienība priekšsēdētājs
*Vēstule publicēta ar saīsinājumiem.
